Kādām interesēm kalpo deputāts Arvils Ašeradens un viņa vadītā komisija?
Pietiek lasītājs17.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neskatoties uz augstskolu, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Rektoru padomes, Latvijas Universitāšu asociācijas, Latvijas Studentu apvienības un pat Valsts prezidenta ieteikumiem, augstskolu Padomes turpmāk tomēr būs politiskās barotnes. Tā lēmuši Saeimas deputāti Arvila Ašeradena vadībā.
Piektdienas, 11. decembra vēlā pēcpusdienā, kad lielākā daļa sabiedrības jau bija devusies brīvdienās, uz sēdi kopā sanāca Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisija deputāta Arvila Ašeradena vadībā. Dienas kārtībā bija kārtējo grozījumu izskatīšana Augstskolu likumā.
Grozījumi likumā top jau vairāk nekā gadu. Tie ilgāku laiku ir arī saspīlējuma cēlonis starp politiķiem un augstskolām. Grozījumus iniciēja JKP ministre Ilga Šuplinska ar mērķi sagraut esošo augstākās izglītības sistēmu Latvijā. Ministre vēlas pārņemt augstskolu finanses un pārvaldību politisko partiju varā. Tas tiktu panākts, sagraujot augstskolu autonomiju, piemēram, likvidējot darbinieku un studentu veidoto Satversmes sapulci un Senātu u. c.
Tās vietā tiktu iecelta Padome, kas lemtu par augstskolu budžetu, rektoru un citiem augstskolām svarīgiem jautājumiem. Padomi veidotu 7 līdz 11 personas, un tai būtu grandioza vara pār augstskolām. Līdzšinējās augstskolu pārvaldības institūcijas, piemēram, Senāts lemtu vairs tikai par akadēmiskajiem un zinātniskajiem dokumentiem, Satversmes sapulci pilnībā likvidētu, bet rektors paliktu vien kā marionete politiskās Padomes rokās.
Te gan ir jāatgādina, ka augstskolu pārstāvji un Valsts prezidents vairākkārtīgi ir uzsvēruši, ka Padomei ir jābūt brīvai no politiskajiem ielikteņiem. Pavisam nesen, vēl decembra sākumā prezidents norādīja, ka Augstskolu likuma grozījumos paredzētajām izmaiņām jābūt tādām, kas nodrošinātu būtiskas pārmaiņas un būtu vērstas uz konkurētspējīgu un uz izcilību orientētu augstāko izglītības sistēmu. Vai politiskie ielikteņi nodrošinās gaidīto izaugsmi? Pieredze rāda – nē!
Līdz šim šo priekšlikumu atbalstīja arī Arvila Ašeradena vadītā Saeimas komisija. Publiski arī pats A. Ašeradens atbalstīja priekšlikumu, ka jāveido politiski neitrālas, augsti profesionālas Padomes. Taču piektdien, 11. decembrī notika būtisks pavērsiens. Kā vienmēr, kluss un bez liekas publicitātes. Komisija nolēma izsvītrot no likuma grozījumiem punktu, kas aizliedz bijušajiem un esošajiem politiķiem kļūt par augstskolu Padomju locekļiem.
Jāatgādina, ka grozījumi paredzēja, ka “par padomes locekli nevirza personu, kur pēdējo 24 mēnešu laikā ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona, pildījusi Saeimas deputāta vai Ministru kabineta locekļa pienākumus”. Tagad šī norma ir izsvītrota!
Šo priekšlikumu labprāt atbalstīja gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti. Par normas svītrošanu balsoja – Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Evija Papule, Marija Golubeva (Attīstībai/Par), Edgars Kucins (Saskaņa), Ivars Puga (KPL LV), Inguna Rībena un Jānis Vucāns (ZZS).
Latvijas politikas vēsturē ir lērums gadījumu, kad politiķi publiski saka vienu, bet klusītēm izdara pretējo, lai tikai noturētos pie varas vai tiktu pie viegli iegūstamiem finanšu resursiem. To vislabāk var izdarīt, ieliekot vajadzīgajos amatos “pareizos” cilvēkus. Tagad tādas būs arī augstskolu Padomes.
Vai tā ir augstākās izglītības izcilība, kuru ar putām uz lūpām nemitīgi sola politiķi, to skaitā Arvils Ašeradens? Vai Arvils Ašeradens un viņa vadītā komisija būtu gājusi šo alkatīgo ceļu, kuru tik ļoti atbalsta Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska – sagrābt, pakļaut, iztukšot? Vai varbūt Ašeradena kungs ir nolūkojis sev labi apmaksātu vietu kādā no augstskolu Padomēm?
Seko mums 
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
