Iesaki rakstu: 
Oficiāli Rīgas domes vēlēšanu rezultāti vēl nav apstiprināti, taču provizoriskie Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati rāda, ka jaunais Rīgas domes sastāvs varētu būt šāds:
Attīstībai/Par – Progresīvie: Mārtiņš Staķis, Anete Jēkabsone-Žogota, Mārtiņš Kossovičs, Edmunds Cepurītis, Antoņina Ņenaševa, Māris Mičerevskis, Agnese Logina, Iveta Ratinīka, Viesturs Zeps, Alija Turlaja, Selīna Vancāne, Viesturs Kleinbergs, Miroslavs Kodis, Justīne Panteļējeva, Laima Geikina, Mairita Lūse, Rūta Mežavilka un Ivars Drulle.
Saskaņa: Konstantīns Čekušins, Anna Vladova, Andris Morozovs, Eiženija Aldermane, Romāns Mežeckis, Mihails Kameņeckis, Andrejs Kozlovs, Sandris Bergmanis, Raimonds Rubiks, Igors Solomatins, Andrejs Kameņeckis un Vadims Faļkovs.
Jaunā Vienotība: Vilnis Ķirsis, Ints Ķuzis, Inese Andersone, Olafs Pulks, Dzintra Geka-Vaska, Lauris Ērenpreiss, Uģis Rotbergs, Kārlis Šadurskis, Rita Našeniece un Kaspars Spunde.
Nacionālā apvienība/Reģionu apvienība: Einārs Cilinskis, Edvards Smiltēns, Ieva Brante, Ieva Siliņa, Dainis Locis, Jurģis Klotiņš un Valdis Gavars.
Gods kalpot Rīgai: Oļegs Burovs, Juris Radzevičs, Dainis Turlais, Ainars Baštiks un Jakovs Rafaļsons.
Latvijas Krievu savienība: Miroslavs Mitrofanovs, Jakovs Pliners, Vladimirs Buzajevs un Aleksandrs Kuzmins.
Jaunā konservatīvā partija: Linda Ozola, Jānis Ozols, Dāvis Stalts un Valters Bergs.
Seko mums 
Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk. Nacionālā apvienība aicināja premjeru padzīt amatam nepiemērotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spīkera vārdiem runājot, neiebilda, taču pie viena padzina arī citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.
Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.
Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares, aicinām valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu laikā mainīt ministru, kurš ir atbildīgs par daudzu šobrīd ļoti svarīgu jautājumu risināšanu, ir bezatbildīgi.
Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
