Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa Latvijas mediju publicēja rakstus par šo tēmu. Pilnīgi katrs no šiem rakstiem sniedz ziņas labvēlīgā notiesātām sievietēm gaismā, vienlaikus pilnīgi nejauši aizmirstot precizēt daudzas ļoti svarīgas šīs krimināllietas detaļas.

Tiem, kas nezina, - abas sievietes ir Belsat televīzijas kanāla darbinieces. Belsat ir Polijas televīzijas kanāls, kas fiziski atrodas Polijā, bet pārraida baltkrievu valodā Baltkrievijas iedzīvotājiem. Jā, jā, jūs visu izlasījāt pareizi - Polijas Ārlietu ministrija 2007. gadā nodibināja televīzijas kanālu, kura mērķauditorija ir pilnīgi svešas un pilnīgi suverēnas valsts pilsoņi.

Ja jūs domājat, ka Belsat kanāla palaišana notika saskaņā ar Baltkrievijas likumdošanu, tad jūs esat dziļi kļūdījies. Belsat Baltkrievijā nav reģistrēts kā masu informācijas līdzeklis. Lielākajai daļai kanāla žurnālistu nav nepieciešamās akreditācijas žurnālistikas darbību veikšanai Baltkrievijā. Tāpat Belsat Baltkrievijas Republikas teritorijā neveic nekādu saimniecisko darbību.

No vienas puses, šī kanāla darbības forma var šķist dīvaina un neērta. No otras puses, plašsaziņas līdzekļu ekspertu vidū ir viedoklis, ka šajā organizatoriskajā formātā kanāls Belsat nav pakļauts Baltkrievijas tiesu jurisdikcijai un principā var neievērot Baltkrievijas likumdošanas normas.

Un, tā kā kanāls Belsat ir “demokrātijas rupors” Baltkrievijā, visi Eiropas mediji, arī Latvijas, uzskata, ka var pievērt acis uz tādiem sīkumiem kā ne pilnīgi legāla televīzijas apraide vai žurnālistu akreditācijas trūkums.

Tagad parunāsim par nereģistrētā TV kanāla "žurnālistu" aizturēšanas apstākļiem.

Īsāk sakot, sievietes tika aizturētas vienā no Minskas privātajiem dzīvokļiem, no kura viņas filmēja neatļautu mītiņu pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašeno. Tā kā Baltkrievijas varas iestādes nesankcionēja šo mītiņu, policija aizturēja Belsat “žurnālistes” kopā ar dzīvokļa, no kura notika filmēšana, īpašniekiem.

Vismaz tā Latvijas mediji vēlas, lai viņu lasītāji domātu par Baltkrievijas "žurnālistu" aizturēšanas apstākļiem. Tiesa, iedziļinoties aizturēšanas apstākļos, jūs uzreiz saprotat, ka šāds viedoklis ir ārkārtīgi virspusējs.

Pēc pašu "žurnālistu" liecībām dzīvoklis, no kura tika veikta filmēšana, pieder it kā absolūti nepazīstamām cilvekiem. Pēc “žurnālistu” teiktā, nezināms kanāla Belsat pārstāvis dienu pirms mītiņa piezvanīja dzīvokļa īpašniekam,un lūdza viņam atļauju nofilmēt nesankcionētu mītiņu. “Žurnālistes” apgalvo, ka saimnieks piekrita un sievietes dienu vēlāk, paņemot somas ar video tehniku, ieradās dzīvoklī filmēšanai.

Šeit es gribētu pievērst jūsu uzmanību neticamajai "žurnālistu" veiksmei. Pirmkārt, viņi kaut kā iepriekš uzzina gan par neatļauta mītiņa laiku gan vietu. Otrkārt, viņām izdevās nofilmēt mītiņu no absolūti ideālas pozīcijas – dzīvoklis atrodas augšējā stāvā, no kura veidojas plats leņķis, kas ļāva  redzēt visu, kas notika mītiņā. Treškārt, pilnīgi svešs cilvēks bez jebkādiem jautājumiem piekrīt ielaist savā dzīvoklī lai nofilmētu nelegālo mītiņu. Tajā pašā laikā piekrišanu filmēšanai viņš dod pa tālruni kādam vīrietim, kuru personīgi nepazīst un nekad dzīvē nav redzējis.

Ir acīmredzams, ka Baltkrievijas tiesa neticēja virknei šādu neticamu sakritību, un varbūt tieši tāpēc tā pieņēma spriedumu ne par labu Belsat “žurnālistēm”.

Tāpat nedrīkst aizmirst par pašas aizturēšanas apstākļiem. Saskaņā ar lietas materiāliem visi cilvēki, kas atradās dzīvoklī, tai skaitā vēlāk apsūdzētās Belsat “žurnālistes”, pēc policijas lūguma atvērt durvis atteicās to darīt. Atteikšanās atvērt durvis dēļ policisti bija spiesti tās uzlauzt, lai tiktu iekšā. Izmeklēšanas laikā saimnieks apgalvoja, ka viņš negaidīja, ka kāds nāks ciemos, un tāpēc neuzskatīja par vajadzīgu atvērt durvis nelūgtiem viesiem.

Citiem vārdiem sakot, pirmkārt, šis vīrietis pilnīgi svešiem cilvēkiem pa tālruni piekrīt nodrošināt savu dzīvokli nelikumīgai filmēšanai, un otrkārt dienu vēlāk viņš ļauj policijai stipri sabojāt viņa īpašumu, tādējādi padarot sevi par līdzdalībnieku kriminālprocesā.

Ja man lūgtu novērtēt saimnieka rīcību, pamatojoties uz viņa paša uzvedību, tad es teiktu, ka vai nu šis vīrietis ir garīgi atpalicis cilvēks, kurš sevi neapzinājās ne tad, kad viņš sniedza piekrišanu pa tālruni, ne arī tad, kad viņš atteicās atvērt policijai durvis. Vai arī šis vīrietis ir noziedznieks ar ļoti lielu pieredzi, kuram jebkurš konflikts ar tiesībaizsardzības iestādēm ir jautrs piedzīvojums. Man personīgi ir ļoti grūti noticēt, ka viņš ir parasts Minskas iedzīvotājs, kurš tīras nejaušības dēļ nonāca nepatikšanās.

Noslēgumā es vēlētos uzdot dažus retoriskus jautājumus. Ko visi iepriekš minētie apstākļi, kurus latvijas mediji pilnībā ignorēja, saka par žurnālistikas kvalitāti un līmeni Latvijā? Kā uz pastāvīgu Lukašenko propagandas apsūdzību fona izskatās raksts par nelegāla ārzemju kanāla darbiniekiem, kuri atsakās atvērt durvis policijai? Kāda ir konceptuālā atšķirība starp viltus rakstiem, kurus izplata  valdības mediji Baltkrievijā, un viltus rakstiem, kurus izplata valdības mediji Latvijā?

https://people.onliner.by/2021/02/09/sud-nad-zhurnalistkami-belsata

https://www.belta.by/columnists/view/chto-dozvoleno-jupiteru-ne-dozvoleno-byku-ili-neprikasaemyj-belsat-5470/

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltkrievijas-zurnalistem-par-protestu-filmesanu-piespriez-divus-gadus-cietuma.a393471/

Red.piez. Šajā publikācijā izteiktais viedoklis kategoriski nesakrīt ar mūsu nostāju. Baltkrievijā valda brutāls, nu jau arī neleģitīms režīms, un divu gadu cietumsods par mītiņa filmēšanu to kārtējo reizi apliecina. Šo viedokli publicējam tikai tāpēc, ka uzskatām, ka tiesības uz eksistenci ir visdažādākajiem viedokļiem. Bet tas, ka arī Latvija straujiem soļiem virzās Baltkrievijas un Krievijas „demokrātijas” virzienā, jau ir cits jautājums.

Novērtē šo rakstu:

97
29

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...