Kāda ir patiesā vakcinēto un nevakcinēto attiecība starp saslimušajiem ar COVID-19?
Vladimirs Lindermans21.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aplūkosim šādu piemēru. Kādā nezināmā valstī puse iedzīvotāju ir izgājusi pilnu vakcinācijas kursu. Otra puse ir tie, kas nav vakcinēti vai nav pabeiguši vakcinācijas kursu.
I
Mēneša laikā nezināmajā valstī ir paveikts 1 miljons COVID-19 testu. Fiksēts 10 000 inficēšanās gadījumu. 2000 inficēto ir pilnībā vakcinēti, 8000 nav vakcinēti vai nav pabeiguši kursu.
Jautājums: vai uz minēto datu pamata varētu secināt, ka vakcinētie inficējas ar COVID-19 četras reizes retāk nekā pavisam nevakcinētie un līdz galam nevakcinētie?
Pareizā atbilde: nē, nevarētu. Jo trūkst svarīgākā parametra. Proti, kāda ir abu grupu pārstāvju attiecība starp testētajiem?
II
No nezināmās valsts pārvietosimies uz Latviju.
Katru dienu Latvijas mediji publicē Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) atsūtītos datus. Vienmēr tiek norādīta vakcinēto un pilnīgi vai daļēji nevakcinēto attiecība starp INFICĒTAJIEM ar koronavīrusu. Taču nekad neesmu sastapies ar kādu informāciju par šo attiecību starp TESTĒTAJIEM.
Bet bez šādas informācijas ziņojums par to, ka vakcinētie slimo tik un tik reizes retāk, zaudē jebkādu jēgu kā izziņas avots! Un kļūst par primitīvu propagandu: re, stulbeni, vakcinētie slimo daudz retāk! Izdari secinājumus!
Loģiski būtu pieņemt, ka nevakcinētie tiek testēti biežāk nekā vakcinētie. Piemēram, viņiem jāapmeklē kāds pasākums, potes sertifikāta nav, būs jāizdara tests. Vai arī viņi vēlas aiziet uz baseinu, skaistumkopšanas salonu. Vai priekšniecība pieprasa uzrādīt negatīvu testu, piedevām vairākas reizes nedēļā.
Testus iziet arī nevakcinētie skolēni... Arī ārsti (esmu to izlasījis kādā PVO dokumentā) biežāk nosūta uz testēšanu pacientus, kas nav izgājuši vakcināciju.
Vispār ir daudz dažādu situāciju, kad nevakcinētajiem vajag izdarīt testu, bet vakcinētajiem nevajag.
III
Atkal atgriezīsimies nezināmajā valstī. Pieņemsim, ka no 1 miljona testēto 200 tūkstoši pilnībā vakcinējušies, bet pārējie 800 tūkstoši nav vakcinējušies vai pabeiguši kursu. Tas ir, vakcinētie tiek testēti 4 reizes retāk.
Arī inficējas 4 reizes retāk.
Un tas taču nozīmē, ka vakcinētie un nevakcinētie inficējas VIENĀDI. Izredzes inficēties ir, tā teikt, fifty-fifty. Vakcīnas efektivitāte (saslimšanas varbūtības ziņā - es pašlaik nerunāju par hospitalizāciju un letālo iznākumu skaitu) ir vienāda ar lielu, apaļu NULLI.
Atšķirībā no nezināmās valsts pilnībā vakcinēto skaits Latvijā ir nevis puse iedzīvotāju, bet tikai 43%. No tā izriet, ka vakcinēto daļa starp tiem, kas izgāja testu, visticamāk, ir vēl mazāka nekā nezināmajā valstī.
IV
Iespējams, mans pieņēmums ir nepareizs. Iespējams, vakcinētie un nevakcinētie Latvijā tiek testēti pareizajā attiecībā, kas atbilst to skaitam mūsu valstī. Man ir grūti tam noticēt, bet visādi mēdz gadīties.
Tad lai to masu mediju redaktori, kas regulāri publicē SPKC statistiku, pieprasa no šīs iestādes informāciju par vakcinēto un nevakcinēto attiecību starp testētajiem.
Un nesakiet man, ka tas neesot svarīgi. Tas ir ultrasvarīgi.
Pusi Latvijas iedzīvotāju pazemojošā segregācijas sistēma (kafejnīcu, koncertu apmeklēšana, transporta izmantošana u.tml.), kas tiek ieviesta patlaban, balstās uz pārliecību, ka nevakcinētie slimo ievērojami biežāk par vakcinētajiem. Tad lai valsts iestādes arī publisko statistiku par testēto sastāvu vismaz augustā un septembra sākumā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
