Iesaki rakstu: 
Andrejs Judins. 14. Saeimas deputāts, Saeimas Juridiskās komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas priekšsēdētājs. Tieši viņš vada atbildīgo komisiju par 2024.gada 20.jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Civilprocesa likumā.
Šie grozījumi paredz parādniekam, kas nav uzturlīdzekļu parādnieks, līdz šim garantētās minimālās algas (700 EUR) vietā atstāt pusi no minimālās algas pēc nodokļu nomaksas (275 EUR). https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/D951765D5CE5ECE9C2258B3B003F90B1?OpenDocument. Respektīvi, vissmagāk šie grozījumi no 2024.gada 1.oktobra skars tās personas, kuru ienākumi ir no 275 EUR līdz 700 EUR.
Tie būs pensionāri, invalīdi, mazāk atalgotie darbinieki, kuri savu mazo ienākumu dēļ nespēj izpildīt savas saistības, apmaksāt tekošos rēķinus, bet no 2024.gada 1.oktobra viņiem kļūs vēl grūtāk vai faktiski neiespējami apmaksāt ikdienā nepieciešamos maksājumus, jo līdzšinējo 700 EUR vietā viņiem garantēti paliks tikai 275 EUR.
Cik saprotu, tad prezidenta izstrādājumam Rinkevičam nerūp pensionāru, invalīdu un mazāk atalgoto strādājošo liktenis, jo viņš šos ES standartiem neatbilstošos Civilprocesa grozījumus ir atzinis par labiem un izsludinājis.
Kā var redzēt no publikācijas: https://jauns.lv/raksts/zinas/610958-vai-paradniekiem-jaizdzivo-ar-275-eiro-menesi-vetra-ap-saeimas-pienemtajiem-grozijumiem-paradu-piedzinas-regulejuma-sasniedz-prezidentu, “Judins informē, ka apgalvojums, ka grozījumi likumā palielina piedzenamo naudas apmēru neatbilst patiesībai. Lai precīzāk noskaidrotu, kā tiks aprēķināts neapliekamais minimus var iepazīties Saeimas Juridiskās komisijas mājaslapā. Tur ir norādītas dažādas parāda piedziņas situācijas, kas netiek minētas atklātā vēstulē”.
Judins atklāti melo sabiedrībai. Kā var redzēt no Judina norādītajiem aprēķiniem, tad ieguvēji no šiem Civilprocesa likuma grozījumiem būs uzturlīdzekļu nemaksātāji, kuru ienākumi ir lielāki par 1000 EUR, bet cilvēki, kuru ienākumi ir mazāki par minimālo algu - un to ir ļoti daudz, varētu būt pat vairāki simti tūkstoši, kuri nav uzturlīdzekļu nemaksātāji, - nonāks vēl lielākās maksāšanas grūtībās.
Kāpēc Judins virzīja šādus Civilprocesa likuma grozījumus, kas būtiski pasliktina tieši pašu mazāk aizsargāto cilvēku ikdienu? Vai tiešām Judins grib, lai visi šie cilvēki papildina pašnāvnieku rindas, jo pensionāri un invalīdi nevar aizbraukt labākās dzīves meklējumos uz citām valstīm, kur prioritāte ir cilvēks?
Varbūt Judins ar šiem Civilprocesa likuma grozījumiem grib panākt Oktobra revolūciju, jo, ja simti tūkstoši no 1.oktobra savos kontos minimālās algas vietā saņems 275 EUR, tie beidzot ņems rokās mēslu dakšas un izmēzīs tādus judinus no Saeimas?
Deputāti, attopieties, līdz 1.oktobrim vēl var labot šo netaisnību, ko esat pieļāvuši pret vismazāk aizsargātajiem cilvēkiem, atstājot viņus bez iztikas līdzekļiem, atjaunojiet Civilprocesa likuma 594.pantu iepriekšējā redakcijā!
Ja gribējāt uzlabot uzturlīdzekļu nemaksātāju situāciju, tad izmainiet Civilprocesa likuma 594.pantu tikai attiecībā uz uzturlīdzekļu nemaksātājiem.
P.S. Pat mūsu kaimiņu valstīs parādu piedziņa nav bezgalīga, parādi tiek piedzīti ne ilgāk par 10 gadiem, piedziņas laikā atstājot parādniekam minimālo algu.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
