Kādēļ es kandidēju vēlēšanās “Gods kalpot Rīgai” sarakstā
Viesturs Silenieks25.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Man ir sava programma, kura ir neatkarīgi no tā, kāda ir mana politiskā piederība. Tas ir mans redzējums, manas domas, mans plāns. Pamata uzstādījums ir zaļa un ilgtspējīga attīstība kā Pasaulē, tā Latvijā un Rīgā. Ikviens, kas piekrīt manam redzējumam, ir sabiedrotais, lai nāk talkā manā vai cita vadībā šo ideju realizēšanā. Es nešķiroju tautību, dzimumu, vecumu, rasi un politisko piederību cilvēkiem, kuriem sakrīt viedoklis ar manējo, ir gatavi paši strādāt, vai ar mani sadarboties, lai realizētu mūsu kopīgo ieceri.
Beidzamajā laikā vairākas partijas ir mani uzrunājušas un piedāvājušas nākt talkā ar idejām, palīdzēt tām labāk sagatavoties Rīgas, pašvaldību un jau nākamās Saeimas vēlēšanām. Ja cilvēki ir novērtējuši to, ko es daru, viņiem tīk manas domas, tad esmu gatavs palīdzēt neatkarīgi no tā, kādā partijā es esmu, kādā sarakstā es esmu vai neesmu, ja kāds vēlas to pašu, ko es, tad mums sakrīt vēlmes un daudz jaudīgāk tās var realizēt, ja to dara daudzi.
“Gods kalpot Rīgai” atbalsta manu redzējumu un vēlas ar mani to kopīgi realizēt. Savukārt es redzu, ka “Gods kalpot Rīgai” sastāvā ir pieredzējuši, zinoši un profesionāli cilvēki, kuri labi pārzina valsts pārvaldes un pašvaldības darbu, kuri zina, kā sasniegt rezultātu. Es nemainu politisko piederību pret kādu citu. Es esmu un gatavs palikt Latvijas Zaļās partijas biedrs, taču patlaban esmu iesniedzis valdē lūgumu apturēt manu darbību partijā uz laiku. Valde to ir pieņēmusi, manā klātbūtnē apstiprinājusi.
Es atzīstu, ka man ir bijuši vairāki politiski piedāvājumi, taču es nevēlos strādāt īstermiņā, lai, nozākājot, pazemojot citus konkurentus (citus Latvijas iedzīvotājus) tiktu ievēlēts kopā vienā komandā ar revolucionāriem histēriķiem, noliedzējiem, avantūristiem ļauniem, prastiem un zemas kultūras negatīviem cilvēkiem, kādu ir daudzās (visās) partijās un kuru mērķis ir atriebties par iepriekš darīto, bet bez sava plāna, sava redzējuma par to, kādu vēlas Latviju, Rīgu un katru Rīgas apkaimi. Tikai sadarbojoties var izdarīt vairāk, nevis apkaujot citus Latvijas iedzīvotājus. Tikai ar labām domām veikti labi darbi sniedz gaišu un svētīgu rezultātu.
Nākamās desmitgades Pasaulē, Eiropā, Latvijā un Rīgā būs Klimata pārmaiņu politikas mērcē. Taču, lai īstenotu šīs politikas mērķus, ir nepieciešams plašāks redzējums, nekā līdz šim Latvijā un Rīgā ir skatīts. Tas ir redzējums pilnīgi visās tautsaimniecības jomās, ne tikai vides speciālistu šaurā lokā. Tā ir pilsētvide, drošība, transports, ražošana, enerģētika, izglītība, veselība un pilnīgi visas citas sadzīves jomas. Rezultātu varēs sasniegt tikai, visu nozaru spēlētājiem darbojoties kopā.
Vēlētājiem ir tiesības atbalstīt arī citu zaļu redzējumu. Uzskatu, ka zaļais virziens ir tas, kam jābūt ikkatrā politiskā organizācijā, katrā kolektīvā un ģimenē un ne tikai zaļajās partijās. Idejas privatizēšana ne pie kā laba nenoved, ja šo ideju nespēj pamatot, nespēj celt un nest. Zaļā domāšana ir cilvēces eksistences pamatvērtība, tas nav tikai politisks virziens. Ikviens, kas vairo zaļumu, vairo ilgtspējīgu attīstību sev un valstij.
Daudzas politiskas organizācijas apzinās, ka zaļā domāšana, dabīgas vides vairošana vienlīdz ar modernu tehnoloģiju ieviešanu ir ilgtspējīgas attīstības un veselīgas ekonomikas, un pilsētvides pamats. Tā ir nākotne. Taču daudzos politiskajos spēkos pietrūkst zinošu cilvēku šajos jautājumos.
Zaļi domājošie cilvēki daudzās valdībās, pašvaldībās neatkarīgi no politiskās varas ir strādājuši, lai nerimstoši tiektos uz zaļo ideālu sasniegšanu. Tā arī ir mana izvēle – sniegt savas zināšanas Rīgas pašvaldībai un iedzīvotājiem, kandidējot “Gods kalpot Rīgai” sarakstā, un darīt vēl vairāk nekā līdz šim Latvijas labā, lai Rīga būtu zaļa, plaukstoša, moderna pilsēta, uz kuru cilvēki brauc strādāt, atpūsties un palikt. Lai cilvēki lepotos, sakot: “Rīga ir mana pilsēta!”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
