Kādas nesenās pagātnes shēmas un mahinācijas slēpj Staķis?
Pietiek lasītājs27.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir interesanti, ka priekšvēlēšanu debatēs pie Jāņa Dombura Attīstībai/Par Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis nespēja īsti atbildēt uz jautājumu, kā viņš - kā tik ļoti veiksmīgs uzņēmējs - visus savus oficiālos līdzekļus ir ziedojis partijai, turklāt nav īsti saprotams, par kādiem līdzekļiem M. Staķis uzturējis sevi un savu ģimeni. Tomēr visinteresantākais jautājums palika neuzdots.
Visiem ir zināms, ka M. Staķis vēsturiski ir strādājis Narvesen un pēc tam uzņēmumos, kuri ir kļuvuši bagāti, jo sadarbojušies ar Narvesen. Šiem kafijas tirgotāju uzņēmumiem īpašnieki daudzus gadus ir slēpušies ārzonās.
Vai tas ir bijis tāpēc, ka starp īpašniekiem ir bijis M. Staķis vai kādi citi bijušie Narvesen darbinieki, un vai tas bija vajadzīgs, lai Narvesen īpašnieki nepamanītu, ka kafija tiek iepirkta no savējiem un par iespējami augstāku cenu pārdota Narvesen tīklam.
Ja tomēr M. Staķis iepriekš nav slēpies ofšoros, tad situācija kļūst vēl interesantāka, jo ir grūti izskaidrot to, kādā veidā viņš 2019.gadā kļuva par uzņēmuma King Coffee Service īpašnieku.
Interesantas īpašnieku maiņas šajā uzņēmumā, (kuram ilgus gadus īpašnieks bija Kiprā reģistrēts ofšors) sākās jau 2018.gada beigās, dažās dienas pēc M. Staķa kļūšanas par Saeimas deputātu, kad pēkšņi Kipras ofšors no īpašnieku saraksta pazuda.
Jautājums: ja J. Domburs norādīja, ka M. Staķim nav bijis naudas, lai iztiktu, jo visu ziedojis partijai, kādā veidā un par kādu naudu viņš kļuva par King Coffee Service īpašnieku?
Ja viņš bija iepriekš Kipras ofšora Voles Services Limited īpašnieks un pēc Saeimas vēlešanām tikai legalizēja savu slēpšanos ofšorā, kāpēc tas netika minēts amatpersonas deklarācijā? Vai tādas pašas shēmas - kā Narvesen darbinieks iepērkot kafiju no sev un draugiem piederoša uzņēmuma - M. Staķis piekops Rīgas domē?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
