Kādreizējais tieslietu ministrs Štokenbergs cer atgriezties pie valsts siles – Rubesas vietā “Latvenergo” padomē
PIETIEK10.02.2020.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
Pietiek kļuvis zināms, ka uz Baibas Rubesas pērn zaudēto vietu “pie politiskās siles” AS Latvenergo padomē nopietni pretendē cits, iespējams, vēl gleznaināks personāžs – kādreizējais tieslietu ministrs un AS Pasažieru vilciens valdes loceklis Aigars Štokenbergs, kurš pirms astoņiem gadiem tika pieķerts nodokļu apiešanas shēmās un pēc ilgākas nesekmīgas izlocīšanās bija spiests pazust no politiskās skatuves.
Kā zināms Pietiek, līdz ar kādreizējo Solvitas Āboltiņas domubiedru uz vietām Latvenergo padomē pretendē arī bijušais Audi un Volkswagen automobiļu tirgotāja SIA Moller Auto Latvia valdes loceklis Gundars Ruža un Kaspars Rokens.
Taču šīs trīs personas ir rezerves kandidāti, savukārt prioritārajā kandidātu sarakstā ir advokāts Pāvels Rebenoks, kas konkursā saņēmis vislielāko punktu skaitu, finansists Toms Siliņš, kā arī Aigars Ģērmanis, Aigars Laizāns un Ivars Golsts.
Lai atgādinātu Aigara Štokenberga panākumus nodokļu apiešanā, Pietiek šodien atkārtoti publicē rakstu, kas pirmoreiz bija publicēts 2011. gada jūlijā un sniedz nelielu atskatu tālaika aktualitātēs:
„„Protams!” – tik pārliecināti tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs ar savas preses sekretāres starpniecību aizvadītajā nedēļā atbildēja uz jautājumu, vai viņš var apliecināt, ka neviens no viņam tieši vai netieši piederošajiem uzņēmumiem pēdējos piecos gados nav iesaistīts nodokļu apiešanas un „optimizācijas” shēmās. Taču tā nav taisnība – kā rāda auditoru aprēķini, mākslīgi sadalot nekustamā īpašuma projektu dzīvokļos un zemē, Štokenberga uzņēmums Varavīksnes nami pirms četriem gadiem „ietaupījis” vairāk nekā 358 tūkstošus latu, bet iecerētās shēmas kopapjoms bijis gandrīz četrreiz lielāks.
Pietiek rīcībā ir nonācis SIA Auditorfirma Inspekcija AMJ neatkarīgu revidentu ziņojums, kas sagatavots saistībā ar Štokenbergam netieši daļēji piederošo maksātnespējīgo SIA Varavīksnes nami: šajā uzņēmumā 49% kapitāldaļu pieder SIA Kapitāla virsotne, kurā savukārt 12,5% kapitāldaļu saskaņā ar Lursoft datiem pieder miljonāram un ministram Štokenbergam.
Kā norādīts šajā ziņojumā, 2007. gada sākumā divos darījumos Varavīksnes nami par 4,57 miljoniem latu pārdevuši zemesgabalu Zolitūdes ielā 75. Darījums bijis izcili izdevīgs, jo zeme pārdota ar 653% uzcenojumu, kaut gan jāņem vērā, ka pircēja – pašlaik jau bankrotējušās SIA VN Zeme – īpašnieku sastāvs bijis identisks Varavīksnes namu dalībniekiem. Tas nozīmē – Štokenbergs ar kompanjoniem zemesgabalu par seškārt lielāku cenu pārdevuši paši sev.
Kāpēc tas darīts? Kā norādīts neatkarīgajā auditoru ziņojumā, šādā veidā Varavīksnes namiem, kas nodarbojās ar nekustamā īpašuma mērķprojektiem, 2007. gadā gan nācās maksāt pievienotās vērtības nodokli par no dzīvokļu pārdošanas ieņemtajiem līdzekļiem, bet ne no 4,57 miljoniem latu, kas tika iegūti no zemes (kas atradās zem būves ar šiem dzīvokļiem) pārdošanas pašiem sev, jo saskaņā ar Latvijas likumdošanu PVN no zemes pārdošanas nav jāmaksā.
Tiesa, Latvijas normatīvajos aktos pietiekami skaidri norādīts uz zemes un ēkas vienotības principu. „Zemes un ēkas vienotības princips nosaka, ka ēkas ir zemes īpašnieka īpašums. Civillikuma 968. pants nosaka - uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama pār tās daļu. Vienota īpašuma princips ir noteikts arī citās tiesību normās: likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību 14. panta 1., 3. daļā, likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 7. panta 2. daļā, likuma Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās 12. pantā,” norādīts auditoru atzinumā.
Taču Štokenberga uzņēmums izvēlējies šo principu neņemt vērā, jo tādā veidā pavērušās plašas iespējas nodokļu – un konkrēti pievienotās vērtības nodokļa – nomaksas apiešanas jomā.
Kā rāda auditoru atzinums, uzņēmuma jaunajā projektā izmaksas bijušas nepilni 475 lati par kvadrātmetru. Savukārt dzīvokļi (bet ne zeme) bieži vien pārdoti ne tikai ar minimālu peļņu, bet pat zem pašizmaksas – piemēram, 2007. gada oktobrī kāds dzīvoklis pārdots par nepilniem 357 latiem kvadrātmetrā. „Faktiski dzīvokļu īpašumi ne visos gadījumos, bet tika tirgoti par pašizmaksu vai ar nelielu uzcenojumu, kas neatbilda reālajai tirgus situācijai, kas liecina, ka sabiedrība faktiski 2007. gadā guva pelnu uz vienu darījumu - zemes pārdošanu SIA VN zeme, kas bija PVN neapliekams darījums,” norādīts auditoru ziņojumā.
Līdz ar to Štokenberga uzņēmums sekmīgi izvairījies no pārmērīgiem PVN maksājumiem, jo, kā aprēķināts ziņojumā, faktiski, rēķinot pēc vidējā rādītāja, 2007. gadā sabiedrība dzīvokļus un palīgtelpas, kas ir ar PVN apliekami darījumi bija tirgojusi ar zaudējumiem vidēji 2%. Savukārt „2008. gadā sabiedrības ieņēmumi no nekustāmā īpašuma pārdošanas bija Ls 2 139 498, projekta kopējās izmaksas, kas attiecināmas uz 2008. gadu bija Ls 2 567 998,-, kas nozīmē, ka faktiski dzīvokļa īpašumi 2008. gadā tika tirgoti ar zaudējumiem 17%”.
Praksē tas izskatījās tā: piemēram, 1981. gadā dzimusī Dace K.
„Pateicoties” šai Štokenberga uzņēmuma shēmai, valsts 2007. un 2008. gadā PVN maksājumos saskaņā ar auditoru aprēķinu nav saņēmusi vairāk nekā 358 tūkstošus latu, - šāda ir „faktiskā starpība aprēķinātajam PVN, kas būtu bijis jāiemaksā budžetā, ja objekts tiktu realizēts kā vienots par 2007. un 2008. gadu”.
Turklāt šī summa vēl bijusi diezgan neliela, salīdzinot ar iecerēto shēmas kopapjomu. „Kopējo fiskālo efektu, kāds būtu bijis, ja būtu bijuši realizēti visi nekustāmie īpašumi un nebūtu iestājusies ekonomiskā krīze”, auditori aprēķinājuši 1,23 miljonu latu apmērā. Šīs shēmas pilnīgu īstenošanu izjaucis tikai ekonomiskās krīzes sākums.”
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
