Iesaki rakstu: 
Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan citviet. Viņš nebūtu augstāk par citiem, tieši pretēji - viņš būtu zemāk par visiem. Viņš spiestu no lejas uz augšu, nevis velk visus augšā no sava augstuma. Viss tautas smagums būtu uz viņa pleciem. Viņš ir cilvēks, kurš, cienot to smagumu, kas tagad ir uz viņa pleciem, darītu lielas lietas.
Neapšaubāmi, šis saraksts būtu ievērojami garāks, ja es vēl pierakstītu klāt visu to pašsaprotamo (saprašanu par valsts uzbūvi, pieredzi, personības īpašības utt.), bet nekādi nevaru iedomāties, ka cilvēks var būt veiksmīgs Valsts prezidents, ja nepiemīt tās īpašības, ko iepriekš pieminēju. It īpaši nevaru iedomāties Valsts prezidentu, kurš būtu vēss, augstprātīgs vai nespētu runāt un iedvesmot vidusmēra latvieti. Šādas negatīvās īpašības turpinātu vairot sabiedrības neuzticību valsts varai (joprojām tā ir kritiski zema).
Līdz šim tieši ārpolitika ir bijusi tā joma, kur Valsts prezidents ir varējis izpausties visvairāk un visvieglāk – tur nav tāda politiskā konkurence kā iekšpolitikā. Iekšpolitikā uzreiz ir partijas, personību ambīcijas, reitingi utt. Tā ir netīra lieta. Līdz šim ir bijis tā – Valsts prezidents dara to “smuko darbu”, un “politiskie netīrumi” notiek citur.
Šo pieeju var mainīt, bet tad aktuāls kļūst jautājums, ko vēl Latvijas Valsts prezidents var darīt? Daudz nevar – atlaist Saeimu, nominēt Ministru prezidentu, rosināt un atgriezt likumprojektus utt.- un visos gadījumos, izņemot ar noziedznieku apžēlošanu vai kara (krīzes) laikā, tāpat Valsts prezidentam nav “pēdējais vārds”.
Redzot šo šauro pilnvaru loku un zinot, ko var sasniegt ārpolitikā (ES, NATO utt.), ja ir patiesa vēlme, plāns un mērķis, es uzskatu, ka Latvijā Valsts prezidentam ir jāturpina būt ārpolitikas galvenajam “virzītājam”, kā arī tautas “iedvesmotājam”. Viņš savā prezidentūrā netuvojas politikas “netīrumiem” (iekšpolitikai), jo viņš apzinās, ja vēl Valsts prezidents tiks ierauts iekšpolitikas tā brīža skandālos, sabiedrība zaudēs pat to mazo ticību valsts varai, kas vēl ir atlikusi.
Šo es rakstu Saeimas deputātiem. Drīz pie jums dosies viens, divi, trīs kandidāti. Ļoti iespējams, visi būs ļoti cienījami cilvēki, bet, kad jūs šos kandidātus iztaujāsiet, neaizmirstiet, kas ietilpst Valsts prezidenta darba pienākumos. Manā uztverē tā ir ārpolitika un “iedvesmotājs”. "Iedvesmotājs" ne tikai varas elitei vai Rīgas "kundziņiem", bet arī vidusmēra latvietim. "Iedvesmotājs" arī tiem, kuriem tu un es nepiekrītam.
Dažiem izklausīšos radikāls, bet teikšu tā - pilnīgi visi Valsts prezidenti ir bijuši cienījami cilvēki un labi speciālisti. Tikai problēma tāda, ka vairāki no viņiem bija nepareizajā amatā. Viens būtu bijis labs pašvaldības domes vadītājs, cits dakteris utt. Viens nespēja runāt angliski, cits uzrunāt vidusmēra latvieti, bet vēl cits nespēja izveidot savai prezidentūrai plānu. Visiem "uz papīra" bija cienījami CV.
Šajā priekšvēlēšanu laikā būs līdzīgi – būs daudz cienījamu kandidātu, kuri, iespējams, ir sasnieguši ļoti daudz un veiksmīgi varētu vadīt kādu ministriju vai ieņemt kādu citu ļoti nozīmīgu amatu, bet viņi nebūtu veiksmīgi ārpolitikas virzītāji un “iedvesmotāji”. Kandidātus, lai kādi ir viņu pašreizējie CV, ir jāvērtē pēc Valsts prezidenta darba pienākumiem un tā četru gada plāna, ko šis cilvēks piedāvā.
P.S. Es rakstā izvēlējos rakstīt vīriešu dzimtē, bet, protams, visur ir arī domāts sieviešu dzimtē.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
