1. Zina konkrēti, ko cenšas politikā uzturēt. Tikt pie varas nav politisks mērķis. Vara pati par sevi nav arī mērķu sasniegšanas līdzeklis. Vara ir politiskās cīņas blakusprodukts — kad izdodas paveikt iecerēto, tad retrospektīvā var konstatēt, ka bija vara un reizē arī atbalsts
2. Ar varu no pirmās darbības dienas bez neviena amata, bez neviena ievēlēta deputāta, bez neviena valsts medija atbalsta, bez jebkā. Vara izriet no politiskās gribas un rīcības.
3. Ideoloģiski skaidra: galvenās dimensijas, pēc kurām jānorobežojas no visa cita kā.
4. Iekšēja intelektuāla bagātība un konkurence. Ideoloģiskais rāmis iezīmē robežas.
5. Gatava pārņemt valdības grožus jebkurā brīdī. Arī piecas minūtes pirms vēlēšanām. Ēnu kabinets kā partijas domnīcas vainagojums darbojas bez brīvdienām.
6. Darbojas ilgtermiņā. Turpina iedarboties uz sabiedrības organizāciju neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem, jo ir saistības, jo partija ir pilsoniskuma skola, jo partija ir instruments sabiedrības interešu aizstāvībai. Ideoloģiskā skaidrība ir tas, kas neatceļ plānus nesekmīgu vēlēšanu dēļ. Ideālā partija ir nevis pūļa vajadzību apmierinātāja, bet savas iedarbības vīzijas īstenotāja. Pūlis var kādā brīdī izvēlēties šo vīziju neatbalstīt, bet partija tāpēc nesāk piedāvāt kaut ko kardināli citu. Partija ir prāti un idejas, pie kuriem pūlis nonāk atbilstoši savai saprašanai un atbilstoši partijas skaidrošanas darbam.
7. Ir dažādi biedru līdzdalības līmeņi, kuriem kvalificējas ar saturisko un praktisko darbu, atklātu pozicionēšanos — publisku iestāšanos par noteiktu politiku.
8. Reģionālais pārklājums. Paaudžu pārklājums.
9. Partija nav lielisko ideju uzsūkšanas un filtrēšanas mehānisms. Partija ir ideju un politiskas pieejas izplatīšanas mehānisms. No apakšas nāk reālie fakti, reālās dzīves, politikas ietekme uz sabiedrību. Savukārt idejas nāk no augšas vai no sāniem — no speciālistiem. Tās tiek filtrētas un slīpētas ideoloģiskajā rāmī.
10. Partijā nav neviena darba vai slavas meklētāja. Visi ir tikai idejas dēļ.
11. Partijā vai tās ziedotāju lokā nav neviena politikas pircēja. Visi ziedotāji ir tikai demokrātijas vai ideoloģijas atbalstītāji.
12. Atklāta konkurences uzturēšana un menedžēšana. No zināma biedru loka pilnīgi visi aizklātās vēlēšanās kandidē uz līderību (kā pāvestu konventā, kur visi klātesošie kardināli kandidē).
13. Nē komunikācijas speciālistu kastrētiem prātiem un stutētām sejām, nē feikiem vēlēšanu karogiem, kuru mērķis ir tikai “tikt pie varas”.
14. Caurspīdīgs finansējums, caurspīdīgs sadarbības biedrību loks.
15. Dibināta un sākotnēji darbojas šaurā lokā — līdz 10 cilvēkiem, kas visi domā vismaz 25 gadu mērogā un par Latviju. Šiem cilvēkiem ir jābūt puslīdz vienotai izpratnei un spējai argumentēt, kas ir Latvija, kas ir šīs politiskās kopienas locekļu kolektīvā identitāte, kas ir valsts, kas ir cilvēks (gan attiecībā uz valsti, gan tehnoloģisko attīstību), kas ir cilvēka dzīve.
Partija ir cilvēku kopu organizēšanās kolektīvai iedarbībai uz savas valsts pārvaldes organizāciju. Līdzīgi kā sabiedrība pati par sevi, partija ir dzīvs organisms, kas nepārtraukti mainās. Taču dzīvā organisma iedarbība uz lielāku sistēmu būs efektīva un tā sasniegumi būs leģitīmi tikai tad, ja visiem lēmējiem un cita veida partijas dalībniekiem būs skaidrs, ko patiesībā organisms cenšas darīt. No vienas puses, lai nebūtu pievilto. No otras puses, lai tie, kas negrib nodarboties ar iecerēto, kļūdas pēc tur nemaisītos pa kājām.
P.S. Dažās manās idejās dabiski ir iezadzies labējums un konservatīvisms, tāpēc es labi saprotu, ka šai konstitūcijai atbilstoša kreisā partija nav diez ko iespējama. Ja jums ir vēl kādas konstitucionāla rakstura idejas, kas apraksta ideālu labējo partiju (bet neietiecoties saturā), droši pievienojiet.






Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo: