
Kādas tieši neizpaužamas ziņas ilgāku laiku noplūda no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem: publicējam īsziņu izdrukas
PIETIEK07.10.2019.
Komentāri (0)
Kāda tieši bija tā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) operatīvā informācija, kas vismaz pusotru mēnesi, bet, iespējams, arī daudz ilgāk datorsistēmu pārraudzītāju rupjas kļūdas dēļ dienu dienā ir tikusi izsūtīta arī absolūti nepiederošām personām un par ko joprojām klusē gan aizsardzības ministrs Artis Pabriks, gan Induļa Krēķa vadītais Militārās izlūkošanas un drošības dienests?
Pietiek šodien publicē virkni izdruku ar daudziem desmitiem īsziņu, kuras visas ir nosūtītas no avota ar nosaukumu „NBS KP”. Šajās īsziņās, norādot konkrētu notikuma datumu un laiku, ir sniegta operatīvā informācija par dažnedažādiem notikumiem Nacionālajos bruņotajos spēkos, kura profesionāļiem var atklāt pietiekami daudz datu par to darbības un apziņošanas īpatnībām.
Liela daļa no šīs informācijas ir par Latvijas teritoriālo ūdeņu un gaisa telpas tuvumā fiksētiem ārvalstu – faktiski tikai un vienīgi Krievijas – karakuģiem, zemūdenēm un kara lidmašīnām. Par daļu no šiem atgadījumiem Nacionālie bruņotie spēki ar vairāku dienu nokavēšanos ir informējuši medijus, savukārt citi tā arī palikuši bez sabiedrības informēšanas.
Taču ilgāku laiku nezināmam personu lokam ir tikusi izsūtīta arī daudz konfidenciālāka informācija, tostarp par Nacionālajos bruņotajos spēkos izsludinātām trauksmēm, paaugstinātu kaujas gatavību un tamlīdzīgi.
Tā, piemēram, īsziņu adresāti – tostarp arī nepiederošās personas – 19. augustā informēti par paaugstinātu draudu brīdinājuma pakāpi. Tāpat plašākam adresātu lokam, nekā bijis iecerēts, izsūtīta operatīvā informācija gan par dažādos negadījumos iekļuvušām militārpersonām, gan par gadījumiem, kad tās aizturētas alkohola un narkotiku reibumā.
Arī medijos nonākusī informācija par Nacionālo bruņoto spēku nespēju tikt galā pat ar tādiem bezpilota lidaparātiem, kuri lidinās tieši virs NBS objektiem, tika izplatīta tieši šādā veidā un nepiederošām personām.
Šī īsziņu plūsma nepiederošu personu lokam turpinājās līdz pat brīdim, kad aizvadītajā nedēļā Aizsardzības ministrijai un Militārās izlūkošanas un drošības dienestam tika uzdota virkne jautājumu par šo tēmu.
I. Krēķa vadītais dienests, kura tiešā kompetencē un atbildībā ir šādu situāciju nepieļaušana un informācijas konfidencialitātes nodrošināšana, uz uzdotajiem jautājumiem vispār neatbildēja, tikmēr no Aizsardzības ministrijai tuviem avotiem kļuvis zināms, ka uzdotajos jautājumos minētie fakti dienestam bijuši pilnīgs pārsteigums.
Uz jautājumiem neatbildēja arī aizsardzības ministrs A. Pabriks, savukārt viņa vadītās ministrijas Preses nodaļa netieši atklāja, ka arī ministrijai tas bijis nepatīkams pārsteigums, kura dēļ tā „apstākļu noskaidrošanai vērsusies NBS”.
Jau iepriekš, atbildot uz citiem jautājumiem par NBS gatavību atvairīt bezpilota aparātus, Aizsardzības ministrija bija atzinusi, ka šāda informācija „operacionālu drošības apsvērumu dēļ” esot ziņas „ar ierobežotas pieejamības statusu, jo norāda uz NBS kaujas spējām”.
Cik plašam nepiederošu personu lokam šādas ziņas „par NBS kaujas spējām” ir izplatītas un cik ilgu laiku tas noticis, - spriežot pēc atbildīgo iestāžu un amatpersonu reakcijas, tā pagaidām ir mīkla arī tām.
Tikmēr joprojām neatbildētie jautājumi, kas uzdoti Aizsardzības ministrijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Militārās izlūkošanas un drošības dienestam, ir šādi:
1) kādam personu lokam un ar kādu mērķi uz mobilajiem telefoniem īsziņu formātā no avota, kas adresātu telefonos uzrādās kā „NBS KP”, tiek izsūtīta operatīvā informācija par notikumiem Nacionālajos bruņotajos spēkos?
2) kāds ir šīs izsūtāmās informācijas statuss?
3) kā tieši tiek kontrolēts, lai šī informācija nonāktu tikai tam personu lokam, kam tā paredzēta? Kas tieši par to ir atbildīgs?
4) vai Aizsardzības ministrija un NBS vadība ir informētas, ka jau ilgāku laiku šī informācija kļūdas vai apzinātas rīcības rezultātā ir tikusi nosūtīta arī nepiederošām personām?
5) ja jā, kad tieši (datums) šī kļūda vai apzinātā rīcība ir konstatēta, un kādā tieši veidā tas ir konstatēts? Vai ir noskaidrots personu loks, kas šo informāciju ir nepamatoti saņēmušas? Vai ir noskaidrots, cik ilgi NBS operatīvā informācija ir nesankcionēti noplūdusi vai tikusi nopludināta? Vai ir noskaidroti atbildīgie un vainīgie? Vai ir pilna pārliecība, ka šī vai cita informācija nepiederošām personām nenoplūst joprojām?










































Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.