Kādā brīdī cilvēks zaudē saikni ar realitāti un iedomājas sevi par mesiju, kam viss ir atļauts un likumu gravitācija ir pazudusi...
Ģirts Lapiņš16.07.2024.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Brīvdienu maģija, jeb beidzot izlasīju Lato Lapsas grāmatu ar Ilmāra Rimšēviča portretējumu. Kopumā - ļoti, ļoti skumji, varētu pat teikt derdzīgs personāžs.
Ilmāram Rimšēvičam bija viss - viņa mazā karaļvalsts Latvijas Bankas izskatā, alga EUR 12 000 apmērā, cilvēku cieņa un apbrīns. Bet ar to bija par maz, nepietika, urdīja alkatība, redzot, kādas ir naudas plūsmas un peļņas uzraugāmajām bankām.
Un tad, iespējams. saprata, ka nebūtu slikti vienlaicīgi uzraudzīt un paralēli pieskatīt, par to uzprasot komisiju. Pārējais jau ir tehnika.
Nav pamata neticēt ABLV bankas prezidentam Ernestam Bernim, kurš savā iesniegumā tiesībsargājošās iestādēs norādīja, ka Ilmārs Rimšēvičs iniciējis tikšanos un tikšanās laikā prasījis sākotnējo maksu EUR 80 000 "lobistam", kas Bernim palīdzēs.
Nav pamata neticēt Taureņu pirts sarunām, kurās pilnīgi skaidri un ļoti daudz iterācijās Ilmārs Rimšēvičs pārrunā ar Trasta Komercbankas mazākuma akcionāru Viktoru Ziemeli maksājumu EUR 500 000 par palīdzību.
Nepārtrauktās sarunas ir par to, cik Ziemelis jau ir samaksājis - EUR 100 000, EUR 100 000 un tad vēl kkas. Un otrie EUR 250 000 jau pēc rezultāta. Un, jā, starp citu - Ilmārs Rimšēvičs nekad nav noliedzis sarunu esamību, policijā tikai teicis, ka neatceras detaļas, jeb atbildes uz konkrētiem jautājumiem.
Un man nav pamata neticēt, ka alkatības dzenulis dīdīja jau Parex bankas kraha laikā, kad Valērijam Karginam viņu abu vairākkārtējo tikšanās laikā bija radies iespaids, ka Ilmārs Rimšēvičs vēlējās izpiest kukuli par valsts palīdzību, glābjot banku. Katrā ziņā Rimšēvičs procesa laikā ir darbojies nevis, lai palīdzētu, bet spēra soļus, lai mazinātu bankas izdzīvošanas iespējas. Un vēl jau "uzsauktais" Kamčatkas brauciens, utt.
Kāda ir stāsta morāle? Šis ir viens no daudziem piemēriem, kas parāda, kur noved, ja iestādē nenotiek vadītāja rotācija. Maksimums ir, piemēram, divi termiņi un 10 gadi. Rimšēvičs Latvijas Bankā bija iesēdies no 1992. gada līdz 2019. gadam, un skaidrs, ka neizbēgami kādā brīdī cilvēks zaudē saikni ar realitāti un iedomājas sevi par mesiju, kam viss ir atļauts un likumu gravitācija ir pazudusi...
Pārpublicēts no X (Twitter).
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
