Iesaki rakstu: 
Es varētu izsludināt konkursu - cik vēstules no VID esmu saņēmusi kopš septembra, kad skaļi izrunājos par booking un nodokļiem? Domāju - nevienam neienāks prātā - 4!!! Viena mēnesī.
Es pat teiktu, ka divām bija pamatojums, jo sarežģīto pāreju no viesnīcas vadīšanas uz savu namiņu mežā grūti saprast. Konta apgrozījumu no simtiem/desmitiem tūkstošu uz dažiem simtiem/tūkstošiem mēnesī uzreiz nevar saprast. Bet es paskaidroju, un papildu jautājumu VID nebija.
Šodien man atnāca pieprasījums, saskaņā ar kuru man jāskaidro, kā es kā vienīgā darbiniece savā firmā uzturu namiņu un kāpēc esmu vienīgā… Pirms tam VID gribēja, lai namiņu īpašnieki kļūst par PVN maksātājiem, un es par tādu kļuvu. Gan privāti, gan kā uzņēmuma īpašniece… Šķiet, viena no retajām septembrī nomaksāju ar atpakaļejošu datumu VIS pieprasīto uzrēķinu par trim gadiem, par kura samērību diskutē joprojām.
Pārējie pamanīja manu cīņu un nogaidīja, lai atrisinātu to likumīgi, bet bez tādiem milzu maksājumiem kā manā gadījumā.
Tagad visus namiņa ieņēmumus novirzu firmas kontā. Palīdzu kārtot blakus namiņus un rakstu par to rēķinus no firmas. Braucu uz bibliotēkām lasīt lekcijas par savu politisko karjeru un rakstu par to rēķinus no firmas. Nomaksāju PVN no katra darījuma.
Šodien man jāskaidro, kāpēc nepareizi iegrāmatoti dokobit rēķini par 45 eur. Un booking rēķinu peripetijas, ko dažas reizes esmu jau skaidrojusi. Un kas nav labi ar datora par 1300 eur pirkumu pirms diviem gadiem…Un kāpēc man vajag mašīnu, lai veiktu saimniecisko darbību.
Man ir, ko paskaidrot un arī precizēt to datora pirkumu, un sarakstīt pareizi sarakstāmo. Es to jau esmu paskaidrojusi septembrī. Un oktobrī un novembrī.
Bet tad seko daudzi punkti ar prasībām iesniegt par trim gadiem - visu grāmatvedības dokumentāciju, visus noslēgtos līgumus (kas pirms trim gadiem viesnīcā varētu būt simtiem un daudzi papīra formātā), visu kontu izdrukas, visus izrakstītos rēķinus un apliecinājumus par to apmaksu… Neuzskaitīšu visu, ko VID prasa.
Iepriekšējo reizi es samaksāju grāmatvedības firmai diezgan lielu summu, jo viņi pēc VID pieprasījuma skenēja dokumentus un lika kādā vietnē, kur VID prasīja tos likt - apmēram 500 dokumentus!!! Bez pamatojuma - kāpēc un kas nebija skaidrs jau no iepriekš iesniegtā. Vai šis ir audits? Nē, informācijas pieprasījums. Kas prasītu vismaz divas nedēļas to sagatavot un atkal palielu summu samaksāt cilvēkiem, kas to gatavotu. Ja man nav šīs summas, kas ir realitāte, tad ko man iesākt?
Gari varētu rakstīt, ko par šo domāju. Īsi - tā ir vajāšana. Saprotu, ka ne man pirmajai un vienīgajai tā gadās. Pirms manis jau pavisam nesen ir pat tiesas spriedums par pārmērīgu informācijas pieprasīšanu no uzņēmējiem. VID zaudēja to tiesu.
Salnēnu saimniecei kontā nav daudz naudas. Pāris tūkstoši varbūt. Ko esmu atlikusi nodokļu nomaksai (protams! Kam gan citam?). Bet es pastrādāšu un atradīšu naudu juristam, kurš šo spēs pierādīt par pārmērīgu interesi par mani un manu necilo binzesu.
Skumji. Ļoti. Pat man - rūdītai cīnītājai. Un cilvēkam, kas zina, ka neko nevienam nav nozadzis vai nokrāpis, ir sajūta, ka kaut kas nav kārtībā.
Un mana firma, kā daudziem zināms, pagājušā gada jūnijā saņēma VID atzinību kā godprātīga nodokļu maksātāja. Nodokļu parāda arī firmai nav. Es teiktu - uz manu privāto parādu rēķina.
Un bail. Jo grūti jau pierādīt, ka vanna ir nepieciešama izmitināšanas biznesā, ja vid uzskatīs, ka var iztikt bez vannas. Joks. Bet tuvu patiesībai. Diemžēl.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
