Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Otrdienas rīts pār Latviju uzausa ar spožu pavasara sauli, un skumja vēsts pāršalca latvju žurnālistikas druvu. Kādreizējā brīvās domas un spalvas bruņiniece Agnese Margēviča portāla “Diena” komentāru nodaļā novidžināja īstu “oligarhu pavasara” trelli. Latvijas maigās demokrātijas klimatā uzvēdīja īsta Ziemeļkorejas dvaka.

Līdz šim kautrīgi neatklāto vadošo biedru „lielajā avīzē” Margēviča nekautrējoties pamāca, kā vajadzētu uzvesties valdošās varas kritizētājiem, un uzmundrina saņemties prezidentu Vējoni. Piedevām savirpina sazvērestības teoriju par “kūdītājiem”. Jā, tieši tā, mans dārgais lasītāj, – “Dienas” virsraksts ir nepārprotams, kā Centrālkomitejas rīkojums – “Vējonim jāsaņemas, kritizētājiem jāpiebremzē.” (1)

Margēvičas vēstījumā ir teju vai visi drāmas elementi – nabaga varonis, gluži vai Vējonis Cibiņš, un ļaunie spēki, kuri cenšas viņu apcelt un nomētāt. Protams, ir sazvērestības teorija – iepriekš tie paši ļaunie vajāja citu nabadziņu – Maizīti. (2) Tagad pēkšņi likuši mierā Maizīti un metušies krāgā nabaga Vējonim.

Tam viņa atrod izskaidrojumu, rakstot: “Vējoņa izsvilpšana pat kalpo kā tāds uzmanības novērsējs no aktuālajiem ZZS vadītās valdības koalīcijas lēmumiem, kuri valsti ietekmē nesalīdzināmi vairāk kā prezidenta rīcība.” Tiesa, Margēvičas tekstā nekur neatradīsiet atgādinājumu, par ko tieši Vējonis šobrīd izpelnījies kritiku.

Prezidents uzmanības virpulī nonāca pēc sava lēmuma neapžēlot 13. janvāra nemieru laikā par akmens mešanu Saeimas logā krimināli sodīto Ansi Bērziņu. Te nav stāsts, ka Ansi kāds vēlētos attaisnot vai, vēl trakāk, – teikt, ka metāties ar akmeņiem ir labi. Stāsts ir par to, ka Vējonis nespēja izrādīt elementāru žēlastību pret cilvēku, kurš nav rūdīts noziedznieks un jau gana daudz pa cietumiem izvazāts.

Un te nav runa par to, cik gudri vai negudri iepriekš bija rīkojies pats Ansis Bērziņš. Vējonis un viņa galms nolēma demonstrēt principialitāti un stingrību, kas tik spilgti kontrastēja ar viņa maigo samiernieciskumu citos gadījumos.

Īpaši ciniski tas izskatās, ja atceras, ka pašreizējais prezidents bija Godmaņa valdības ministrs un piedalījās lēmumos par apšaubāmo “Parex” bankas pārņemšanu. Tieši tā pati valdība nolēma paplašināt bēdīgi slaveno OIK, ko daudzi dēvē par klaji noziedzīgu. Abas afēras izmaksājušas nodokļu maksātājiem simtus miljonus eiro.

Jāatgādina, ka Vējonis šajā valdībā bija ministrs un nevis kaut kādas otrās šķiras izpildītājs. Viņš bija piederīgs politiskās elites visaugstākajām līmenim, tieši tam, kurš pieņēma iepriekšminētos lēmumus. Tātad, ja ne tiešais vainīgais, tad līdzdalībnieks noteikti.

Runa ir par iespējamām ļoti augsta līmeņa korupcijas afērām. Bet Margēviča to izvēlas savā komentārā vispār nepieminēt. It kā Vējonis tā laikā notikumos nebūtu bijis valdošās koalīcijas ietekmīgs biedrs un ministrs, bet gan strādājis MK garderobē.

Diemžēl, kā jau tas notiek Latvijā, – par Godmaņa valdības tā laika lēmumiem visdrīzākais nebūs nekādas nopietnas izmeklēšanas – ne tiesiskā, ne politiskā līmenī. Simtu miljonu OIK un “Parex” rēķinus apmaksās nodokļu maksātāji un godprātīgie uzņēmēji, kuri cietuši un cieš visvairāk no netaisnīgās OIK sistēmas.

Margēviča savas sazvērestības teorijas velk kopā ar iepriekš izskanējuši SAB vadītāja Jāņa Maizīša aktīvo kritizēšanu. To viņa mērķtiecīgi klasificē gluži vai kā noziegumu pret valsti. Viņa raksta, ka ir izveidota “lieliska augsne kūdīšanai un vispārināšanai par vilšanos valstī kopumā”. Īsumā – tie, kuri pārlieku aizraujas ar vadošu biedru un viņu leļļu kritizēšanu ir “kūdītāji” un veicina nevēlamu vilšanos par valsti, kuru viņi pieraduši nežēlīgi slaukt.

Tāpat Margēviča izliekas neredzam kopainu – pēdējā laikā kritika nav tik daudz par Vējoni, Maizīti vai Rimšēviču. Lielākā problēma ir tā, ka mums ir politiskās partijas, koalīcijas, Saeima, kas vissvarīgākajos un atbildīgākajos posteņos ievēl personas, par kurām bija un ir skaidri redzamas garas aizdomu ēnas. Un kāpēc tā notiek – neviens lāga nevēlas un nemeklē atbildes. Kaut gan sekas ir briesmīgas burtiskā nozīmē.

Tomēr Margēviča nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Viņa lieliski apzinās, kā maizi ēd un kāda dziesma jādzied. Protams, pie šī apgalvojuma viņa sabozīsies kā nosalis pavasara zvirbulis un nočiepstēs, ka tā nav. Protams, protams – pie mums valda redakcionālā neatkarība, domas brīvība – piebalsos lielās avīzes galvenais redaktors, vadošo biedru ausu laizīšanas čempions Gatis Madžiņš. Un tad abi ar Agnesi piemiegs viens otram ar aci, cik gan ātri visi ir aizmirsuši, kā tā pati avīze izlingoja Māri Zanderu, kurš LTV atļāvās kritizēt ZZS.

Jo tuvāk nāk vēlēšanas, jo skaļākas būs dažādas stabules. Katra no tām centīsies pamācīt, kā pareizāk domāt un kā drīkst vai nedrīkst uzvesties. Dārgo lasītāj, ieklausies Agneses viedajā padomā – piebremzē ar kritizēšanu! Citādi var gadīties, ka tiksi ierakstīts kūdītāju sarakstos. Vai varbūt tajos spēkos, kas veicina vilšanos par valsti.

Ieklausieties uzmanīgi – tās ir tās pašas intonācijas, kas Putina un viņa stabuļu tekstos – visi, kas uzdrošinās kritizēt politisko eliti, visticamāk, ir kūdītāji un ārējo ļauno spēku pakalpiņi.

Avoti:

1) Agnese Margēviča – “Vējonim jāsaņemas, kritizētājiem jāpiebremzē”;

2) Otto Ozols – “Stāsts par mērgļu mērgļiem un konformistisko gļēvuļu kārtējo nodevību”.

Novērtē šo rakstu:

122
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...