Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēlos aktīvāk pievērst sabiedrības uzmanību ārstniecības personu sertifikācijas un resertifikācijas problēmai. Šai sakarā esmu 20.oktobrī nosūtījis iesniegumu personīgi katram Saeimas deputātam ar lūgumu izvērtēt parlamentārās kontroles lietderību, jo, manuprāt, procedūra kopš 2013.g., kad stājās spēkā MK 2012.g. 18. decembra noteikumi "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība", tiek organizēta kā barotne ietekmīgiem medicīnas jomas personāžiem, klaji ignorējot ārstniecības personu no Satversmes 106.p. pirmā teikuma un arī 90.p. izrietošās pamattiesības.

2016.g., tuvojoties kārtējajai resertifikācijai psihiatra specialitātē, tiku laikus veicis maksājumu uz Latvijas Ārstu biedrības kontu, taču drīz vien secināju, ka procedūra tiesiskā veidā nav iespējama. Diemžēl tiesību akti nav sakārtoti joprojām, jo neviena iestāde, īpaši Veselības ministrija (VM) vai Veselības inspekcija (VI), nevēlas uzņemties atbildību, lai atzītu, ka mediķu kadru politika  brūkošajā mūsu valsts veselības aprūpes sistēmā jau sen nav savienojama ar bezjēdzīgu, bet laikietilpīgu, pacientiem un ārstu ģimenēm laiku atņemošu, ārstus pazemojošu procedūru, par kādu izvērtusies resertifikācija. 

Ja VM vai VI bailes no Ārstu biedrības priekšstāvjiem un nozares faktiskajiem regulētājiem ir vispārzināmas, tad grūtāk izprast Tieslietu ministrijas (TM) nostāju. Sarakstes laikā, kopš 2016.g., tiesību joma bijusi sākotnēji NA, bet vēlāk JKP pārziņā. Šie politiskie spēki pozicionējas kā konservatīvie, tomēr attiecībā uz ārstu sertifikāciju acīmredzami atzīst kreisi liberālas idejas, tāpēc pasīvi atbalsta LĀB Sertifikācijas padomes, proti, subjekta, kas nav patstāvīga juridiska persona, ieražās balstītas tiesības nepastarpināti īstenot valsts varu un izdot administratīvos aktus. 

Uz visiem iesniegumiem saņemu no TM "bezzobainas" atbildes, ka biedrību darbības regulējums, ciktāl tas skar veselības jomu, nekādi neesot iestādes kompetencē. Ja arī kādos MK noteikumos iekļautas Biedrību un nodibinājumu likumam vai Valsts pārvaldes iekārtas likumam neatbilstošas normas, tad TM neko iespaidot nevarot un negribot. Līdzīgas atbildes atkārtoti tikušas  saņemtas arī no galvenā ierēdņa, Valsts kancelejas direktora. Savukārt prokuratūra atkārtoti ir visnotaļ nepārprotami norādījusi, ka problēmjautājumu nerisinās (varbūt tas atstājams “linča tiesas” ziņā?).

Notikusi divkārtēja vēršanās administratīvajā tiesā. Pirmajā gadījumā 2017.g. augustā rajona tiesa (tiesnesis G.Ploriņš) norādīja uz procesuālā termiņa kavēšanu, jo Veselības ministrija kādā no gada laikā sniegtajiem skaidrojumiem esot ietvērusi arī lēmumu. Iestāde gan to kategoriski noliedza, arī rakstveidā. Tomēr, pēc tiesas domām, saprātīgam pieteicējam pašam esot jāsaprot, kuros gadījumos skaidrojums tomēr ir lēmums - arī tad, ja nozares vadošā pārvaldes iestāde to nesaprotot vai noliedzot.

Otrajā gadījumā iesniedzējam, pielietojot arī performances metodes iestādes vestibilā, izdevās tomēr piespiest Veselības ministriju pēc vairāk nekā gadu ilgas sarakstes un sarunām pieņemt jelkādu lēmumu; tas bija iesniedzējam nelabvēlīgs administratīvais akts, ar ko ministrija faktiski atzina jau iepriekš, 11.10.2017. sniegtajā skaidrojumā secināto, ka “sertifikācijas padome ir sertifikācijas institūcijas struktūrvienība”, tātad “sertifikācijas padome darbojas tikai sertifikācijas institūcijas ietvaros nevis kā patstāvīgs tiesību subjekts”. 

Faktiski ministrija secināja, ka MK noteikumos Nr. 943 norādītās padomes nav juridiski atzīti subjekti un līdz ar to nespēj patstāvīgi dibināt tiesiskās attiecības ar citām personām vai izdot administratīvos aktus. Tomēr, baidoties no netveramās, bet vispārzināmās medicīnas jomas establišmenta ietekmes, ministrija lēmumā faktiski norādīja, ka sertifikācijas pārraudzību nemaz neveic, jo likums to nenosakot.

MK noteikumu Nr. 943 normu, kas nosaka īstenot padotību pār sertifikācijas padomēm, iestāde nevarot īstenot - kā jau minēts, tie esot juridiski neatzīti subjekti. Faktiski ministrija atzina, ka sertifikācija ir ar Ārstniecības likuma 29.p. normu sertifikācijas institūcijām piešķirts beztermiņa valsts monopols, ko ne VM, ne, piemēram, Veselības inspekcija nepārrauga.

Pārsūdzot administratīvo aktu rajona tiesā, tur tika secināts, ka ministrijas lēmums izdots nepamatoti, jo saprātīgam pieteicējam, ignorējot tātad Administratīvā procesa likuma 25.panta un MK noteikumu Nr. 943 normas (joprojām spēkā esošās), esot bijis tomēr jāvēršas ar iesniegumu tieši Ārstu biedrībā; tas izrietot no Ārstniecības likuma 29.panta (proti, pieteicējam pašam bijis “jāatceļ” MK noteikumu normas, kas valsts varas realizēšanu nepārprotami deleģē nevis LĀB, bet tās struktūrvienībai???).

Ikviens saprātīgs jurists, šķiet, apzinās, ka, skaidrojot tiesību normu jēgu vai konstatējot tiesisko attiecību esamību, būtu jāizvairās no paraloģismiem, proti, loģikas kļūdām, kas rodas domāšanas likumu neievērošanas dēļ. 

Rajona tiesas secinājums, ka Latvijas Ārstu biedrības veiktā ārstniecības personu sertifikācija esot valsts pārvaldes uzdevums, jo valstī izveidota un darbojas Veselības ministrija, ir tipisks paraloģisms; sev vien zināmu iemeslu dēļ to akceptē arī Augstākā tiesa. Turklāt lēmumā Nr.SKA-837/2017  Augstākā tiesa vēl “piespēlē“ šai loģikas kļūdai, norādot uz neesošām tiesiskām attiecībām, jo neviens normatīvais akts nenosaka  Veselības ministrijas tiesības īstenot padotību pār Latvijas Ārstu biedrību kā tiesību subjektu kopumā (proti, padotību pār biedru sapulci un valdi).

Jau ilgstoši tātad pastāv situācija, ka ikvienam regulāri praktizējošam, pieredzējušam ārstam, lai resertificētos, 5 gadu laikā jāsakrāj 250 tālākizglītības punkti, kas atbilst apmēram tikpat lielam akadēmisko stundu skaitam. Tālākizglītības pasākumu atzīšanu un konkrēta punktu skaita piešķiršanu patstāvīgi un neatkarīgi no biedrības valdes veic LĀB Sertifikācijas padome, proti, jau minētais juridiski neatzītais subjekts, kam nav un nevar būt administratīvi procesuālas tiesībspējas.

Pēdējos gados iestrādāta sistēma, ka pirms un pēc katra izglītojoša pasākuma (kura arī de iure it kā nemaz nav, ja Sertifikācijas padome varu realizē ultra vires izdotas normas rezultātā ???) ārstam ar īpašu kartīti jāpiereģistrējas un jāizreģistrējas, jo neesošais subjekts punktus pretējā gadījumā nepiešķirs... Un pēc tam ārstam nākas vēl lasīt to literatūru, kas tiešām nepieciešama praktiskajam darbam.

2017.g. Valsts ieņēmumu dienests secināja, ka visiem Padomes locekļiem, ņemot vērā viņu faktiskās pilnvaras, būtu nosakāms valsts amatpersonu statuss. Pēc tam kāds prominents kungs esot aizskrējis uz Saeimu lamāties (rezultātā pret savu gribu esmu kļuvis idejisks līdzautors vienam no 12.Saeimas pēdējās darbdienas “veikumiem”, proti, grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kur nez kāpēc steidzami tika iestrādāta tirgošanos ar ietekmi veicinoša norma; proti, valsts amatpersonām, kuras izdod administratīvos aktus, veicot deleģētu valsts pārvaldes funkciju privāto tiesību subjekta ietvaros, vairs nebūs jāiesniedz valsts amatpersonu deklarācijas; tas attiecas arī uz citām jomām, ne tikai medicīnu).

Nav noslēpums, ka Latvijas Ārstu biedrība jau gadus desmit vai pat ilgāk pastāv, pateicoties vien Biedrību un nodibinājumu likumā ietvertai, bet demokrātiskā sabiedrībā absurdai normai. Proti, atkārtota biedru sapulce var notikt, ja ierodas vismaz divi (!) biedri. Piemēram, 2018.g. 21.novembrī tik svarīgā jautājumā kā LĀB prezidenta vēlēšanas balsošanā piedalījušies ap 8 procentiem no visiem tobrīd reģistrētajiem biedriem. Faktiski organizācija nebūtu spējīga pat savākt kvorumu, lai pašlikvidētos.

LĀB jau sen ir izjukusi kā biedrība klasiskā izpratnē un nespējīga iesaistīties nekādas valsts mēroga kadru politikas realizēšanā. Organizācija darbojas kā aizsegs dažiem biedrības priekšstāvjiem un viņiem pietuvinātām personām savtīgu interešu realizēšanā. Tā vajadzīga politiķiem, lai baidītu ārstus ar darba zaudēšanu, piemēram, "nepareizas" izrunāšanās gadījumā un turētu viņus paklausībā. Tieši Latvijas Ārstu biedrības prominences jau ilgstoši ir veselības aprūpes sistēmas ietekmīgākie kaprači un traucēkļi valsts institūcijām šo situāciju labot.

Mana 5 gadus ilgā resertifikācijas epopeja norāda uz noteiktām attīstības tendencēm valstī. Proti, vara un ar to saistītie (varu kontrolējošie?) spēki Latvijā krietni pārauguši, piemēram, Baltkrievijas līmeni, tāpēc fiziska izrēķināšanās nav raksturīga; nepaklausīgo indivīdu pāraudzina ar ideoloģiskām metodēm. Tām nepakļaujoties, tiek zaudēts darbs un līdz ar to reputācija, sociālās garantijas.

biedinājumu kolēģiem man visās instancēs tika atteikts slēgt administratīvo līgumu, kas ļautu pilnvērtīgi turpināt strādāt specialitātē. Turklāt radies iespaids, ka iesniegumus neviens valsts iestādēs vai administratīvajā tiesā nelasa, jo tur taču visiem zināms, ka ārstam, kuram interesē tiesību jautājumi, ir a priori reformēšanas murgi. Tādi, kā zināms, savulaik mēdza piemeklēt padomju disidentus. Tiesa gan, mainoties iekārtai, viņi daļēji atveseļojās, pat tika izdots īpašs likums, kas šo veseļošanās iespēju apstiprināja. Tomēr provinces ārsti nemēdz būt disidenti; arī lauķiem dažkārt piemīt savs lepnums, un vēlme strādāt specialitātē nenozīmē bezierunu pakļāvību kādiem demokrātiskas valsts vērtības klaji ignorējošiem spēkiem.

Diemžēl ārsti un pārējais medicīniskais personāls vairs nav spējīgi tamlīdzīgas problēmas paši atrisināt. Veselības aprūpes sistēma brūk tieši līdz šim piekoptās kadru politikas dēļ. Aicinu sabiedrību atkārtotas ārkārtējās situācijas un mediķu nenormālas pārslodzes apstākļos pieprasīt lēmējvaras, izpildvaras, kā arī tiesu varas valsts amatpersonām nekavējoties pārtraukt ieilgušo sertifikācijas ''tirgu'' un ņirgāšanos par ārstniecības personām.

Turklāt problēmjautājums, ko amatpersonas, arī Augstākās tiesas senatores Ieva Višķere, Dzintra Amerika un Līvija Slica piecu sarakstes un tiesvedību gadu laikā nespēja (nevēlējās!) atrisināt, ir primitīvs; proti, subjekts, kas nav juridiska persona, nekādi nevar realizēt valsts varu un izdot administratīvos aktus, kā nosaka MK noteikumi Nr. 973. Savukārt biedrība nevar veikt valsts pārvaldes uzdevumu, ja tas kā tāds netiek definēts likumā un neviena valsts pārvaldes iestāde nav pilnvarota realizēt padotību. 

Nepārprotami, Ārstniecības likuma 29.pants neatbilst Satversmes 90.pantam un labas likumdošanas principam, kam citstarp būtu jādod iespēju saprast, vai un kādu apsvērumu dēļ demokrātiskā tiesiskā valstī pieļaujams ierobežojums attiecībā uz ārstniecības personu prakses tiesību termiņu. Šie ir MK noteiktajam Pamatizglītības standartam atbilstoši 9.klases absolventa līmeņa uzdevumi... Nebūtu korekti ko tādu lūgt risināt Satversmes tiesai vai starptautiskām tiesu institūcijām.

Valstij, jo īpaši Veselības ministrijai bija un ir pienākums rast pagaidu regulējumu, lai regulāri praktizējošas ārstniecības personas cieņpilni un atbilstoši no Satversmes 106.panta pirmā teikuma normas izrietošajām pamattiesībām varētu turpināt praktizēt specialitātē, līdz sertifikācijas tiesiskais regulējums tiks sakārtots.

Protams, sabiedrības interesēs jābūt mehānismam, kā kontrolēt, vai ārstniecības persona patiešām regulāri praktizē un pilnveido savu kvalifikāciju. To, piesaistot nepieciešamības gadījumā ekspertus no mediķu profesionālajām asociācijām, pilnībā varētu veikt Veselības inspekcija, kas uztur Ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu reģistru. Dažādiem ''politbirojiem'', arī LĀB Sertifikācijas padomei lietderīgs pielietojums starpniecībā gan nav vairs atrodams.

Izsaku atzinību godprātīgām valsts amatpersonām, ar kurām bijusi komunikācija “epopejas” laikā, - veselības ministres A. Čakšas biroja vadītājam A.Panteļējeva kungam un VID Nodokļu pārvaldes direktora p.i. I.Antipovas kundzei.

Novērtē šo rakstu:

56
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...