Kādēļ Maizītim ir piekļuve valsts noslēpumam, ja viņš "dzer, līdz krīt" ar cilvēku, kas ir klaji nelojāls valstij?
Lainis Reiniks15.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kādā jaukā maija vakarpusē, pastaigājoties pa Ģertrūdes ielu centra virzienā, attāli pretim soļoja, kāds omulīgs vīrs melnā pavasara trencī, uzvalkā un ar brūnu ādas portfeli rokā. Jā, tas bija bijušais ģenerālprokurors un tagadējais SAB vadītājs Jānis Maizītis. Viņš mierīgi iesoļoja Ģertrūdes ielas 39. nama kāpņu telpā, taču pirms tam rūpīgi nopētīja, vai nav kāda aste ar kameru. Ar to arī viss mans netiešais novērojums beidzās, jo es turpināju soļot baznīcas virzienā.
Mani gan nelika mierā viens fakts, kas ir Ģertrūdes ielas 39 nams, jo atzīsiet, pašā centrā skaists atjaunots nams, rada vismaz pāris jautājumus. Uz to man palīdzēja atbildēt Google. Skaidrs ir viens, ka tur ir reģistrēts „n” skaits firmu un māja nepieder vietējiem, taču daudz rūpīgāku analīzi ir veicis autors rakstā par Maizīša „ofšordzīvokli”: „Maizītis nav „pamanījis”, ka viņam dzīvokli izīrējušās SIA mātesfirmas direktore medijos saistīta ar Meksikas narkokarteļa naudas atmazgāšanu”.
Attīstot fabulu tālāk, autors savulaik noskaidroja, ka Latvijā reģistrētā SIA „Dekoruss”, no kuras arī specdienesta vadītājs īrē savu mitekli, ir saistīta ar kādreizējo „Ogres komercbankas” īpašnieku Artūru Jeresjko, kuram, protams, ir atkal savas saiknes ar visādiem „fruktiem” Krievijā.
Sazvērestību teoriju piekritēji droši vien jau tagad visdziļākajā pārliecībā tic, ka Maizītim un viņa vadītajam Satversmes aizsardzības birojam (SAB) uzticēties var tikai plānprātiņi vai valsts nodevēji. Taču ir vērts atcerēties, ka SAB nav Maizītis un Maizītis gluži nav SAB.
Specdienesta vadītājs nāk no Cēsīm un savulaik absolvējis LVU Juridisko fakultāti. Tolaik, lai izsistos tautās ar jurista izglītību, tomēr bija jābūt „nedaudz” saistītam ar dienestiem, un nebūtu melots, ka gandrīz visi tā laika Juridiskās fakultātes studenti izgāja cauri Inzelberga kabinetam, kas atradās aiz garderobēm (ap 1981.gadu Inzelbergs no VDK aizgāja strādāt uz LVU par rektora palīgu).
Maizītis pēc absolvēšanas sekmīgi iekārtojās Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Valmieras starprajonu izmeklēšanas nodaļā par vecāko izmeklētāju un tur grozījās līdz pat 1991.gadam. Tālākās omulīgā vīreļa gaitas ir visai labi zināmas – virsprokurors, ģenerālprokurors, prezidenta padomnieks un SAB vadītājs.
Pa šiem gadiem viņam ir izdevies sevi diskreditēt vairākkārt, visi zina, ka Jānim patīk „ieraut”, un, lai to darītu, reizēm ir nepieciešama kompānija. Viena šāda epizode bija pirms pāris gadiem februārī, kura publiski sabiedrībai nav zināma. Taču tajā ziemīgajā februāra vakarā Maizītis ar bijušo SAB darbinieku Arnoldu Babri faktiski izkrita no mašīnas laukā, jo bija tik labi ņēmuši dārgus dzērienus, ka kājas jau bija atņemtas.
Dzert jau var, taču savdabīga bija izvēlētā Maizīša kompānija, jo Arnolds Babris, būdams izbijis specdienesta darbinieks, ir viens no aktīvākajiem Latvijas diskreditētājiem Kremļa propagandas medijos, kā arī pilda Krievijas vēstniecības un Maskavas nama ietekmes aģenta funkcijas, roku rokā ar pārējām Kremļa atraugām partijām LKS, Saskaņu un virkni vietējo Maskavas propagandistu.
Ja jau ik pa laikam tiek baumots, ka atsevišķiem deputātiem vai valdības locekļiem netiek piešķirta pielaide valsts noslēpumam par to, ka viņi ir tiekas ar vienu vai otru nevēlamu personu, kādēļ tad pašam Maizītim ir piekļuve valsts slepenumam, ja viņš dzer kopā ar cilvēku, kas ir klaji nelojāls valstij? Turklāt Maizītis turpina bez problēmām īrēt dzīvokli no apšaubāmas firmas ar apšaubāmiem sakariem, bet mūsu sabiedrības acs (mediji) par to neliekas nezinis.
Vai tik šis nebūs kārtējais gadījums, kad roka roku mazgā...
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
