Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēlos aktīvāk pievērst sabiedrības uzmanību ārstniecības personu sertifikācijas un resertifikācijas problēmai. Šai sakarā esmu 20.oktobrī nosūtījis iesniegumu personīgi katram Saeimas deputātam ar lūgumu izvērtēt parlamentārās kontroles lietderību, jo, manuprāt, procedūra kopš 2013.g., kad stājās spēkā MK 2012.g. 18. decembra noteikumi "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība", tiek organizēta kā barotne ietekmīgiem medicīnas jomas personāžiem, klaji ignorējot ārstniecības personu no Satversmes 106.p. pirmā teikuma un arī 90.p. izrietošās pamattiesības.

2016.g., tuvojoties kārtējajai resertifikācijai psihiatra specialitātē, tiku laikus veicis maksājumu uz Latvijas Ārstu biedrības kontu, taču drīz vien secināju, ka procedūra tiesiskā veidā nav iespējama. Diemžēl tiesību akti nav sakārtoti joprojām, jo neviena iestāde, īpaši Veselības ministrija (VM) vai Veselības inspekcija (VI), nevēlas uzņemties atbildību, lai atzītu, ka mediķu kadru politika  brūkošajā mūsu valsts veselības aprūpes sistēmā jau sen nav savienojama ar bezjēdzīgu, bet laikietilpīgu, pacientiem un ārstu ģimenēm laiku atņemošu, ārstus pazemojošu procedūru, par kādu izvērtusies resertifikācija. 

Ja VM vai VI bailes no Ārstu biedrības priekšstāvjiem un nozares faktiskajiem regulētājiem ir vispārzināmas, tad grūtāk izprast Tieslietu ministrijas (TM) nostāju. Sarakstes laikā, kopš 2016.g., tiesību joma bijusi sākotnēji NA, bet vēlāk JKP pārziņā. Šie politiskie spēki pozicionējas kā konservatīvie, tomēr attiecībā uz ārstu sertifikāciju acīmredzami atzīst kreisi liberālas idejas, tāpēc pasīvi atbalsta LĀB Sertifikācijas padomes, proti, subjekta, kas nav patstāvīga juridiska persona, ieražās balstītas tiesības nepastarpināti īstenot valsts varu un izdot administratīvos aktus. 

Uz visiem iesniegumiem saņemu no TM "bezzobainas" atbildes, ka biedrību darbības regulējums, ciktāl tas skar veselības jomu, nekādi neesot iestādes kompetencē. Ja arī kādos MK noteikumos iekļautas Biedrību un nodibinājumu likumam vai Valsts pārvaldes iekārtas likumam neatbilstošas normas, tad TM neko iespaidot nevarot un negribot. Līdzīgas atbildes atkārtoti tikušas  saņemtas arī no galvenā ierēdņa, Valsts kancelejas direktora. Savukārt prokuratūra atkārtoti ir visnotaļ nepārprotami norādījusi, ka problēmjautājumu nerisinās (varbūt tas atstājams “linča tiesas” ziņā?).

Notikusi divkārtēja vēršanās administratīvajā tiesā. Pirmajā gadījumā 2017.g. augustā rajona tiesa (tiesnesis G.Ploriņš) norādīja uz procesuālā termiņa kavēšanu, jo Veselības ministrija kādā no gada laikā sniegtajiem skaidrojumiem esot ietvērusi arī lēmumu. Iestāde gan to kategoriski noliedza, arī rakstveidā. Tomēr, pēc tiesas domām, saprātīgam pieteicējam pašam esot jāsaprot, kuros gadījumos skaidrojums tomēr ir lēmums - arī tad, ja nozares vadošā pārvaldes iestāde to nesaprotot vai noliedzot.

Otrajā gadījumā iesniedzējam, pielietojot arī performances metodes iestādes vestibilā, izdevās tomēr piespiest Veselības ministriju pēc vairāk nekā gadu ilgas sarakstes un sarunām pieņemt jelkādu lēmumu; tas bija iesniedzējam nelabvēlīgs administratīvais akts, ar ko ministrija faktiski atzina jau iepriekš, 11.10.2017. sniegtajā skaidrojumā secināto, ka “sertifikācijas padome ir sertifikācijas institūcijas struktūrvienība”, tātad “sertifikācijas padome darbojas tikai sertifikācijas institūcijas ietvaros nevis kā patstāvīgs tiesību subjekts”. 

Faktiski ministrija secināja, ka MK noteikumos Nr. 943 norādītās padomes nav juridiski atzīti subjekti un līdz ar to nespēj patstāvīgi dibināt tiesiskās attiecības ar citām personām vai izdot administratīvos aktus. Tomēr, baidoties no netveramās, bet vispārzināmās medicīnas jomas establišmenta ietekmes, ministrija lēmumā faktiski norādīja, ka sertifikācijas pārraudzību nemaz neveic, jo likums to nenosakot.

MK noteikumu Nr. 943 normu, kas nosaka īstenot padotību pār sertifikācijas padomēm, iestāde nevarot īstenot - kā jau minēts, tie esot juridiski neatzīti subjekti. Faktiski ministrija atzina, ka sertifikācija ir ar Ārstniecības likuma 29.p. normu sertifikācijas institūcijām piešķirts beztermiņa valsts monopols, ko ne VM, ne, piemēram, Veselības inspekcija nepārrauga.

Pārsūdzot administratīvo aktu rajona tiesā, tur tika secināts, ka ministrijas lēmums izdots nepamatoti, jo saprātīgam pieteicējam, ignorējot tātad Administratīvā procesa likuma 25.panta un MK noteikumu Nr. 943 normas (joprojām spēkā esošās), esot bijis tomēr jāvēršas ar iesniegumu tieši Ārstu biedrībā; tas izrietot no Ārstniecības likuma 29.panta (proti, pieteicējam pašam bijis “jāatceļ” MK noteikumu normas, kas valsts varas realizēšanu nepārprotami deleģē nevis LĀB, bet tās struktūrvienībai???).

Ikviens saprātīgs jurists, šķiet, apzinās, ka, skaidrojot tiesību normu jēgu vai konstatējot tiesisko attiecību esamību, būtu jāizvairās no paraloģismiem, proti, loģikas kļūdām, kas rodas domāšanas likumu neievērošanas dēļ. 

Rajona tiesas secinājums, ka Latvijas Ārstu biedrības veiktā ārstniecības personu sertifikācija esot valsts pārvaldes uzdevums, jo valstī izveidota un darbojas Veselības ministrija, ir tipisks paraloģisms; sev vien zināmu iemeslu dēļ to akceptē arī Augstākā tiesa. Turklāt lēmumā Nr.SKA-837/2017  Augstākā tiesa vēl “piespēlē“ šai loģikas kļūdai, norādot uz neesošām tiesiskām attiecībām, jo neviens normatīvais akts nenosaka  Veselības ministrijas tiesības īstenot padotību pār Latvijas Ārstu biedrību kā tiesību subjektu kopumā (proti, padotību pār biedru sapulci un valdi).

Jau ilgstoši tātad pastāv situācija, ka ikvienam regulāri praktizējošam, pieredzējušam ārstam, lai resertificētos, 5 gadu laikā jāsakrāj 250 tālākizglītības punkti, kas atbilst apmēram tikpat lielam akadēmisko stundu skaitam. Tālākizglītības pasākumu atzīšanu un konkrēta punktu skaita piešķiršanu patstāvīgi un neatkarīgi no biedrības valdes veic LĀB Sertifikācijas padome, proti, jau minētais juridiski neatzītais subjekts, kam nav un nevar būt administratīvi procesuālas tiesībspējas.

Pēdējos gados iestrādāta sistēma, ka pirms un pēc katra izglītojoša pasākuma (kura arī de iure it kā nemaz nav, ja Sertifikācijas padome varu realizē ultra vires izdotas normas rezultātā ???) ārstam ar īpašu kartīti jāpiereģistrējas un jāizreģistrējas, jo neesošais subjekts punktus pretējā gadījumā nepiešķirs... Un pēc tam ārstam nākas vēl lasīt to literatūru, kas tiešām nepieciešama praktiskajam darbam.

2017.g. Valsts ieņēmumu dienests secināja, ka visiem Padomes locekļiem, ņemot vērā viņu faktiskās pilnvaras, būtu nosakāms valsts amatpersonu statuss. Pēc tam kāds prominents kungs esot aizskrējis uz Saeimu lamāties (rezultātā pret savu gribu esmu kļuvis idejisks līdzautors vienam no 12.Saeimas pēdējās darbdienas “veikumiem”, proti, grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kur nez kāpēc steidzami tika iestrādāta tirgošanos ar ietekmi veicinoša norma; proti, valsts amatpersonām, kuras izdod administratīvos aktus, veicot deleģētu valsts pārvaldes funkciju privāto tiesību subjekta ietvaros, vairs nebūs jāiesniedz valsts amatpersonu deklarācijas; tas attiecas arī uz citām jomām, ne tikai medicīnu).

Nav noslēpums, ka Latvijas Ārstu biedrība jau gadus desmit vai pat ilgāk pastāv, pateicoties vien Biedrību un nodibinājumu likumā ietvertai, bet demokrātiskā sabiedrībā absurdai normai. Proti, atkārtota biedru sapulce var notikt, ja ierodas vismaz divi (!) biedri. Piemēram, 2018.g. 21.novembrī tik svarīgā jautājumā kā LĀB prezidenta vēlēšanas balsošanā piedalījušies ap 8 procentiem no visiem tobrīd reģistrētajiem biedriem. Faktiski organizācija nebūtu spējīga pat savākt kvorumu, lai pašlikvidētos.

LĀB jau sen ir izjukusi kā biedrība klasiskā izpratnē un nespējīga iesaistīties nekādas valsts mēroga kadru politikas realizēšanā. Organizācija darbojas kā aizsegs dažiem biedrības priekšstāvjiem un viņiem pietuvinātām personām savtīgu interešu realizēšanā. Tā vajadzīga politiķiem, lai baidītu ārstus ar darba zaudēšanu, piemēram, "nepareizas" izrunāšanās gadījumā un turētu viņus paklausībā. Tieši Latvijas Ārstu biedrības prominences jau ilgstoši ir veselības aprūpes sistēmas ietekmīgākie kaprači un traucēkļi valsts institūcijām šo situāciju labot.

Mana 5 gadus ilgā resertifikācijas epopeja norāda uz noteiktām attīstības tendencēm valstī. Proti, vara un ar to saistītie (varu kontrolējošie?) spēki Latvijā krietni pārauguši, piemēram, Baltkrievijas līmeni, tāpēc fiziska izrēķināšanās nav raksturīga; nepaklausīgo indivīdu pāraudzina ar ideoloģiskām metodēm. Tām nepakļaujoties, tiek zaudēts darbs un līdz ar to reputācija, sociālās garantijas.

biedinājumu kolēģiem man visās instancēs tika atteikts slēgt administratīvo līgumu, kas ļautu pilnvērtīgi turpināt strādāt specialitātē. Turklāt radies iespaids, ka iesniegumus neviens valsts iestādēs vai administratīvajā tiesā nelasa, jo tur taču visiem zināms, ka ārstam, kuram interesē tiesību jautājumi, ir a priori reformēšanas murgi. Tādi, kā zināms, savulaik mēdza piemeklēt padomju disidentus. Tiesa gan, mainoties iekārtai, viņi daļēji atveseļojās, pat tika izdots īpašs likums, kas šo veseļošanās iespēju apstiprināja. Tomēr provinces ārsti nemēdz būt disidenti; arī lauķiem dažkārt piemīt savs lepnums, un vēlme strādāt specialitātē nenozīmē bezierunu pakļāvību kādiem demokrātiskas valsts vērtības klaji ignorējošiem spēkiem.

Diemžēl ārsti un pārējais medicīniskais personāls vairs nav spējīgi tamlīdzīgas problēmas paši atrisināt. Veselības aprūpes sistēma brūk tieši līdz šim piekoptās kadru politikas dēļ. Aicinu sabiedrību atkārtotas ārkārtējās situācijas un mediķu nenormālas pārslodzes apstākļos pieprasīt lēmējvaras, izpildvaras, kā arī tiesu varas valsts amatpersonām nekavējoties pārtraukt ieilgušo sertifikācijas ''tirgu'' un ņirgāšanos par ārstniecības personām.

Turklāt problēmjautājums, ko amatpersonas, arī Augstākās tiesas senatores Ieva Višķere, Dzintra Amerika un Līvija Slica piecu sarakstes un tiesvedību gadu laikā nespēja (nevēlējās!) atrisināt, ir primitīvs; proti, subjekts, kas nav juridiska persona, nekādi nevar realizēt valsts varu un izdot administratīvos aktus, kā nosaka MK noteikumi Nr. 973. Savukārt biedrība nevar veikt valsts pārvaldes uzdevumu, ja tas kā tāds netiek definēts likumā un neviena valsts pārvaldes iestāde nav pilnvarota realizēt padotību. 

Nepārprotami, Ārstniecības likuma 29.pants neatbilst Satversmes 90.pantam un labas likumdošanas principam, kam citstarp būtu jādod iespēju saprast, vai un kādu apsvērumu dēļ demokrātiskā tiesiskā valstī pieļaujams ierobežojums attiecībā uz ārstniecības personu prakses tiesību termiņu. Šie ir MK noteiktajam Pamatizglītības standartam atbilstoši 9.klases absolventa līmeņa uzdevumi... Nebūtu korekti ko tādu lūgt risināt Satversmes tiesai vai starptautiskām tiesu institūcijām.

Valstij, jo īpaši Veselības ministrijai bija un ir pienākums rast pagaidu regulējumu, lai regulāri praktizējošas ārstniecības personas cieņpilni un atbilstoši no Satversmes 106.panta pirmā teikuma normas izrietošajām pamattiesībām varētu turpināt praktizēt specialitātē, līdz sertifikācijas tiesiskais regulējums tiks sakārtots.

Protams, sabiedrības interesēs jābūt mehānismam, kā kontrolēt, vai ārstniecības persona patiešām regulāri praktizē un pilnveido savu kvalifikāciju. To, piesaistot nepieciešamības gadījumā ekspertus no mediķu profesionālajām asociācijām, pilnībā varētu veikt Veselības inspekcija, kas uztur Ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu reģistru. Dažādiem ''politbirojiem'', arī LĀB Sertifikācijas padomei lietderīgs pielietojums starpniecībā gan nav vairs atrodams.

Izsaku atzinību godprātīgām valsts amatpersonām, ar kurām bijusi komunikācija “epopejas” laikā, - veselības ministres A. Čakšas biroja vadītājam A.Panteļējeva kungam un VID Nodokļu pārvaldes direktora p.i. I.Antipovas kundzei.

Novērtē šo rakstu:

56
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Indivīda rīcība un „valsts stāvoklis”

FotoIndivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam par labu nemainīsies. Runājot par konkrētu indivīdu ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vēlamu dzīvesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vēlamus apstākļus.
Lasīt visu...

3

Kamēr slimnīcas valdes priekšsēdētājs saņem 8500 eiro mēnesī, negausīgie ārsti prasa 7500!

FotoVakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana”, kurā neobjektīvi un nepilnīgi atainota situācija saistībā par trīs stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” LOR ārstu iesniegtajiem atlūgumiem un to iesniegšanas patiesajiem iemesliem. Pēc sižeta noskatīšanās rodas priekšstats, ka runa ir vien par pāris simtiem eiro algas pielikumu un ilgstošu atpalicību apgādē ar jaunākajām medicīnas tehnoloģijām un instrumentiem. Tas neatbilst patiesībai!
Lasīt visu...

10

Latvija nekad nebūs bagāta, ja...

FotoPie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks, mēs integrēsimies. Un tad sapratu, ka man šis jāpasaka. Latvija nekad nebūs bagāta, ja Latvijā tiks ienīsti cilvēki.
Lasīt visu...

21

Ausīs arī mūsu saule

FotoMotoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem, puspatiesībām un meliem, kas ļoti kropļo cilvēkiem realitātes apziņu. “Latvieši ir stipra tauta”, ar ko stipra? Ar to, ka okupekļus jauc 2022.g.,nevis 1991.g., vai 2014.g.(Krimas aneksija). Stipra?”. Tvīta saturs noteikti kādā radīja aizvainojumu un pārdomas. Vai abus.
Lasīt visu...

21

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

FotoValdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un publiskie paziņojumi atgādina zināmo manipulācijas metodi par "labo policistu" un "slikto policistu".
Lasīt visu...

21

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

FotoBiedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
Lasīt visu...

21

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

FotoArmands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena - jebkuras šaubas tiek tulkotas pa sliktu apsūdzētājam. Ar frāzēm –" varētu likties", "varētu secināt", " izskatās ka", "varētu bažīgi iztēloties, ka".
Lasīt visu...

21

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

FotoLaika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos (ministrijās), kas katra atbild par savu jomu, nekad neinteresējas par citas ministrijas esamību, bet ja saņem kādu  citas ministrijas sastādītu likumprojektu, Ministru kabineta noteikumus vai mazāk svarīgu dokumentu, tad šo rakstu darbu nīdē laukā vai vismaz piesārņo ar tik  daudz birokrātiskām prasībām, ka jaunievedumam ir tikai bremzes iedaba. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa...

Foto

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

Labrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā,...

Foto

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir...

Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....

Foto

Antropoloģisks pētījums

Vai atceramies sabiedrībā pazīstamos indivīdus, kuri saviem uzvārdiem lika prievārdus ar mērķi panākt aristokrātisku skanējumu? Visi ņirgājās par Fon Kalmanoviču un De Vaškeviču, turpretim...

Foto

Liberālās demokrātijas apdraudētība kā tās leģitimitātes pamats

Ir viena uzskatu pārbaude, kas būtu jāveic ar sevi katram pilsoniski aktīvam cilvēkam. Tātad jums — šīs slejas lasītājam...

Foto

Kas Pīlēnam deva tautas mandātu veidot valdību? Kurš? Pareizi, neviens!

Sākšu ar jautājumu. Vai man vienīgajam šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar zaļo bildi, nu...

Foto

Mēs visu ļoti rūpīgi rečekojām un noskaidrojām, ka Bārbijas Kens nav stāvoklī, - ziedojiet mums naudu, lai mēs varam turpināt!

Jūnija vidū konservatīvi noskaņotā humora vietne...

Foto

Žetonu piešķiršanas kārtība

Šodien “Neatkarīgajā” Elitas Veidemanes un Rolanda Pētersona intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Tā nav tipiskā draudzīgā intervija, kur ilgā sarunā norunātais sakompilēts...

Foto

Viņš NEKAD nebūs mans prezidents

Egils ir atmodies no letarģiskā miega. Sveicot 14.Saeimu, viņš uzkāpa kancelē un zibeņoja....

Foto

Tikai nesmejieties skaļi, es došu dažus padomus par veselības aprūpi

Kustība "Par!" Veselības ministrijas politiskajā vadībā bijusi visus četrus 13. Saeimas sasaukuma gadus - divus gadus Ilze Viņķele, divus - es. Esam...

Foto

Beidzot ir gala lēmums saistībā ar manu autoavāriju

Šā gada 1. maija traģiskā avārija zibenīgi pārpildīja interneta ziņu portālus, un sociālie tīkli jau izdarīja tūlītēju spriedumu,...

Foto

Mēs labprāt ierasti neliktos ne zinis, bet diemžēl šoreiz mums jāimitē ieinteresētība

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) piektdien, 4. novembrī, ir pieprasījusi VSIA “Latvijas Televīzija”...

Foto

Štrunts par algām, īstā problēma ir tā, ka izglītības jomā ir iestājusies pieklājības un cieņpilnas attieksmes krīze

Pieklājība un cieņpilna attieksme ir jebkuru attiecību pamatā. Taču...

Foto

Pasaulē piešķir Darvina balvu, Latvijas politikā – Levita medaļu

Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā...

Foto

Kā lordu sarunas varētu patīrīt Latvijas tirgu

Nesen bija pirmā reize, kad izdevās personīgi satikt un iepazīties ar kādu lordu, turklāt – ar diviem vienā vakarā....

Foto

Vai kūdra var izglābt Latviju?

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne...

Foto

Slimot nav rožu dārzs, jo īpaši slimnīcā

Slimot nav rožu dārzs. Tas ir fakts. Taču, nokļūšana slimnīcā var pārvērsties par krietni nepatīkamāku pieredzi, kas neaprobežojas ar...

Foto

Jaunākiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem ļaus nesportot un pieņemties svarā

Plašākam lasītāju lokam paslīdēja garām kāda satraucoša ziņa – 18. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi...

Foto

Ja tagad izrādās, ka pie varas ir tikai partijas (1,4% vēlētāju), tad steigšus jāatkāpjas no senā principa, ka tautas vietniekam ir plašas pilnvaras

[1.] Biedrība “Atvērtās...

Foto

Latvijai ir vajadzīgs Roberts Fūrmanis. Vairāk nekā "progresisti"

„Tagad es jums pateikšu, kas notiks tālāk. Sarūsējusi fašistu kaska uz bērza krusta – tas ir viss, ko...

Foto

Pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie” jeb valsts mediji ir nostājušies pret tautas vairākumu

Operācijas Mindfuck vietējā kontekstā: šobrīd Latvijā ir iestājusies unikāla situācija: pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie”...