Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek kļuvis zināms, ka uz Baibas Rubesas pērn zaudēto vietu “pie politiskās siles” AS Latvenergo padomē nopietni pretendē cits, iespējams, vēl gleznaināks personāžs – kādreizējais tieslietu ministrs un AS Pasažieru vilciens valdes loceklis Aigars Štokenbergs, kurš pirms astoņiem gadiem tika pieķerts nodokļu apiešanas shēmās un pēc ilgākas nesekmīgas izlocīšanās bija spiests pazust no politiskās skatuves.

Kā zināms Pietiek, līdz ar kādreizējo Solvitas Āboltiņas domubiedru uz vietām Latvenergo padomē pretendē arī bijušais Audi un Volkswagen automobiļu tirgotāja SIA Moller Auto Latvia valdes loceklis Gundars Ruža un Kaspars Rokens.

Taču šīs trīs personas ir rezerves kandidāti, savukārt prioritārajā kandidātu sarakstā ir advokāts Pāvels Rebenoks, kas konkursā saņēmis vislielāko punktu skaitu, finansists Toms Siliņš, kā arī Aigars Ģērmanis, Aigars Laizāns un Ivars Golsts.

Lai atgādinātu Aigara Štokenberga panākumus nodokļu apiešanā, Pietiek šodien atkārtoti publicē rakstu, kas pirmoreiz bija publicēts 2011. gada jūlijā un sniedz nelielu atskatu tālaika aktualitātēs:

„„Protams!” – tik pārliecināti tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs ar savas preses sekretāres starpniecību aizvadītajā nedēļā atbildēja uz jautājumu, vai viņš var apliecināt, ka neviens no viņam tieši vai netieši piederošajiem uzņēmumiem pēdējos piecos gados nav iesaistīts nodokļu apiešanas un „optimizācijas” shēmās. Taču tā nav taisnība – kā rāda auditoru aprēķini, mākslīgi sadalot nekustamā īpašuma projektu dzīvokļos un zemē, Štokenberga uzņēmums Varavīksnes nami pirms četriem gadiem „ietaupījis” vairāk nekā 358 tūkstošus latu, bet iecerētās shēmas kopapjoms bijis gandrīz četrreiz lielāks.

Pietiek rīcībā ir nonācis SIA Auditorfirma Inspekcija AMJ neatkarīgu revidentu ziņojums, kas sagatavots saistībā ar Štokenbergam netieši daļēji piederošo maksātnespējīgo SIA Varavīksnes nami: šajā uzņēmumā 49% kapitāldaļu pieder SIA Kapitāla virsotne, kurā savukārt 12,5% kapitāldaļu saskaņā ar Lursoft datiem pieder miljonāram un ministram Štokenbergam.

Kā norādīts šajā ziņojumā, 2007. gada sākumā divos darījumos Varavīksnes nami par 4,57 miljoniem latu pārdevuši zemesgabalu Zolitūdes ielā 75. Darījums bijis izcili izdevīgs, jo zeme pārdota ar 653% uzcenojumu, kaut gan jāņem vērā, ka pircēja – pašlaik jau bankrotējušās SIA VN Zeme – īpašnieku sastāvs bijis identisks Varavīksnes namu dalībniekiem. Tas nozīmē – Štokenbergs ar kompanjoniem zemesgabalu par seškārt lielāku cenu pārdevuši paši sev.

Kāpēc tas darīts? Kā norādīts neatkarīgajā auditoru ziņojumā, šādā veidā Varavīksnes namiem, kas nodarbojās ar nekustamā īpašuma mērķprojektiem, 2007. gadā gan nācās maksāt pievienotās vērtības nodokli par no dzīvokļu pārdošanas ieņemtajiem līdzekļiem, bet ne no 4,57 miljoniem latu, kas tika iegūti no zemes (kas atradās zem būves ar šiem dzīvokļiem) pārdošanas pašiem sev, jo saskaņā ar Latvijas likumdošanu PVN no zemes pārdošanas nav jāmaksā.

Tiesa, Latvijas normatīvajos aktos pietiekami skaidri norādīts uz zemes un ēkas vienotības principu. „Zemes un ēkas vienotības princips nosaka, ka ēkas ir zemes īpašnieka īpašums. Civillikuma 968. pants nosaka - uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama pār tās daļu. Vienota īpašuma princips ir noteikts arī citās tiesību normās: likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību 14. panta 1., 3. daļā, likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 7. panta 2. daļā, likuma Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās 12. pantā,” norādīts auditoru atzinumā.

Taču Štokenberga uzņēmums izvēlējies šo principu neņemt vērā, jo tādā veidā pavērušās plašas iespējas nodokļu – un konkrēti pievienotās vērtības nodokļa – nomaksas apiešanas jomā.

Kā rāda auditoru atzinums, uzņēmuma jaunajā projektā izmaksas bijušas nepilni 475 lati par kvadrātmetru. Savukārt dzīvokļi (bet ne zeme) bieži vien pārdoti ne tikai ar minimālu peļņu, bet pat zem pašizmaksas – piemēram, 2007. gada oktobrī kāds dzīvoklis pārdots par nepilniem 357 latiem kvadrātmetrā. „Faktiski dzīvokļu īpašumi ne visos gadījumos, bet tika tirgoti par pašizmaksu vai ar nelielu uzcenojumu, kas neatbilda reālajai tirgus situācijai, kas liecina, ka sabiedrība faktiski 2007. gadā guva pelnu uz vienu darījumu - zemes pārdošanu SIA VN zeme, kas bija PVN neapliekams darījums,” norādīts auditoru ziņojumā.

Līdz ar to Štokenberga uzņēmums sekmīgi izvairījies no pārmērīgiem PVN maksājumiem, jo, kā aprēķināts ziņojumā, faktiski, rēķinot pēc vidējā rādītāja, 2007. gadā sabiedrība dzīvokļus un palīgtelpas, kas ir ar PVN apliekami darījumi bija tirgojusi ar zaudējumiem vidēji 2%. Savukārt „2008. gadā sabiedrības ieņēmumi no nekustāmā īpašuma pārdošanas bija Ls 2 139 498, projekta kopējās izmaksas, kas attiecināmas uz 2008. gadu bija Ls 2 567 998,-, kas nozīmē, ka faktiski dzīvokļa īpašumi 2008. gadā tika tirgoti ar zaudējumiem 17%”.

Praksē tas izskatījās tā: piemēram, 1981. gadā dzimusī Dace K. 85 kvadrātmetru dzīvokli Zolitūdes ielā 75, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, 2007. gadā iegādājās par tiem laikiem zemu cenu – aptuveni 680 latiem kvadrātmetrā, taču papildus tam viņai nācās nopirkt vēl arī domājamās daļas no zemesgabala no SIA VN zeme – vēl par 22,7 tūkstošiem latu.

„Pateicoties” šai Štokenberga uzņēmuma shēmai, valsts 2007. un 2008. gadā PVN maksājumos saskaņā ar auditoru aprēķinu nav saņēmusi vairāk nekā 358 tūkstošus latu, - šāda ir „faktiskā starpība aprēķinātajam PVN, kas būtu bijis jāiemaksā budžetā, ja objekts tiktu realizēts kā vienots par 2007. un 2008. gadu”.

Turklāt šī summa vēl bijusi diezgan neliela, salīdzinot ar iecerēto shēmas kopapjomu. „Kopējo fiskālo efektu, kāds būtu bijis, ja būtu bijuši realizēti visi nekustāmie īpašumi un nebūtu iestājusies ekonomiskā krīze”, auditori aprēķinājuši 1,23 miljonu latu apmērā. Šīs shēmas pilnīgu īstenošanu izjaucis tikai ekonomiskās krīzes sākums.”

Novērtē šo rakstu:

63
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...