Kādas nesenās pagātnes shēmas un mahinācijas slēpj Staķis?
Pietiek lasītājs27.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir interesanti, ka priekšvēlēšanu debatēs pie Jāņa Dombura Attīstībai/Par Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis nespēja īsti atbildēt uz jautājumu, kā viņš - kā tik ļoti veiksmīgs uzņēmējs - visus savus oficiālos līdzekļus ir ziedojis partijai, turklāt nav īsti saprotams, par kādiem līdzekļiem M. Staķis uzturējis sevi un savu ģimeni. Tomēr visinteresantākais jautājums palika neuzdots.
Visiem ir zināms, ka M. Staķis vēsturiski ir strādājis Narvesen un pēc tam uzņēmumos, kuri ir kļuvuši bagāti, jo sadarbojušies ar Narvesen. Šiem kafijas tirgotāju uzņēmumiem īpašnieki daudzus gadus ir slēpušies ārzonās.
Vai tas ir bijis tāpēc, ka starp īpašniekiem ir bijis M. Staķis vai kādi citi bijušie Narvesen darbinieki, un vai tas bija vajadzīgs, lai Narvesen īpašnieki nepamanītu, ka kafija tiek iepirkta no savējiem un par iespējami augstāku cenu pārdota Narvesen tīklam.
Ja tomēr M. Staķis iepriekš nav slēpies ofšoros, tad situācija kļūst vēl interesantāka, jo ir grūti izskaidrot to, kādā veidā viņš 2019.gadā kļuva par uzņēmuma King Coffee Service īpašnieku.
Interesantas īpašnieku maiņas šajā uzņēmumā, (kuram ilgus gadus īpašnieks bija Kiprā reģistrēts ofšors) sākās jau 2018.gada beigās, dažās dienas pēc M. Staķa kļūšanas par Saeimas deputātu, kad pēkšņi Kipras ofšors no īpašnieku saraksta pazuda.
Jautājums: ja J. Domburs norādīja, ka M. Staķim nav bijis naudas, lai iztiktu, jo visu ziedojis partijai, kādā veidā un par kādu naudu viņš kļuva par King Coffee Service īpašnieku?
Ja viņš bija iepriekš Kipras ofšora Voles Services Limited īpašnieks un pēc Saeimas vēlešanām tikai legalizēja savu slēpšanos ofšorā, kāpēc tas netika minēts amatpersonas deklarācijā? Vai tādas pašas shēmas - kā Narvesen darbinieks iepērkot kafiju no sev un draugiem piederoša uzņēmuma - M. Staķis piekops Rīgas domē?
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
