Kādām interesēm kalpo deputāts Arvils Ašeradens un viņa vadītā komisija?
Pietiek lasītājs17.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neskatoties uz augstskolu, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Rektoru padomes, Latvijas Universitāšu asociācijas, Latvijas Studentu apvienības un pat Valsts prezidenta ieteikumiem, augstskolu Padomes turpmāk tomēr būs politiskās barotnes. Tā lēmuši Saeimas deputāti Arvila Ašeradena vadībā.
Piektdienas, 11. decembra vēlā pēcpusdienā, kad lielākā daļa sabiedrības jau bija devusies brīvdienās, uz sēdi kopā sanāca Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisija deputāta Arvila Ašeradena vadībā. Dienas kārtībā bija kārtējo grozījumu izskatīšana Augstskolu likumā.
Grozījumi likumā top jau vairāk nekā gadu. Tie ilgāku laiku ir arī saspīlējuma cēlonis starp politiķiem un augstskolām. Grozījumus iniciēja JKP ministre Ilga Šuplinska ar mērķi sagraut esošo augstākās izglītības sistēmu Latvijā. Ministre vēlas pārņemt augstskolu finanses un pārvaldību politisko partiju varā. Tas tiktu panākts, sagraujot augstskolu autonomiju, piemēram, likvidējot darbinieku un studentu veidoto Satversmes sapulci un Senātu u. c.
Tās vietā tiktu iecelta Padome, kas lemtu par augstskolu budžetu, rektoru un citiem augstskolām svarīgiem jautājumiem. Padomi veidotu 7 līdz 11 personas, un tai būtu grandioza vara pār augstskolām. Līdzšinējās augstskolu pārvaldības institūcijas, piemēram, Senāts lemtu vairs tikai par akadēmiskajiem un zinātniskajiem dokumentiem, Satversmes sapulci pilnībā likvidētu, bet rektors paliktu vien kā marionete politiskās Padomes rokās.
Te gan ir jāatgādina, ka augstskolu pārstāvji un Valsts prezidents vairākkārtīgi ir uzsvēruši, ka Padomei ir jābūt brīvai no politiskajiem ielikteņiem. Pavisam nesen, vēl decembra sākumā prezidents norādīja, ka Augstskolu likuma grozījumos paredzētajām izmaiņām jābūt tādām, kas nodrošinātu būtiskas pārmaiņas un būtu vērstas uz konkurētspējīgu un uz izcilību orientētu augstāko izglītības sistēmu. Vai politiskie ielikteņi nodrošinās gaidīto izaugsmi? Pieredze rāda – nē!
Līdz šim šo priekšlikumu atbalstīja arī Arvila Ašeradena vadītā Saeimas komisija. Publiski arī pats A. Ašeradens atbalstīja priekšlikumu, ka jāveido politiski neitrālas, augsti profesionālas Padomes. Taču piektdien, 11. decembrī notika būtisks pavērsiens. Kā vienmēr, kluss un bez liekas publicitātes. Komisija nolēma izsvītrot no likuma grozījumiem punktu, kas aizliedz bijušajiem un esošajiem politiķiem kļūt par augstskolu Padomju locekļiem.
Jāatgādina, ka grozījumi paredzēja, ka “par padomes locekli nevirza personu, kur pēdējo 24 mēnešu laikā ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona, pildījusi Saeimas deputāta vai Ministru kabineta locekļa pienākumus”. Tagad šī norma ir izsvītrota!
Šo priekšlikumu labprāt atbalstīja gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti. Par normas svītrošanu balsoja – Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Evija Papule, Marija Golubeva (Attīstībai/Par), Edgars Kucins (Saskaņa), Ivars Puga (KPL LV), Inguna Rībena un Jānis Vucāns (ZZS).
Latvijas politikas vēsturē ir lērums gadījumu, kad politiķi publiski saka vienu, bet klusītēm izdara pretējo, lai tikai noturētos pie varas vai tiktu pie viegli iegūstamiem finanšu resursiem. To vislabāk var izdarīt, ieliekot vajadzīgajos amatos “pareizos” cilvēkus. Tagad tādas būs arī augstskolu Padomes.
Vai tā ir augstākās izglītības izcilība, kuru ar putām uz lūpām nemitīgi sola politiķi, to skaitā Arvils Ašeradens? Vai Arvils Ašeradens un viņa vadītā komisija būtu gājusi šo alkatīgo ceļu, kuru tik ļoti atbalsta Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska – sagrābt, pakļaut, iztukšot? Vai varbūt Ašeradena kungs ir nolūkojis sev labi apmaksātu vietu kādā no augstskolu Padomēm?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
