Kāda atšķirība starp Līvānu mēru Vaivodu un Jūrmalas mēru Truksni?
Korado Katani30.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jautāsiet, kādēļ vispār tāds jautājums? Sāksim ar to, ka abi šie kungi ilgus gadus ir bijuši pašvaldību vadītāji un amatpersonas. Viens ir no Latgales, Latvijas mazākās pašvaldības vadītājs, vismaz pagaidām. Otrs vēl pirms pāris dienām bija bagātās Jūrmalas vietvaras vadītājs. Kā apgalvo šie kungi, tad visus savus spēkus un sirdsapziņu viņi ziedojuši darbam vienīgi pārvaldīto novadu iedzīvotāju labā.
Būsim saprotoši. Abi viņi ir tikai cilvēki ar savām vājībām un tamlīdzīgiem niķiem. Bijušajam Jūrmalas mēram Truksnim ir vājība uz dārgiem paklājiem un atsevišķām vielām, kuras viņa ikdienas titānisko darbu jūrmalnieku dzīves līmeņa celšanā ik vakaru pārvērta transcendentālā ceļojumā pēc iekšējā radošuma un laimes avota.
Toties Līvānu mērs Vaivods pēdējā laikā ir kļuvis slavens ar savu apsēstību Līvānos uz katra stūra uzbūvēt pa kādam angāram. Tāpat no konfidenciāliem avotiem ir tapis zināms, ka šis latgalietis sevi uzskata par gudrāko, labāko un skaistāko pašvaldības vadītāju. Par to viņš ikvienā tikšanās reizē nenoguris atgādina ne tikai saviem Latgales kolēģiem, bet arī visiem Rīgas varas gaiteņos pretimnākošajiem, kuri ir bijuši tik pieklājīgi, ka apstājušies, lai ar viņu sasveicinātos.
Atšķirībā no Trukšņa, kurš dažreiz nekādi nespēja atgriezties darbā no saviem transcendentālās laimes meklējumiem, viņa latgaļu kolēģis šajā jomā ir parādījis krietni augstāku izveicību. Starplaikos starp kārtējiem stāstiem par sevis paveiktajiem varoņdarbiem mērs Vaivods ir paspējis pēc vajadzības nomainīt vairākas partijas, lai tik būtu tuvāk barotavai, tuvāk ietekmīgiem Rīgas kungiem.
Mēra Vaivoda pašslavināšanās novada domes kontrolētajos medijos ir sasniegusi tādu līmeni, ka, ja kādreiz mērs beigs savas gaitas amatā, tad biedru grupa ar uzticīgo vietnieci priekšgalā ierosinās mēru Vaivodu ievietot mauzolejā un izrotās Līvānu domes fasādi ar granītā kaltu uzrakstu VAIVODS.
Bijušais Jūrmalas vadītājs Truksnis arī parādīja sevi kā kārtīgs plēsējs, īsts lauva. Gadiem ilgi spēja izdzīvot īstos džungļos, kur par karaļa troni nemitīgi cīnījās ar lauvām, tīģeriem un citiem jenotiem. Kā kārtīgs bokseris labi turēja sitienu, līdz sagura un zaudēja cīņā par varu.
Šoreiz mans stāsts nav par lauvām, jenotiem un mauzolejiem. Būtībā ar šiem kungiem ir atgadījušies identiski gadījumi. Abiem, kā tas pašvaldību vadītāju vidū ir pieņemts, ir ļoti paticis braukt komandējumos. Risināt dažādus jautājumus un satikt jaunus draugus.
Visi mēs zinām, ka, tāpat kā nav divu vienādu sniegpārsliņu, tāpat nav divu vienādu komandējumu. Gan mēru Vaivodu, gan izbijušo mēru Truksni šajā gadījumā vieno kopīga lieta. Kungi ir prasti šmugulējušies ar saviem komandējumiem. Tikai vienu gandrīz pasludināja par recidīvistu un lika samaksāt naudassodu, bet otrs no ķibeles tika ārā pilnīgi sveikā.
Kāpēc tā? Iespējams, kāds nebija pārmetis kažoku un spītīgi turējās arklam pie ragiem. Iespējams, kādam lepnajā Jūrmalas savrupmājā neļāva mierīgi dusēt Trukšņa zelta ķēdes graboņa. Savukārt otrs bija varas partijas prospekts, tās priekšvēlēšanu lokomotīve, lielākais trumpis partijas azotē cīņā par jaunu angāru būvēšanu un Eiropas naudas plūsmu novirzīšanu norādītajā virzienā.
Trukšņa kungam ir par vēlu dot padomu, bet viņam vajadzēja aizbraukt uz Līvāniem. Vajadzēja! Esmu pārliecināts, ka saņemtu lietpratēja bezmaksas konsultāciju, kā pareizi sakārtot komandējuma atskaites, lai būtu tīri papīri un tīras rokas. Iespējams, ka bija jāpamaina arī partija un jāiestājas projektā “Alkatībai/Jā”, pametot vecišķos zaļzemniekus, kā to izdarīja Vaivods.
Pārskatot publiski pieejamo informāciju par šiem kungiem, atradu kādu spriedumu, kurā teikts, ka neatkarīgi no tā, vai prettiesiskā darbība izpaudusies falsificēta dokumenta izgatavošanā pilnībā vai īstena dokumenta satura izmainīšanā jebkādā veidā, jāuzskata, ka ir notikusi dokumenta patiesīguma izkropļošana. “Tas nozīmē, ka ir ticis radīts viltots dokuments ar visām no tā izrietošajām sekām. Un šajā ziņā nav nozīmes tam, vai tādu dokumentu nosauc par nepatiesu, neīstenu, neatbilstošu, melīgu, maldinošu vai citādi; noteicošais ir un paliek tas faktors, ka notikusi dokumenta patiesīguma izkropļošana.”
Trukšņa gadījumā tika uzrādīta apsūdzība un taisīts spriedums, bet ne Līvānu mēram Vaivodam, kura veiktās manipulācijas ar savu komandējumu ir stipri līdzīgas. Svarīgākā atšķirība slēpjas apstāklī, ka Gatis Truksnis laimes pārpilns atgriezās no nirvānas meklējumiem, nesakopoja spēkus un neaizbrauca komandējumā. Toties izpalīdzīgi darbinieki sagatavoja komandējuma rīkojumu un nodeva atskaiti.
Mērs Vaivods tomēr bija komandējumā, bet atbilstoši savai pārcilvēka dabai bija devies komandējumā pavisam citā virzienā. Nieka puslatvijas attālumā no rīkojumā norādītā galamērķa. Viss jau būtu noticis pēc rūpīgi izstrādātā plāna. Pakaļ nebūtu dziedājis ne gailis, ne kaimiņmājas tītars. Radars, nolādētais akts par ātruma pārsniegšanu! Opozīcijas deputāti sacēla kņadu, kur tad tā mēra kungs ir traucies, kur tā dzinis kumeliņu?
Teiksiet, kas tur tāds, lietišķs cilvēks, domā tikai par to, kā uzcelt laimību Līvānos. Mainījās plāni un pielaboja rīkojumu. Kā vēsta insaideri Līvānu domē, tad komandējuma rīkojumu pēc pāris mēnešiem izpalīdzīgi, laipni cilvēciņi mainīja veselas trīs reizes atkarībā no tā brīža situācijas domē. Kungs visu var, ja to dara angāru labā.
Pēc pāris mēnešu ilgām pārdomām mērs Vaivods paziņoja, ka ir skrējis pāri puslatvijai, lai tiktos un spriestu svarīgas lietas ar slavenā Līvānu angāra investoru. Saruna, kā visi jau zina, bija visnotaļ auglīga visām pusēm. Sevišķi Eiropas prokuratūrai.
Tie paši avoti Līvānu novada domē saka, ka nekādas tikšanās ar noslēpumaino investoru nenotika. Vienkārši Līvānu mērs, izmantojot dienesta transportu, kas uzpildīts par nodokļu maksātāju līdzekļiem, bija devies privātās darīšanās. Šajā gadījumā pat nav svarīgi, vai par šo viņa slepeno vizīti zināja arī viņa paša sieva.
Negribu nevienu mācīt, bet visa šī jezga ar investoru atklātos vienā mirklī, ja KNAB vai kāda cita struktūra publiskotu informāciju par gan Vaivoda, gan investora mobilo tālruņu atrašanās vietām tajā dienā. Tā savā laikā melos tika pieķerts bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
Diemžēl Vaivoda gadījumā KNAB jeb putnu kantorim nav bijusi īpaša vēlme pētīt šo lietu. Vienkāršāk taču ir noairēt šo lietu vietējai Latgales policijai, kur mēram Vaivodam ilgajos kalpošanas gados ir pazīstams katrs otrais policijas priekšnieks. Cik kopā ir svinēts un tostu saukts! Ne saskaitīt! Iespējams, ka arī bija norāde, ka šī lieta nav jāpēta, ir svarīgākas lietas, lai jau tas Vaivods brauc un tiekas ar saviem iedomu investoriem un būvē dižus angārus. Šoreiz niknie putnēni tālāk par saviem īsajiem knābjiem neko nesaskatīja.
Droši ir zināms, ka investors, ar ko Brocēnos mērs Vaivods risināja angāra ekspluatācijā nodošanas jautājumus, tajā dienā faktiski visu laiku bija Rīgā. Investori ir nopietni ļaudis, apkārt pa pasauli bez vajadzības nemētājas. Nav nekādas loģikas, lai rīta agrumā investors no Rīgas triektos uz Brocēniem, lai tiktos ar Līvānu mēru Vaivodu. Savukārt mērs Vaivods no dzimtās Rožupes par spīti visiem radariem, matiem vējā plīvojot, auļo uz Brocēniem, lai tiktos ar dārgo investoru no Rīgas.
Kur loģika, dāmas un kungi! Komandējuma rīkojumā kā galamērķis šajā dienā mēram Vaivodam bija norādīta Rīga. Pēc mēneša, kad opozīcijas deputātu rīcībā nonāca administratīvais protokols par ātruma pārsniegšanu Brocēnos, sākās dažādas manipulācijas ar komandējuma rīkojumu.
Tā nu Truksnis, žvadzot savai ķēdei, iekrita un pirms pāris dienām zaudēja savu pēdējo kauju par tik iesildīto vietu. Toties Līvānu mēram Vaivodam, kuram uzticamības personas pāris mēnešus pēc notikuma mainīja, laboja un vēlreiz mainīja rīkojumu par viņa it kā notikušo komandējumu uz Brocēniem, visi kreņķi ir pagājuši garām ar lielu līkumu. Visu šo netīro darbiņu viņa vietā ar savām tīrajām rokām izdarīja mēra vietniece Ginta Kraukle kopā ar biedru grupu. Tas, starp citu, ir labi redzams domes lietvedības sistēmā.
Lai jūs, dārgie lasītāji, gūtu vairāk informācijas, iesaku izlasīt divus rakstus:
Izlasot šos rakstus, sapratīsiet, ka, iespējams, mūsu Latvijas Temīda nemaz jau nav tik akla un bezkaislīga. Tās acu apsējs ir nošļucis un kožu saēsts. Iespējams, ka manis nedaudz aprakstītajos gadījumos viņas svaru kausi svērās nevis pēc principa “Viens likums – viena taisnība visiem”, bet pēc citiem mums pagaidām nezināmiem fizikas likumiem.
Ceru, ka taisnība tiks rasta un pienāks tā diena, kad abu šo kungu lietās tiks pieņemti taisnīgi lēmumi, vai nu abus attaisnojot, vai abus sodot.
Ceru, ka Temīda ar savu zobenu spēs nocirst projekta “Alkatībai/Jā” astoņkāja taustekli, nevis izmantos savu zobenu, lai tikai atstutētu savu nogurušo stāvu pēc smagas darba dienas, laipojot starp divām pēc būtības vienādām lietām.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
