Kādi partiju saraksti Eiropas parlamenta vēlēšanās normālam Latvijas patriotam uzreiz būtu jāizmet miskastē!
Aleksandrs Kiršteins15.05.2024.
Komentāri (51)
Iesaki rakstu: 
Uzreiz atzīšos, ka nepretendēju uz absolūto patiesību un rakstītais ir tikai mans subjektīvais viedoklis. Katrā manis apskatītajā partijā ir godīgi, nacionālkonservatīvi un patriotiski cilvēki, kuru viedokļi bieži var atšķirties no partiju vadības uzskatiem.
DROŠĪBA. Latvijas galvenā problēma ir milzīgas, vairākus simtus tūkstošu lielas piektās kolonnas un tās atbalstītāju klātbūtne. Ja partiju programmās nav pat netiešas atsauces uz neapbruņotu tautu vai dekolonizācijas nepieciešamību, uzreiz varat sarakstu tālāk nelasīt. Tas, ka zemessargi nav nopietni apbruņoti, ir likumdevēju darba kārtības jautājums, bet bez bruņotas tautas plāni par vareniem aizsardzības iepirkumiem nav nopietni ņemami.
ES PAPLAŠINĀŠANA. Ne Ukraina, ne Moldova pagaidām neatbilst nekādiem kritērijiem, un nākamajos piecos gados tas nenotiks. Tātad paliek Rietumbalkāni, kur Albānijā, Kosovā, Ziemeļmaķedonijā vai Bosnijā Hercogovinā lielākā daļa vai puse iedzīvotāju pārstāv Rietumeiropai svešu civilizāciju. Kas to nesaprot, atbalsta Eiropas islamizāciju. Sarakstu miskastē!
IMIGRĀCIJA. Tikko atrodat vārdus - kontrolēta, uzlabota, taisnīgi sašķirota vai tāda, kas nav naidīga imigrācija, uzreiz palūkojieties uz Zviedrijas iknedēļas apšaudēm ielās un sarakstu miskastē!
KLIMATS, EKONOMIKA. Ja redzat vārdus - klimatneitralitāte, samērīgi CO2 mērķi, saules baterijas katrā namā, zaļās ekonomikas sekmēšana, saprotiet, ka aiz tiem slēpjas Latvijas zemes iztirgošana un vides degradācija par labu ārzemnieku vēja un saules parkiem. Latvija ir tik zaļa, ka no savas biomasas vienmēr saražos vairāk enerģijas, nekā spēs patērēt. Sarakstu miskastē!
ES POLITIKAS PĀRSKATĪŠANA. Ja programmu rakstītājiem viss labi un bail iebilst ES lēmējvarai, tad sarakstu arī miskastē!
Drošības sakarā diemžēl nevienā sarakstā, izņemot TAUTA. ZEME. VALSTISKUMS., neatradīsiet ne mazāko atsauci uz piektās kolonnas esamību kā lielāko apdraudējumu Latvijas drošībai. Jaunā Vienotība un Nacionālā apvienība pārspīlē miglā tītā Rail Baltica projekta stratēģisko nozīmi, aizmirstot, ka pēc Somijas un Zviedrijas uzņemšanas NATO Latvijai ir stratēģiska aizmugure ar lieliskām iespējām decentralizēti nodrošināt militāro loģistiku pa jūras ceļiem. 1996. gada Saeimas ,,Deklarācija par Latvijas okupāciju" tiek ignorēta.
Par ES paplašināšanu ar jaunām valstīm minēts JV sarakstā, piesardzīgi izsakot atbalstu arī sarunām ar Ukrainu.
KONSERVATĪVIE atbalsta ES nepieciešamību sagatavoties jaunu valstu uzņemšanai, bet konkrēti atbalsta sarunu uzsākšanu ar Ukrainu un Moldovu.
TAUTA. ZEME. VALSTISKUMS. atbalsta tikai palīdzības sniegšanu Ukrainai, bet uzskata, ka tās valstis, kas vēlas pievienoties ES, neatbilst vienotas Eiropas civilizācijas kritērijiem (problēma, ka tās, kas atbilst, - kā Norvēgija, Islande vai Šveice –, nemaz nevēlas to darīt).
NA iespējami ātri vēlas uzņemt gan Moldovu, gan Ukrainu, bet pārējās valstis (vai Balkānu?) līdz 2034. gadam.
Imigrācijas jautājumos programmās redzama vislielākā laipošana.
ZZS neko nav mācījusies no padomju virsnieku atrašanās Latvijā, komiski raksta, ka naidīgi imigrējušas personas jāintegrē vai jāizraida!
NA uzstājas pret piespiedu migrantu uzņemšanas kvotām vai maksāšanu par neuzņemšnu.
KONSERVATĪVIE iebilst tikai nelegālai imigrācijai.
JAUNĀ VIENOTĪBA ir visbīstamākā, jo neatbalsta tikai ekonomiskos imigrantus, bet neiebilst tiem bēgļiem, kas nodalīti no laimes meklētājiem. Tā kā JV panāca Stambulas konvencijas ratifikāciju, tad loģiski, ka JV nemaz nedrīkst iebilst bēgļu uzņemšanai no kulturāli svešām valstīm, kur vecāki tradicionāli lemj par bērnu laulībām vai apgraiza meitenes.
TAUTA.ZEME.VALSTISKUMS. vienīgā neatbalsta nekādus bēgļus no svešu civilizāciju valstīm un uzskata, ka ES palīdzība jāsniedz to izmitināšanai tikai viņu mītnes zemēs vai bēgļiem kulturāli radniecīgos reģionos.
Zaļā kursa krāpnieciskai politikai kā labi izstrādātam bagāto valstu biznesa projektam un vietējo iepirkumu meistaru peļnas kārei neiebilst gandrīz neviena partija, izņemot TAUTA.ZEME.VALSTISKUMS. Mežu izciršanai, aramzemes nobetonēšanai ar VES torņu pamatiem, Latvijas ainavu izkropļošanai un vietējo iedzīvotāju nekustamo īpašumu vērtības zaudēšanai sakarā ar ārzemnieku vēja un saules parku būvniecību visas partijas atrod pamatojumu neatkarīgas energoapgādes nodrošināsanai ar atjaunīgiem resursiem. Tas, ka Latvijas energoražošanas jaudas trīs reizes pārsniedz patēriņu, tiek noklusēts.
Tikai TAUTA.ZEME.VALSTISKUMS. programmā norādīts, ka izmešu kvotu tirdzniecība ir neētiska, jo vērsta uz bagāto valstu rūpnieciskās ražošanas palielināšanu, iepērkot kvotas no valstīm ar mazāk attīstītu rūpniecību. Arī reto materiālu un dārgo tehnoloģisko iekārtu imports no Āzijas valstīm, samazinot savu vietējo atjaunojamo bioresursu izmantošanu, ir muļķība. Ja partijām tik ļoti rūpētu zaļā politika, tad būtu jāsāk ar mazo HES nojaukšanu uz lašupēm!
Attiecībā uz ekonomiisko attīstību TAUTA.ZEME.VALSTISKUMS. norāda nepieciešamību vispirms sākt ar finansējuma palielināšanu pētniecībai un zinātnei, sākumā vismaz no 1% līdz 3,5%!
NACIONĀLĀ APVIENĪBA savukārt uzskata, ka zaļā kursa virziens ir pareizs, tikai cena, kas par to jāmaksā, varētu būt zemāka!
JKP arī visu atbalsta, tikai iebilst nepārdomātam zaļumam.
Uz daudzo ES regulu, direktīvu un lēmumu pārskatīšanas nepieciešamību arī norādīts tikai dažos sarakstos.
TAUTA.ZEME.VALSTISKUMS. redz nepieciešamību pārskatīt jau esošos lēmumus (protams, tas iespējams tikai, ja tiks nomainīts kreisi liberāli zaļais vairākums visās ES iestādēs.)
NA norāda, ka lauksaimniecības politikā jāpārskata vecās tiešmaksājumu aprēķināšanas formulas.
Tā nu ceru, ka nedaudz esmu palīdzējis vēlētājiem atšķirt pelavas no graudiem, jo nekādu nopietnu analīzi nesagaidīsim no žurnālistiem, kas apmaksāti no dāsnu valsts finansējumu saņēmušo politgrupu reklāmu izmaksām!
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
