Kādas raudzes ir Šuplinskas "neatkarīgās juristes" Akmentiņa, Depkovska un Dambīte?

»

Kaut arī Bordāns vienīgais pateica par galveno varas partiju saistību ar nelikumīgiem darījumiem maksātnespējas procesos, maz ticams, ka viņa partijai izdosies ko mainīt taisnīguma labā. Pārāk liela pretestība.

Atbildēt

Diezgan smieklīgi, ka cilvēks bez pieredzes augstākās izglītības sistēmā sāk ministrijā ar to, ka aplami norāda Latvijas lielākajai universitātei, ka tā it kā nepareizi esot ievēlējusi rektoru.

Atbildēt

Tie gudrie juristi ar lielo pieredzi un akadēmiskiem grādiem varētu tautai paskaidrot, kāpēc līdz šim ir sataisīti tik stulbi likumi, kaut vai pensiju likums. Par to nevienam nav jāatbild?
Ja J.Bojārs būtu atstāts pie ruļļiem, nevis pasludināts par vienīgo! čekistu, varbūt tautai būtu klājies labāk.

Atbildēt

Čistoserdečnoje priznaņije


Es, Sandra Briķe, nebiju nekāda "īsta muļķe", kad sadarbojos ar LPSR totalitāro sistēmu. To darīju ar tīru sirdsapziņu un savu pārliecību, lai gan mani neviens uz to nespieda, man nebija nekādu šķēršļu atteikties.

Kā citi milicijas darbinieki brīvprātīgi iesaistījos un veicu VDK un prokuratūras operatīvos uzdevumus, safabricējot kriminālprocesus, organizējot noziedzīgas darbības disidentu, nacionāli citādākdomājošo, diskreditēšanai un nosūtīšanai uz cietumu, vai psihiatrisko slimnīcu sazāļošanai un izolēšanai no sabiedrības.. (tagad neviens vairs to nepierādīs, cik tur bija mana un mana vīra vaina, un kuru gan tas vairs interesē).

Biju aktīva un atbildīga milicijas darbiniece, lūdzu to ņemt vērā, lai gan milicijā un VDK, prokuratūrā darba valoda bija krievu valoda, ko man nācās apgūt visā pilnībā.

Man nekā šodien nav pret tā saucamo "kosmopolītismu" un reāli joprojām atpazīstu visas nacionālā naida kurināšanas pazīmes! To pašu milicijā darīja mans vīrs. Abi pilnā mērā izbaudījām visas PSRS varas privilēģijas, kādu mums šodien reāli pietrūkst..

Tad negaidīti uznāca tā saucamā "atmoda", ko, sagraujot PSRS, faktiski, kā šodien visi labi zinām, radīja ārvalstu slependienesti, tostarp ar H86 dbināšanu.

Es personīgi cerēju, ka, mainoties varai, Latvija nebūs brīva atjaunotā 18. novembra republika, kaut tautai tas tika solīts, kas arī piepildījās. Nenotiks lustrācija un VDK darbinieki, tiesneši un prokurori , un komunisti nenožēlos savus pastrādātos "noziegumus" pret tautu, jo tad arī man būtu tas jādara. Klusībā pat cerēju, ka tomēr nenotiek deokupācija..

Vara it kā mainījās, bet iekšlietu un tieslietu sistēmās savas vietas saglabāja arī citi tā saucamie krievu "okupantu pakalpņi", tostarp es un mans vīrs. Es pati vēlāk diemžēl muļķīgi nonācu iekšējā konfliktā ar sevi, gribēju būt godīgāka savā vēlāk jau tiesneses darbā, gribēju nepamatoti un augstprātīgi izcelties, atšķirties, ar ko pilnīgi neattaisnoju uz mani liktās cerības. Gudro stratēģija un taktika izpaudās pat ET rīcībā, nepieņemot izskatīšanai manu "muļķīgo sūdzību" pret LV par atbrīvošanu no tiesneses darba.

Jāteic, ka patiesās zināšanas par cionismu un tā integrācija esošajā varā, man bija pieejamas, bija kļūdaini no manas puses, tās nenovērtējot jau daudz agrāk - tās pat publiski atklātas bijušā 6. Saeimas deputāta, G. Valdmaņa grāmatā "Starp dzirnakmeņiem", neieklausījos savos kolēģos, kuri uz to norādīja, ko tagad nožēloju.

Šī grāmata Latvijā ir vienīgā, kura, manuprāt, tagad man jāatzīst, "atklāti un melīgi" sniedz sagrozītus faktus ar citātiem par cionistu mērķiem 6. Saeimas deputātu darbā, pēc kuras it kā vadoties Saeimas juridiskais birojs un Saeimas prezidijs vēl šodien, ar cionistu rokasgrāmatu "Gudro stratēģija un taktika" it kā iedvesmojot ik nākošās Saeimas deputātus "genocīdā pret tautu", lai gan nekad neesam dzīvojuši tik labi kā šodien.

Personīgi domāju, ka jāmeklē risinājums, kā šī G. Valdmaņa grāmata "Starp dzirnakmeņiem", kas mulsina un dezorganizē lasītāju, būtu izņemama no apgrozības, jo tās saturs nepārprotami kurina un veicina nacionāko naidu!

Kad savā iekšējā, nepareizajā "lustrācijā" nonācu konfliktā ar sevi un esošiem kolēģiem, tas visiem, saprotams, sāka traucēt un mani atbrīvoja no tiesneses darba. Tagad es to saprotu pati un pilnā mērā savu rīcībū, konfliktējot par sīkumiem, nožēloju. 


LPSR laikos atbildīgii sadarbojos ar varu, pēc 1991. gada turpināju to darīt un joprojām vēlos piedalīties varas tieslietu sistēmas efektivizēšanā.


Arī Dainis Īvāns, "atmodas rupors" sākotnēji norobežojās no šodienas valsts varas, nonākot pilnīgā nabadzībā, līdz beidzot šodien veiksmīgi ar to sadarbojas, savu "muļķa praksi" atstājot pagātnē.

Atbildēt