Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esam saņēmuši daudz kritisku viedokļu un sašutumu, kā mēs tā drīkstējām, kā mēs tā kā kaut ko mērījām un kā mēs vispār varējām ko atļauties secināt. Televīzijas darbu uzraugošā iestāde NEPLP tagad vērtēs, esam vai neesam pārkāpuši likumu un vai ar savu rīcību gadījumā mēs neesot radījuši draudus sabiedrības veselībai. Veselības ministrs Daniels Pavļuts par to jau ir aplaudējis, savukārt viņam tuvu stāvošs cilvēks nepakautrējās piezvanīt pat raidījuma žurnālistei un bilst, ka mēs, lūk, tagad būšot atbildīgi par daudzu cilvēku nāvi Latvijā, jo ne tā, lūk, izskatījusies “AstraZenecas” vakcīna. 

Un, atbildot uz šo visu, vairākas replikas.

Pirmkārt. Politiķiem un ierēdņiem, un arī citiem tas var patikt vai nepatikt, bet žurnālistu tiesības ir meklēt atbildes uz aktuāliem jautājumiem dažādos ceļos, tostarp eksperimentēt un, jā, arī veikt tādus pašus antivielu testus, kādi ir pavisam legāli pieejami ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Lai arī valsts iestāžu mājaslapās par tiem plašu informāciju neatrast, tos jau kopš pagājušā gada piedāvā Latvijas lielākās laboratorijās, turklāt ne šādas tādas, bet kurām valsts ir uzticējusi un maksā lielu naudu par Covid-19 testu veikšanu.

Cilvēkiem par šiem testiem ir liela interese, daudz jautājumu, un mēs meklējām atbildes. Bet, ja kādam šķiet, ka tie ir absolūti neuzticami, tad šie testi ir steidzami jāaizliedz un par cilvēku masveida apkrāpšanu jāpiesaista Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Otrkārt. Var apšaubīt raidījuma iegūtos rezultātus, sakot, ka tie nav zinātniski, proti, nav testēti ne simti, ne arī tūkstoši, un, jā, tie nav zinātniski, un, ja mēra šādi, tad ikvienam žurnālistam turpmāk, pirms intervēt ikvienu cilvēku, vajadzētu veikt socioloģisku un zinātnē balstītu atlasi, bet... bet mēs drīkstam fiksēt tendences, mēs drīkstētu jautāt, pat ja mums būtu tikai viens tests.

Turklāt šajā gadījumā mūsu veikto testu uzrādītie dati lielā mērā sakrita ar pētījuma rezultātiem, kas publicēts specializētajā izdevumā “Doctus” Latvijas ārstiem un farmaceitiem. Pētījuma nosaukums - “Sars–CoV–2 specifiskās antivielas. Dinamikas un rezultātu analīze ambulatorajiem pacientiem Latvijā”.

Var arī, protams, apšaubīt, vai visas šīs antivielas maz ko vispār nozīmē, jo ir arī cita veida organisma aizsardzības mehānismi, bet, lūk, pētnieki tās pēta un secinājumus publicē, un ne jau Latvijā vien. Un varbūt Veselības ministrija to nezina, bet antivielas nosaka, piemēram, arī Valsts asinsdonoru centrs, pieņemot donoru asinis, un uz šo testu pamata ziņo cilvēkiem, ir vai nav viņi slimojuši ar Covid-19.

Un, treškārt. Par galveno, par “AstraZeneca” (AZ) vakcinētājiem un rezultātiem, kas, jā, koeficientu līmenī uzrādīja zemākus rezultātus. Labi vai slikti, to mēs neinterpretējām, norādot arī raidījumā, ka to spēs atbildēt tikai nākotne. Jautājums arī, kāpēc AZ mērījām pēc pirmās, nevis pēc otrās devas, kā tas bija ar “Pfizer/Biontech” vakcīnām? Un te būtiski atgādināt Imunizācijas padomes vadītājas Daces Zavadskas citātus par šo vakcīnu atšķirību, kas izskanēja raidījumā.

Par “Pfizer/Biontech”:

“Mēs zinām, ka, piemēram, mesindžera vakcīnām ar vienu devu ir tikai 50% aizsardzība, vidēji, jā – tā tas arī ir un pēc otrās devas saņemšanas izveidojās. “Pfizer” tātad laba aizsardzība ir septiņas dienas pēc otrās devas.”           

Par “Astra Zeneca”:

“Vīrusa vektora vakcīnām, ko pierāda gan “Jansenss”, gan “Astra Zeneca”. Apmēram divas trīs nedēļas pēc pirmās devas saņemšanas ir laba antivielu atbilde un noturība. (..) “AstraZeneca” tie cilvēki mierīgi var sagaidīt savu otro devu.”

Lūk, “antivielu atbilde” – minēts Zavadskas citātā, un “Pfizer/Biontech” gadījumā antivielas uzrādījās visos paraugos, bet AZ gadījumā divos paraugos senioriem (13. testa diena) to nebija, bet vēl divos – bija tuvu robežai (19. testa diena). Var tagad teikt, ka mēs Zavadsku pārpratām, var teikt, ka tās ir kādas citas antivielas, var arī teikt, ka, jā, 13 dienas nav precīzi divas nedēļas, var teikt, ka tā visa ir abstrakcija. Bet vai tas atceļ jautājumu par senioru aizsardzību?

Un šajās dienās klāt nācis viens fakts, šoreiz no dzīves, proti, 33 saslimušie pēc vakcinācijas sociālās aprūpes centrā “Rūja”, un tas fiksēts nevis divas vai trīs nedēļas pēc pirmās devas, bet pēc vairāk nekā mēneša (vakcinēti bija 20. februārī). Labā ziņa, ka viņu slimības gaita esot bez nopietniem simptomiem, un speciālisti to saista tieši ar vakcinēšanos.

Bet, lūk, testi pozitīvi un turklāt masveidā, un tas liek uzdot jau nākamos jautājumus, piemēram, ko darīt tālāk ar valsts statistiku, uz kuras skaitļiem šobrīd turas ierobežojumi. Varbūt vairs nevajag testēt vakcinētos seniorus, ja jau viss labi?!        

Un arī šādus jautājumus mēs drīkstam uzdot! Tiesa, jāatzīmē, ka raidījuma veidošanas laikā valsts galvenais infektologs Uga Dumpis no sarunas atteicās. No līdzdalības studijā atteicās arī Veselības ministrija un arī ministrs, deleģējot uz šiem “mazsvarīgajiem” jautājumiem Valsts zāļu aģentūras speciālisti, kura, jautāta par senioru aizsardzību, spēja vien atbildēt, ka šī aizsardzība ir pietiekama.  

Un visbeidzot... ja veselības ministrs tagad tik kaislīgi ir meties cīņā ar “Aizliegto paņēmienu”, kas visu sagroza, un grib, lai mēs ierēdņu vietā veidojam “vakcinācijas avīzi”, tad tomēr, tomēr man ļoti gribas zināt, kad ministrs beidzot paziņos visus “tos” vainīgos daudzu cilvēku nāvēs, kuri bija it kā tik gudri un zinoši visos vakcīnu jautājumos, un, kā saka, turēja roku uz pulsa, kādi kur pētījumi, bet tajā pašā laikā ar vieglu roku atteicās no “Pfizer/Biontech” vakcīnām, kādēļ Latvijas vakcinācijas tempi šobrīd ir apkaunojoši zemi. Un kā te ar tiem radītajiem draudiem sabiedrības veselībai?

Novērtē šo rakstu:

114
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...