Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.

Nekustamā īpašuma eksperti arī rosina sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Jāatgādina, ka Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) sabiedrības līdzdalībai nodeva Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam”, atbilstoši kuram ir aprēķinātas projektētās kadastrālās vērtības, tās ir publicētas portālā kadastrs.lv. Tās ir sacēlušas pamatīgu sašutuma vētru, jo īpaši nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā.

LANĪDA jau vērsa uzmanību uz to, ka prognozētās vērtības paredz būtisku pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, un projekta akceptēšanas gadījumā ir jārēķinās ar ievērojamu mājokļu izmaksu kopējo kāpumu. Prognozētās kadastrālās vērtības nereti krietni pārsniedz īpašumu pašreizējo tirgus vērtību. Komercīpašumu gadījumā itin bieži varētu rasties situācija, ka liela vai pat lielākā daļa no plānotajiem nomas ieņēmumiem būs jānovirza nekustamā īpašuma nodokļa nomaksai.

Šos un citus aspektus, savus priekšlikumus eksperti izteikuši tikko kā notikušajā VZD rīkotajā diskusiju, kurā piedalījās LANĪDA un Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijas (LĪVA) pārstāvji.

Absurdi šķiet, ka, minot konkrētus piemērus, kur noteiktajai kadastrālajai vērtībai nav kopsakarības ar reālo tirgus cenu, VZD dienesta pārstāvji tā arī nespēja izskaidrot, kā ir radusies šāda situācija. Taču neapstrīdams ir fakts, ka ļoti daudzos gadījumos noteiktās kadastrālās vērtības ievērojami (līdz pat 5-6 reizēm) atšķiras no reālajām tirgus vērtībām, kas apliecina sistēmas, metodikas kļūdu VZD darbā.

Mūsu pieredze rāda, ka nepamatoti augstās kadastrālās vērtības ir tieši lielai daļai komercīpašumu (biroju ēkas/īres nami, noliktavu kompleksi, ražošanas ēkas), kur nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinājumam var būt graujošas sekas.

Nomnieki papildus esošajai nomas maksai nespēs maksāt paaugstinātu nodokļa likmi un tiks prasīta nomas maksas atlaide ēku īpašniekiem vai arī nomnieki-īrnieki būs spiesti noslēgtos līgumus uzteikt un meklēt lētākas telpas.

Ir pilnīgi skaidrs, ka paaugstinātais nekustamā īpašuma nodoklis neveicina tirgus attīstību, tieši pretēji – tas novedīs pie situācijas, kad liela daļa namīpašnieku vairs nespēs pilnvērtīgi pārvaldīt ēkas, plānot ieguldījumus, un kopējais investīciju klimats strauji pasliktināsies. Šādi nepārdomāti lēmumi un to tālākā virzība, kad pats VZD atzīst, ka nespēj sarežģītiem un lieliem īpašumiem precīzi noteikt vērtības, ir bīstams un var izraisīt nākošo ekonomisko krīzi un vairāku ārvalstu investoru, fondu aiziešanu no Latvijas.

Pašlaik kadastrālās vērtības noteikšanas metodika klibo. Savulaik kadastrālās vērtēšanas noteikumos bija ietverta prasība pēc 85% “drošības spilvena” jeb kadastrālās vērtības bija jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, savukārt tagad to atbilstību valsts ir noteikusi robežās no 90 līdz 110%.

Problēma ir tā, ka, vērtējot īpašumus masveidā, netiek ņemti vērā dažādi specifiski konkrēta īpašuma faktori, līdz ar to ir liela datu dispersija/izkliede, neprecizitāte. Kāda noteikta īpašuma faktiskā tirgus vērtība tādējādi var būt gan būtiski zemāka par “vidējo temperatūru slimnīcā”, gan vairākas reizes to pārsniegt.

Tā kā kadastrālā vērtība nevar pārsniegt konkrēta nekustamā īpašuma tirgus vērtību, kā arī, ņemot vērā masveida vērtēšanas metožu nenovēršamu iespējamo neprecizitāti attiecībā uz konkrēto nekustamo īpašumu, "drošības spilvens" varētu būt pat 75% apmērā no vidējā tirgus līmeņa.

Kadastrālo vērtību pārskatīšana būtu jāveic kopā ar nozares profesionāļu ieteiktajiem metodikas uzlabojumiem, kas, pirmkārt, nodrošinātu objektīvu vērtību atspoguļošanu, otrkārt, noteiktu agrāk plānoto kadastrālo vērtību ierobežošanu ne vairāk kā 85% apmērā no tirgus vērtības un, treškārt, novērstu risku, ka noteiktu objektu prognozētā kadastrālā vērtība var būtiski pārsniegt tirgus vērtību. Ir nepieciešami uzlabojumi arī VZD procedūrās, jo ir piemērs, kad VZD neaktualizē īpašuma stāvokli atbilstoši reālajai situācijai dabā – Rīgas centrā ir pašvaldības piespiedu kārtā nojaukta ēka, kas dabā nepastāv, taču pastāv kadastra datu bāzē ar vērtību virs miljons eiro, no kā attiecīgi tiek aprēķināts nodoklis.

Turklāt kadastrālo vērtību izmaiņas jāveic kontekstā ar konkrētiem nodokļu politikas mērķiem, pretējā gadījumā ir skaidrs, ka, ieviešot prognozētās kadastrālās vērtības bez nekustamā īpašuma nodokļa korekcijām, izmaksu pieauguma slogs daudzos gadījumos būs nepanesams. Korekcijas var veikt gan ar neapliekamo summu ieviešanu, gan nodokļu likmes samazināšanu, gan speciālo vērtību izmantošanu nodokļa aprēķinam. Būtiski, lai šī polemika nebūtu vērsta uz populismu un papildu rūpēm par vienīgā mājokļa atvieglojumiem stratēģiski paredzētu arī komercīpašumu, attīstības projektu un naudas plūsmas objektu investīciju mērķu sasniegšanu un tirgus izaugsmi. Ignorējot šos jautājumus, riskējam ar iepriekš pieminēto tirgus segmentu vērtības ilgtermiņa samazināšanos un stagnāciju.

Būtu vērts analizēt un pārņemt labās prakses piemērus no kaimiņvalstīm. Piemēram, līdzīgi kā Lietuvā arī pie mums varētu tikt ieviesta iespēja konkrēta īpašuma īpašniekam apstrīdēt aprēķināto kadastrālo vērtību, pamatojoties uz neatkarīga sertificēta vērtētāja atzinumu – veikto īpašuma novērtējumu.

Eksperti mudina izskatīt arī iespēju ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt tikai zemi, kā tas savukārt ir Igaunijā.

Novērtē šo rakstu:

10
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...