Iesaki rakstu: 
Oficiāli Rīgas domes vēlēšanu rezultāti vēl nav apstiprināti, taču provizoriskie Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati rāda, ka jaunais Rīgas domes sastāvs varētu būt šāds:
Attīstībai/Par – Progresīvie: Mārtiņš Staķis, Anete Jēkabsone-Žogota, Mārtiņš Kossovičs, Edmunds Cepurītis, Antoņina Ņenaševa, Māris Mičerevskis, Agnese Logina, Iveta Ratinīka, Viesturs Zeps, Alija Turlaja, Selīna Vancāne, Viesturs Kleinbergs, Miroslavs Kodis, Justīne Panteļējeva, Laima Geikina, Mairita Lūse, Rūta Mežavilka un Ivars Drulle.
Saskaņa: Konstantīns Čekušins, Anna Vladova, Andris Morozovs, Eiženija Aldermane, Romāns Mežeckis, Mihails Kameņeckis, Andrejs Kozlovs, Sandris Bergmanis, Raimonds Rubiks, Igors Solomatins, Andrejs Kameņeckis un Vadims Faļkovs.
Jaunā Vienotība: Vilnis Ķirsis, Ints Ķuzis, Inese Andersone, Olafs Pulks, Dzintra Geka-Vaska, Lauris Ērenpreiss, Uģis Rotbergs, Kārlis Šadurskis, Rita Našeniece un Kaspars Spunde.
Nacionālā apvienība/Reģionu apvienība: Einārs Cilinskis, Edvards Smiltēns, Ieva Brante, Ieva Siliņa, Dainis Locis, Jurģis Klotiņš un Valdis Gavars.
Gods kalpot Rīgai: Oļegs Burovs, Juris Radzevičs, Dainis Turlais, Ainars Baštiks un Jakovs Rafaļsons.
Latvijas Krievu savienība: Miroslavs Mitrofanovs, Jakovs Pliners, Vladimirs Buzajevs un Aleksandrs Kuzmins.
Jaunā konservatīvā partija: Linda Ozola, Jānis Ozols, Dāvis Stalts un Valters Bergs.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
