Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Politika Latvijā, nedaudz pārfrāzējot Vikipēdiju, ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas jeb – kā tagad daudzi jau atklāti sauc partijas - uzņēmumi veic darbības savu oficiālo vai neoficiālo varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai, pieņem rīcības plānus, kas ir saistoši visai sabiedrībai... Vienkārši nedaudz papētīsim, kas ir šie cilvēki un kā viņi rīkojas pasaules krīzes apstākļos.

Melu – jo arī sagrozīti un noklusēti fakti ir meli – lavīna no faktiski visiem sabiedriskajiem medijiem, sociālās distancēšanās ideoloģija, izglītības pieejamības ierobežošana visos iespējamos veidos, pat iedzīvotāju tīri fiziska iznīcināšana – atņemot iespēju legāli iegūt iztikas līdzekļus un kavējoties ar kompensācijas mehānismu ieviešanu, radot sabiedrībā spriedzi un stresu, piespiedu kārtā ieviešot arī mazkustīgu dzīves veidu un daudz apspriestās maskas. Pat cenšoties sašķelt sabiedrību. Un tas viss tiek pamatots ar – divi valdības rupori infektologi tā ieteica, tā rīkojas arī citas valstis...

MK ir izveidojis Krīzes vadības padomi... Kas ir šīs padomes locekļi? Tie paši mūsu ministri - valodnieks, valodas pētnieks, trīs advokāti, vēl divi filologi, trīs ekonomisti, mūziķis, sociālā darbiniece, tūrisma un ķīmisko tehnoloģiju speciālisti un vēsturnieks... Un pāris no viņiem nav ievēlēti demokrātiskā ceļā.

Protams, dažiem no viņiem ir galvu reibinoša politiskā karjera, pat vēl no padomju laikiem, ir politikas – zinātnes par to, kā tiek īstenota varas un autoritātes pielietošana – maģistru grādi, tikai ko tas dod vai kaitē valstij pašreizējā situācijā?

Tas, ka Latvijas tauta savā vairākumā viņiem neuzticas, ir ne tikai tāpēc, ka šajos 30 gados mēs esam pārliecinājušies, ka Latvijas politiķi darbojas tikai savās interesēs, ka savu politisko darbību viņi tiešām uztver kā uzņēmējdarbību – ar mārketingu, savstarpēji izdevīgiem darījumiem un peļņas gūšanu jebkuriem līdzekļiem. Neuzticēšanās iemesls daudziem ir arī šīs valdības rīcība šodienas situācijā.

Vairākums sabiedrības sen ir samierinājušies ar to, ka ir viena politiska elite, lai kā tā sauktos, jo pārstāv ļoti ierobežotas ekonomiskās intereses, ka nav īsti pat, par ko iet vēlēt, bet mēs dzīvojām pēc principa – lai taču viņi zog, tikai lai ļauj mums dzīvot. Ko darīsim tagad, kad vairs neļauj? Varbūt pajautāsim viņiem - kāpēc?

Es pat nerunāšu par to, ka veselības, izglītības un labklājības nozares visus šos gadus ir bijušas pabērna lomā, kas pat uzņēmumam, kurš plāno darbošanos ilgtermiņā, nav izdevīgi, kur nu vēl valstij. Par to, ka šajā situācijā Latvijā atšķirībā no citām, pat Baltijas valstīm, veselības aprūpes finansējums, tai skaitā piemaksas mediķiem, ir daudzkārt zemāks.

Es nerunāšu par to, ka valstis un atsevišķas pilsētas, kurās ir ieviesti stingri ierobežojumi, ir ar nesalīdzināmi lielāku iedzīvotāju blīvumu. Par pētījumiem un viedokļu dažādību gan vīrusa izcelsmes, gan tā ietekmes sakarā... Par to, ka ir Eiropas valstis, kur jau nodala patiešām slimos un vienkārši pozitīvos, un pozitīvajiem ārstiem atļauj strādāt Covid nodaļās. Par valstīm, kurām ir svarīga dabīgā ceļā iegūtā imunitāte...

Es tīri par Latvijas skaitļiem. Inficēto skaits Latvijā ir drusciņ zem 1% no reālā iedzīvotāju kopskaita, patiešām slimo ir daudz mazāk. Mirušo skaits nav salīdzināms ar asinsvadu vai onkoloģijas slimību upuru skaitu, tas pat nepārsniedz ikgadējo pašnāvnieku skaitu, no tiem priekšlaicīgas nāves ir kādi pāris desmiti.

Jā, varat teikt, ka esmu ciniska, tomēr ne tik ciniska kā mūsu valsts likumdevēji, kas priekšlaicīgas nāves robežu ir noteikuši 64 gadus – ja tu esi pensijā, tad mirsti tieši laikā, vai ne? Pat mērķtiecīgi testējot cilvēkus ar slimības pazīmēm un kontaktpersonas, inficēto skaits ir procenti 10 no testētajiem...

Saslimuši daudzi mediķi, un veselības sistēma tāpēc var tikt paralizēta? Vai tā nav MK tieša atbildība, jo mediķiem tika izsniegti nekvalitatīvi aizsardzības līdzekļi? Kāds par to atbildēs? Taču valdība, kura pat krīzes laikā vispirms domā par savu algas pieaugumu, izsludina ārkārtas stāvokli, ievieš sodu sistēmu un pārkrauj visu atbildību un situācijas smagumu uz iedzīvotāju pleciem...

Starptautisko tiesību akti nosaka, ka jebkuram tiesiskajam regulējumam ir jābūt piemērotam leģitīma mērķa sasniegšanai. Tam jābūt arī vajadzīgam, t.i. izvirzīto mērķi nav iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošu, tikpat piemērotu līdzekli. Visbeidzot, tiesiskajam regulējumam jābūt arī samērīgam šaurākā izpratnē, t.i., tas nevar radīt traucējumus, kas ir nesamērīgi ar izvirzītajiem mērķiem. Kādi tad ir Latvijas valdības mērķi?

* Rakstniece, Rīcības partija

Novērtē šo rakstu:

105
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...