Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu govi.

Tieši likumdevēji bija tie, kuri radīja tādus apstākļus, ka daudziem bija burtiski piespiedu kārtā jāpamet sava zeme. Tie bija vietējie baņķieri un viņu draugi, tās bija it kā "ļoti cienījamas" lielās ārzemju bankas, tie bija nekustamo īpašumu spekulantu lobiji, ēnu ekonomikas miljonāri, tie paši oligarhi – kuru interesēs tiek pieņemti likumi. Tā vietā, lai sauktu viņus pie atbildības par radīto ekonomisko krīzi, jo tieši viņu neremdināmā alkatība, slimīgas ambīcijas un baudkāre izdzina no valsts desmitus un simtus tūkstošu, aplaupīja un turpina aplaupīt ģimenes ar bērniem un pensionārus.

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.

Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem. Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: "Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus."

Satversmes 64.pants nosaka, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.

Satversmes 89.pantā noteikts, ka Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

Saeima ik pa brīdim maina civiltiesisko attiecību reglamentējošās tiesību normas, neņemot vērā to ietekmi un jau noslēgtiem darījumiem, un faktiski liedz cilvēkiem slēgt darījumu uz ilgāku laika posmu.

Viens piemērs no daudziem: 2009.gada 5.februārī Saeima ir pieņēmusi un 2009.gada 1.martā ir stājušies spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas ietekmēja daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīves. (Piemēram, 2009.gada 1.martā spēkā stājās Saeimas pieņemtie grozījumi Civilprocesa likuma 607.1 pantā, kurā tika noteikts, ka izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējumā norādītās piespiedu pārdošanas vērtības.)

Tiem iedzīvotājiem, kuri līgumus slēdza līdz 2009.gada 1.martam, bija likumīgs pamats rēķināties, ka gadījumā, ja nespēs pildīt savas uzņemtās saistības pret hipotekāro aizdevēju, tad, pārdodot ieķīlāto īpašumu, izsolē tiks pilnībā dzēstas aizņēmēja parādsaistības. Bet 2009.gada 1.martā spēkā stājās Saeimas pieņemtie grozījumi Civilprocesa likuma 607.1 pantā, kuros tika noteikts, ka izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējumā norādītās piespiedu pārdošanas vērtības.

Nevienā Latvijas Republikas tiesību normā nav definēts, kas ir piespiedu pārdošanas vērtība.

LĪVA (Latvijas īpašumu vērtētāju asociācija) mājas lapā pieejamā definīcija no LVS un LĪVA novecojušās (2009.gads) metodikas īpašumu novērtēšanai izsoles vajadzībām nesniedz konkrētu skaidrojumu par īpašumu novērtēšanai izsoles vajadzībām piemērojamo tirgus vērtību samazinošo koeficientu lielumu noteikšanas kārtību. Sekojoši šādas vērtības noteikšana paliek tikai un vienīgi vērtētāja ieskatos, kas dod būtiskas iespējas variēt ar izsoles sākuma cenu.

Latvijas Republikā spēkā ir likuma „Par Latvijas Banku” 3. pants, kas nosaka, ka Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti valstī, kas garantē ieguldījumu drošību hipotekārā kredīta ņēmējam.

Lai precizētu cenu stabilitātes mērķi, Eiropas Centrālās Bankas (ECB) padome ir pieņēmusi cenu stabilitātes definīciju: "Cenu stabilitāte ir saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) jeb inflācijas pieaugums līdz 2% gadā." Cenu stabilitāte ir vidēja termiņa mērķis. ECB ir arī paziņojusi, ka deflācija, t.i., SPCI samazināšanās, nav uzskatāma par cenu stabilitāti.

Civilprocesa likuma 607.1 panta 2.daļā, kas bija spēkā līdz 2009.gada 1.martam, bija teikts, ka, lai noteiktu izsoles sākumcenu, tiesu izpildītājs sastāda izsoles sākumcenas aprēķinu, kurā norāda:

1) sprieduma izpildes izdevumu summu;

2) nekustamā īpašuma nodokļa parāda summu;

3) katra hipotekārā kreditora prasījuma summu atbilstoši tā pirmtiesībai;

4) citu prasījumu summu, kas apmierināmi pirms tās personas prasījuma, kura lūgusi piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu.

Lai vēl vairāk pasliktinātu iedzīvotāju tiesisko situāciju, ar Saeimas pieņemto 2009.gada 5.februāra likumu ir izslēgts Civilprocesa likuma 617.panta 1.daļas 4.apakšpunkts, kurā noteikts, ka izsole atzīstama par spēkā neesošu, ja īpašums pirmajā izsolē pārdots zem to prasījumu summas, kuriem pēc piedzinēju apmierināšanas secības ir priekšrocības salīdzinājumā ar visām uz nekustamo īpašumu vērstajām piedziņām.

Faktiski Saeima ar saviem pieņemtajiem likumiem tūkstošiem iedzīvotājus padarīja par maksātnespējīgiem bezpajumtniekiem.

Esam nosaukuši tikai vienu no daudziem piemēriem, kur nepārprotami redzams, ka Saeimas pieņemtie likumi ir pretēji iedzīvotāju interesēm un radījuši iedzīvotājiem ievērojamus zaudējumus.

Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tiesiskā valstī Saeimai vajadzētu uzņemties atbildību par saviem pieņemtajiem likumiem, kas ir radījuši iedzīvotājiem ievērojamus materiālos zaudējumus, bet Latvijā Saeima ne tikai nevēlas uzņemties atbildību, tā kategoriski atsakās labot savas pieļautās kļūdas (pretēji iedzīvotāju interesēm pieņemtos likumus).

Satversmē tiešām nav rakstīts, ka Saeima uzņemas kaut jel kādu atbildību, bet tai pašā laikā Satversme nedod Saeimas deputātiem tiesības pieņemt likumus, kas ir pretēji iedzīvotāju interesēm.

Vai mums kā iedzīvotājiem kāds var uzspiest Saeimu, kura rīkojas pretēji mūsu interesēm un padara mūsu dzīvi neciešamu? Šāda Saeima neatbilst ne Satversmes burtam, ne garam. Ir publiski atzīts, ka visas līdzšinējās Saeimas ir pieļāvušas, ka valsts ir nozagta. Mums ir visas likumīgās tiesības nepieļaut šādas prettautiskas Saeimas turpmāku darbību.

Vienkāršākais veids, kā atrisināt šo situāciju, ir Satversmes sapulces sasaukšana, kurā iedzīvotāji vienotos par jaunas Satversmes apstiprināšanu, kurā tiktu novērsti šobrīd spēkā esošajā Satversmē konstatētie trūkumi, tai skaitā novērsta partiju diktatūra un koalīcijas padomes ietekme, un jaunas Saeimas vēlēšanas. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...