Iesaki rakstu: 
Tiem, kas seko līdzi basketbola un sporta dzīvei, kā arī nav vienaldzīgi pret politiķu, arī caurkritušu, publiskajām aktivitātēm sociālajos medijos, droši vien nav paslīdējis garām visās pēdējās Saeimas un pašvaldību pilnīgu fiasko cietušās partijas „Latvijas Attīstībai” biedra un par pelēko kardinālu, kā arī politiskā spēka tumbočku dēvētā pseido politiķa Edgara Jaunupa agresīvais, kategoriski nosodošais, it kā atmaskojošais video “seriāls” par “šausmām”, ar kādām nodarbojas Latvijas Basketbola savienība, organizējot EuroBasket 2025.
Šie “atmaskojošie” video klipiņi reizēm nonāk pretrunās paši ar sevi. Piemēram, E.Jaunups, aizelsies un bakstot ar pirkstu, ekrānā, brēc, ka Latvijas Basketbola savienība (LBS) un tās vadītāji Kaspars Cipruss un Raimonds Vējonis šķērdē trūcīgās Latvijas valsts budžetu, kas piešķirts šim čempionātam, tāmē iekļaujot banketa izmaksas 11 tūkstošu eiro apmērā VIP viesiem. Pēc viņa teiktā, jebkurš “Michelin” restorāns šādu izbraukuma banketu ar prieku uzklātu par maksimums četriem tūkstošiem.
Droši vien. Bet… Kuram gan labāk nekā ilggadējam sporta funkcionāram zināt, ka Arēnā, kas tagad nes “Xiaomi” zīmolu, banketu drīkst pasūtīt tikai un vienīgi pie tiem ēdinātājiem, kas darbojas šajā arēnā. Un nevienam citam ēdinātājam tur nav ļauts ienest ne savas knapmaizītes, ne salātu kārtojumus vai štopkūkas, ne šampaniešus vai kafijas. Pat ne ūdeni.
Vēlētāju izbrāķētais politikānis aumaļām brēc, ka Rīgas ielās neesot jūtams, ka šeit notiek EuroBasket 2025. Un, ja visas galvaspilsētas ielas un mājas būtu apkarinātas ar EuroBasket 2025 simboliku un afišām, tad brēktu, ko tas Cipruss ar Vējoni šķērdējas, ja jau visas biļetes izpārdotas?
Un vēl viens briesmu ļaunums, pēc izbijušā politiķa, kas tagad ir izdomājis piemeldēties un iztēloties par politikas ekspertu, domām ir tas, ka LBS apmaksājusi Slovēnijas basketbolistu ierašanos Latvijā, kamēr tad, kad latvju basketbolisti dodas spēlēt uz citām valstīm, tur neviens neko maksāt i netaisoties, bet viss ir jāsedz no savas kabatas. Un Ciprusa minētais arguments, ka ar tādu pasaules basketbola zvaigžņu kā Luka Dončičs piesaisti panākts, ka visas biļetes arēnā ir izķertas kā karsti pīrādziņi, tiekot noniecināti Latvijas basketbolisti, kas arī paši spētu stāvgrūdām piepildīt arēnu ar skatītājiem.
Droši vien. Visticamāk, Pēteris, Vjačeslavs un Juris no Valkas, Daugavpils un Varakļāniem atbrauktu uz spēlēm un būtu laimīgi, un par biļetēm, alu un transportu samaksātu ar tepat Latvijā nopelnītu naudu. Kamēr NBS zvaigznes ir nodrošinājušas, ka šeit ierodas desmitiem tūkstošu basketbola līdzjutēju ne tikai no Igaunijas un Lietuvas, bet arī Polijas, Vācijas, Grieķijas utt. Un viņi šajās valstīs nopelnīto naudu atved uz Latviju un atstāj šeit – mūsu valsts budžetā, mūsu iedzīvotāju naudas maciņos.
Tā ka diez vai šie par šausminošiem pasniegtie fakti varētu būt īstie un patiesie iemesli Edgara Jaunupa histērijai “Facebook”.
Protams, varētu domāt – sievišķīga greizsirdība. Kā nekā, viņš pats ir ilgus gadus bijis LBS funkcionārs, tagad palicis aiz strīpas, un vadības groži nonākuši Ciprusa un Vējoņa rokās. Bet vai Edgars Jaunups atceras, cik lielas bija LBS parādsaistības, kad viņu no savienības vadības grožiem patrieca? Atgādināt? Tie bija 700 tūkstoši eiro. Jā, LBS paņēma kredītu un ir jau to atmaksājusi, bet tieši ar 700 tūkstošu eiro lielu “bedri” viņš nodeva šīs organizācijas vadību nākamajiem.
Un rēķinu nemaksāšanas talants un parādos iedzīvošanās prasme Edgaru Jaunupu nav pametusi. Viņa dibinātais, arī tagad no pelēkā kardināla pozīcijām pārvaldītais basketbola klubs “VEF” par Latvijas Olimpiskā centra izmantošanu treniņiem un spēlēm nav maksājis jau vairākus mēnešus. Un parāds jau ir sasniedzis 50 tūkstošus eiro. Turklāt šī kluba naudas maks un bankas konti ir tukši.
Politsporta jeb sporta politikošanas rūpals ir beidzies. Ja vēl vienīgajā pašvaldībā, kur Latvijas Attīstībai vēl izdevies tikt pie šprices, proti, Ropažos, ir iespēja dāsni dāļāt zemi kluba sponsoram degvielas tirgotājam “Virši” jaunu degvielas uzpildes staciju ierīkošanai, tad nekādus citus politiskus labumus no ziedošanas “VEF” sponsori nevar iegūt. Un viens pēc otra pamet šo grimstošo kuģi.
Un vai tik nebūs tā, ka Jaunpups skaļo brēkšanas taktiku izvēlējies pēc “Ķeriet zagli”.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
