Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katru reizi, kad no ekrāna kāds/kāda LTV Panorāmā traģiski aizžņaugtā balsī vēsta “saskaņā ar tādu-un-tādu aptauju Saeimā iekļūtu/neiekļūtu tie-un-tie”, atcerieties: tās ir blēņas.

Saeimas sastāvu nenosaka aptaujas. Saeimā iekļūst kandidāti, par kuriem nobalso tie, kas ierodas uz vēlēšanām (iepriekšējās, 12. Saeimas vēlēšanās, tādu bija ap 900 tūkstošu no apmēram pusotra miljona balsstiesīgo). Vēlētājs ierodas iecirknī, izstāv rindu, paņem biļetenus, izlasa sarakstus, izvēlas kādu no tiem, liek plusiņus, svītro blēžus utt. Vai arī neierodas un nenobalso, jo ir pārāk labs vai slikts laiks, paģiras, seriāls jāskatās vai cits kāds svarīgs iemesls.

Aptaujā savukārt kāds tūkstotis vai mazāk pilsoņu atbild uz jautājumu, par ko tie balsotu. Balsotu. Pieļāvuma formā. Balsotu, ja… Neredzot personāžu sarakstus, un bez kādas piepūles ar pašu balsošanu. Nekur arī nav jāiet brīvā dienā, tik atbildi uz jautājumu un miers. Rezultātā atbilde “nepiedalīšos” jau ilgstoši ir zem 20%, bet reāli nepiedalās divreiz vairāk, 12. Saeimas vēlēšanās dalība bija zem 60%.

Aptaujas, ja tās tiek veiktas regulāri un pēc vienotas metodikas, ir labs avots tendenču novērtēšanai un var tikt izmantots prognozēšanai. Bet tas nav pamats apgalvojumam “iekļūs” vai “neiekļūs”, lai atceramies kaut vai drošo aptauju prognozi par Klintones un Bondara uzvarām.

Garlaicīgā daļa: mērījumi un statistiskā kļūda

Ja aptauja veikta atbilstoši standartiem, tad tās rezultātiem ir matemātiski izskaitļojama kļūda, pie kam ar zināmu statistisku varbūtību. Šī robeža ir 95%. Liels skaitlis, tas nosaka, ka gandrīz vienmēr kļūdas koridors būs prognozējams. Bet, pārtulkojot latviski atlikušos 5%, iznāks, ka vienā no 20 gadījumiem kļūdas koridors var būt krietni lielāks. Tas nozīmē, ka ikmēneša mērījumi vienu reizi pusotrā gadā var būt aplamāki par aplamu.

Pats kļūdas lielums ir atkarīgs no mērījuma lieluma, un nav vienāds visiem publicētajiem skaitļiem. Tā piemēram, pēdējos maija datos aptaujas līderiem kļūdas koridors ir virs diviem procenta punktiem, bet tiem, kas apdzīvo vidusdaļu – drusku virs viena. Tulkojot latviski, tas nozīmē, ka līderu rezultātu svārstības tik tiešām ir svārstības, bet pārējiem – nav.

Ilustrācijai: Vienotības reitings aprīlī 4.9, maijā – 3.7. Kļūdas koridors – 1.2. Tātad aprīlī tas tikpat labi varētu būt bijis 3.7 (ja toreiz kļūda bijusi uz augšu), bet maijā – 4.9 (ja šoreiz mērījums ir ar kļūdu uz leju). Jautājums: ko nozīmē reitinga izmaiņas pāris procentu punktu apjomā tiem, kam kopējais mērījums ir pāris līdz pieci procenti? Atbilde: neko.

Uz šī fona sevišķi aizkustinoša bija sajūsma jenotu rindās, ko tie izšļāca pa visu tviteri, kad marta rezultāti rādīja grandiozu kāpumu – 0.3% ar kļūdas koridoru 1.4%. Un labsirdīgi stulbenīši no LTV Panorāmas tā turpina katru mēnesi. Āksti.

“Proporcionāli pārdalot, Saeimā iekļūtu…”

Šī frāze pavada katru partiju popularitātes reitingu prezentāciju. Tās laikā uz ekrāna parādās strīpa 5% līmenī, un visi stabiņi pieaug uz neizlēmušo un balsot negribošo rēķina. Kā pieaug? Proporcionāli. Kam bija vairāk, pieaug vairāk, kam mazāk – tam mazāk. Bet īstenība tā ir aplamība uz aplamības, lai neteiktu ko krasāku. Par aplamību “Saeimā iekļūtu” skatīt iepriekš, jo aptaujas nosaka popularitāti un tās izmaiņas lielākajiem spēlētājiem, bet ne vēlēšanu rezultātus.

Proporcionālā pārdalīšana ir sarežģītāka tēma. Kā balsos tie, kas saka, ka nezina? Ja reiz pieņēmums ir, ka balsos, tad pie kāda šamos vajadzētu pieskaitīt. Vienkāršākā un it kā drošākā metode – sadalīt šo skaitli proporcionāli tiem, kam izvēle ir. Vēlēšanās tā faktiski arī notiek, nebalsojušie rezultātu tieši neietekmē, un vietas Saeimā tik tiešām arī sadalās proporcionāli. Nu gandrīz.

Bet mums te ir darīšana ar aptauju, nevis vēlēšanām. Papildus visiem citiem pieņēmumiem, atbilde “nezinu” var nozīmēt arī “nezinu, vai vispār iešu” vai arī “nezinu, par Strīķi vai par Bondaru, abi tādi simpātiski un gudri”, vai pat “nezinu, vai par Ždanoku, par Saskaņu tomēr drošāk”. Aptauju datu ekstrapolēšana ar “nezinu” proporcionālu pārdali vēl puslīdz ciešami strādāja pagājušajā gadsimtā, bet šobrīd tas ir aritmētisks vingrinājums bez seguma.

Mūsdienu fragmentētajā un strauji mainīgajā publiskās komunikācijas vidē drīzāk sagaidāms, ka neproporcionāli liela pārdale pienāktos tiem politiskajiem spēkiem, kuru elektorāts ir grūti nomērāms ar pašreizējām metodēm. Tā gadījās ar Zīgerista negaidīto rezultātu 1995. gadā, kuru socioloģija nespēja prognozēt principā.

Līdzīgu iemeslu dēļ smagu zaudējumu pēdējā britu parlamenta vēlēšanās cieta konservatīvie. Premjerministre Meja izsludināja ārkārtas vēlēšanas, balstoties uz aptauju dotu pārliecinošu pārsvaru. Un zaudēja. Lielu skaitu apgabalu uzvarēja līdz šim neredzēts korbinistu aktivitātes vilnis – jauni ļaudis, studenti, anarhisti, pohuisti sociāli aktīvi cilvēki. Pietika viņiem pasolīt sirreālas lietas kā augstskola pilnīgi visiem un pilnīgi par velti, un šamie atskrēja uz vēlēšanām kā uz modernās mākslas performanci.

Mūsu situācijā nenomērāmas paliek tās iespējas, ko var mēģināt izmantot “jaunie gaišie modernie”, jo liela viņu atbalstītāju daļa dzīvo paralēlā pasaulē, bet ir sasniedzama ar flashmob organizēšanas metodikām. Savukārt “pārbaudītajām vērtībām” galvenā ķeza ir atbalstītāju pasivitāte kā tāda. Kā piedabūt uz pilsonisku aktivitāti situācijā, kad vispār no politikas jau sen kā nelabi metas? Nacionāļi pabaidīs savējos ierastā kārtā, bet ko darīt miera un stabilitātes garantiem?

Reālā pārdale jeb jēru skaitīšanas kārtējā atgriešanās

Daži secinājumi no maija aptaujas rezultātiem. Ka jau minēju, apvienošanās, šķiršanās un citas politkopošanās pavasara sezona ir beigusies, un var sākt vērot rezultātus.

Intriga par to, cik milzu kumosu Saskaņai atkodīs Ždanoka, izrādījās pārspīlēta. Saskaņai kritums neizskatās kā tiešo konkurentu panākumu sekas, Krievu savienības reitings no nulles atšķiras par kļūdas koridora tiesu. Apmēram 20% Saskaņai kā ir, tā ir. Neliela svārstība, ja skatāmies gada griezumā.

Pērn izskatījās, ka Vienotība gārdz pēdējo elpu, un jautājums bija, kā pārdalīsies viņu elektorāts. Neaizmirsīsim, ka uz to ir vesela rinda pretendentu – no korupcijas apkarotājiem līdz racionāliem pagastvečiem. Šeit jāatzīst, ka Ašeradens ar vienu sudraba lodi savu organizāciju ir izglābis. Proti, Vienotības atbalstītājiem bija viens miiilzu traucēklis vārdā Solvita. Viņas trokšņaina izslēgšana, neļaujot aiziet klusi un pa godam, atgrieza dzimtajā klēpī daļu no vecās bāzes, un tas deva iespēju vienoties ar reģionālajiem līderiem.

LRA izrādās galīgs lūzeris tā rezultātā. Visi atpazīstamie personāži ir prom, pārdalāmos reģionus savākusi Vienotība, bet vairāki pazīstami deputāti, kuri savas iepriekšējās pieredzes un autoritātes dēļ varētu stutēt LRA līniju, izšķīrušies par drošāku dzīvi ZZS. LRA pērngad gozējās reitingos ap 5% robežu, bet šobrīd ir turpat pie nulles, blakus NSL un Ždanokai.

KPV LV skaitļi formāli ir auguši, bet JKP – krituši. Vai tā ir tendence, rādīs laiks, jo cipari pārāk mazi. Tiesa, šeit būtu vietā atgādināt, ka aptaujas mums nerāda vēlētājus ārzemēs. Saskaņā ar vēlēšanu kārtību visas ārzemju iecirkņos nodotās balsis tiek pieskaitītas Rīgas apgabalā. Partiju izveides vēsture varētu šai sakarā dot priekšroku Kaimiņam. Kāpēc krīt JKP skaitļi, tik tiešām grūti pateikt. Var jau būt, ka iemesls ir tviterastu Par!istu konsolidācija, bet varbūt, ka sākumā aprakstītais mērījuma gļuks, kuram ik pa reizei ir jābūt.

Un beidzot: kas tam Pabrikam nolēcās?

Sensācija: Pabriks pamet Vienotību. Pāriet pie partijas ar zemāku reitingu, pavisam aptracis.

Mieru, tikai mieru. Pabrikam var daudz ko pārmest, bet tikai ne to, ka viņš mainītu partijas bieži un neveiksmīgi. Gluži otrādi, šī būs viņam tikai ceturtā, un visas iepriekšējās reizes bija vairāk vai mazāk sekmīgas.

Atgādinājumam. Jau krietnu laiku ar sabiedriskām aktivitātēm mūs priecē Juris Pūce, kurš tērē labu laužu gādātus naudas kalnus un aģitē par labēju politiku, liberālām vērtībām un uztur priekšstatu par organizāciju Attīstībai kā par nozīmīgu politisku spēku. Kad pērn kļuva skaidrs, ka pašam čiks vien iznāks, uz Rīgas vēlēšanām tika izveidots politbastards LRA/LA, kurā attīstītāju rumpim tika uzmontēta skaisti frizētā Mārtiņa Bondara galva. Armēņu radio uz jautājumu “vai var būt laimīgas aprēķina laulības” atbildēja “var, ja aprēķins pareizs”. Tas attiecas arī šo monstrozo pasākumu: Bondara atpazīstamība un spēja valdzināt par sevi divreiz vecākas dāms, plus Pūces organizācija un nauda, ienesa šamos Rīgas Domē.

Bet Rīga, lai cik liela, prasa tikai vienu kampaņu. Saeimas vēlēšanās ir pieci apgabali, katram vajag līderus. LA tādu nav. Tādi ir jaunizveidotajiem konkurentiem – Par!istiem – kuriem savukārt nav naudas. Sametoties kopā un pievilinot klāt jau to pašu pārbaudīto Bondaru, kārtējais dr. Frankenšteina monstrs ir gatavs.

Kāds tam sakars ar Pabrika lidojumu? Īstenībā ļoti loģisks. Kamēr nebija notikusi šī bastardošana, Par! reitingi bija pavisam sīki, un Vienotības nodevēji, kas bija pat sasēdušies Par!istu valdē, nolēma mukt atpakaļ pie Ašeradena izglābtās Vienotības, kurai savukārt reitings bija jūtami atkopies. Sak, kauns aizmirsīsies, bet ēst gribas katru dienu. Līdz ar to uz septiņām līdz desmit iespējamām Vienotības vietām nākošajā Saeimā atkal ir lēvenis pretendentu, un iekšā tiks tikai sarakstu pirmie numuri un vēl pa kādam no Vidzemes un Rīgas. Vai Pabrikam kāds dos pirmo numuru kādā no Vienotības sarakstiem? Protams, nē. Un nākošajās eirovēlēšanās arī tikt iekšā ļoti mazvarbūtīgi.

Pa tam lāgam vispārējā sajūsmība, ko maijā medijos attīstīja jaunā tviterastu apvienība, ierastā kārtā uzaudzēja reitingu līdz jau kaut kam nomērāmam, un, veiksmīgi kampaņojot, Saeima rādās cerīgā attālumā. Te arī goda vīram Pabrikam, kurš vēl pirms pusgada zvērēja uzticību Vienotībai, uznāk apskaidrība, ka viņa mesiāniskais aicinājums ir palīdzēt “jaunajiem”, it īpaši, ja droši tiek par saraksta līderi. Un, starp citu, ja netiek Saeimā, ar’ nebūs nekāda katastrofa, vēl paliek laiciņš, ko deldēt bikses Briselē, un uz eirovēlēšanām no šamā pulciņa tikt līderos ir vismaz kāda cerība.

Pārlasīju un nopūtos: nu baigi cinisks raksts iznācis. Kur paliek ticība ideāliem, pašaizliedzība un cīņa par tautas gaišo nākotni? Vai tad ir tikai runājošas galvas un pliki reitingi, reālas politisku ideju konkurences nemaz vairs nav? Ir jau ir, ne pārāk daudz, bet ir. Par to citreiz.

Turpinājums sekos.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

99
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

Foto"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par 12 baltkrievu IT kompāniju uzņemšanu LV, nepamanot, ka tajā slēpjas arī āķis.
Lasīt visu...

21

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

FotoEs pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju loma un funkcija mūsdienu ekonomikā ir būtiski paplašinājusies. Bankas pilda funkcijas, kas ir svarīgas ne tikai tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, bet banku biznesa modeļu ilgtspēja, tai skaitā kreditējot mazos un vidējos uzņēmumus gan Rīgā, gan reģionos, var būt veiksmes pamats Latvijas ekonomikas un finanšu sektora attīstībai arī nākotnē.
Lasīt visu...

21

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

FotoKoronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu mēs bijām pieraduši dzīvot, pirms vīruss skāra mūs pašus, tuviniekus, paziņas, tuvākajā laikā neatgriezīsies. Daudziem no mums ir pilnībā mainījušās darba gaitas. Liela daļa ir sākusi strādāt no mājām, taču arī tas nav viegli. Sabiedrība deviņu mēnešu laikā ir nogurusi, un ziņas no kaimiņvalstīm, kur atkal ir augsti saslimšanas radītāji, liek bažīties, vai vispār mēs atgriezīsimies pie tās dzīves, kas bija pirms vīrusa izraisītās pandēmijas.
Lasīt visu...

21

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

FotoLatvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par nepārdomātiem un kaitīgiem kultūras un grāmatniecības nozarēm.
Lasīt visu...

21

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

FotoVēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā jauns vīrietis (tālāk “mūsu varonis”) ar it kā nejauša taksista palīdzību veiksmīgi aizbēg no OMONa. Apskatīsim tuvāk, kāpēc šis notikums atgādina Holivudas filmu ne tikai savā sižetā, bet arī pēc specefektiem.
Lasīt visu...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...