Iesaki rakstu: 
Uz valdību virzām Rail Baltica scenāriju, kas paredz savienojumu ar abām Rīgas stacijām - tā, lai pirmais Rail Baltica ātrvilciens iebrauktu gan Rīgas lidostā, gan Rīgas centrālajā stacijā.
Stājoties ministra amatā, kā Latvijas pamatscenāriju saņēmu Jāņa Vitenberga (NA) laikā radītu karti, kur Rail Baltica trase paiet Rīgai garām, nesavienojot nevienu no Latvijas topošajām divām starptautiskajām stacijām. Es šo scenāriju nekavējoties noraidīju. Jau no pirmās dienas aicināju pie viena galda sēsties gan Rail Baltica ieviesējus, gan Latvijas dzelzceļu, lai kopīgiem spēkiem atrastu optimizētu risinājumu, kas ļautu Rīgu integrēt jau līdz 2030. gadam.
Atradām lētāku un labāku risinājumu abu Rīgas staciju savienošanai - nevis dārgus un sarežģītus tuneļus, bet 1435mm sliežu ceļa izveidi esošajā 1520mm dzelzceļa koridorā. Mūsu plāns Rail Baltica ļaus samazināt sākotnēji nepieciešamās investīcijas par gandrīz 35% - par vairākiem miljardiem eiro.
Taču ne no viena posma Rail Baltica trasē neplānojam atteikties. Darbs turpināsies arī pie nākotnes savienojuma starp Rīgas centrālo staciju un Upeslejām, lai jau dažus gadus vēlāk Rīgas un Tallinas savienojums pasažieriem būtu vēl ātrāks. Šo savienojumu tehniski iespējams uzbūvēt jau līdz 2032. gadam, ja būs pieejams finansējums.
Vienlaikus kopīgi ar Aizsardzības ministriju uzsākām aktīvāku darbu arī pie militārās mobilitātes risinājumu uzlabošanas. Rail Baltica ir Latvijai kritiski svarīgs savienojums ar mūsu sabiedrotajiem Rietumos, un tas palīdzēs nodrošināt ātrāku kravu piegādi uz Baltiju NATO un ES ietvaros. Valdības ziņojumā paredzam konkrētas aktivitātes militārās mobilitātes veicināšanai.
Finansējuma nodrošināšana Rail Baltica projektam ir visas valdības kopīgs darbs, kas jākoordinē Finanšu ministrijai. Satiksmes ministrija savu mājasdarbu izdarīs - jau šobrīd savā ES fondu aploksnē esam atraduši finansējumu, ko pārvirzīt uzsākto Rīgas centrālās stacijas būvdarbu pabeigšanai.
Projekta veiksmīgai ieviešanai nepietiks tikai ar CEF finansējumu - būs jākombinē dažādi finansējuma veidi, piemēram, izmantojot militārās mobilitātes fondu, ANM finansējumu un citus ES fondu avotus, kā arī privātās-publiskās partnerības iespējas.
Tomēr vilcināties nedrīkst. Jau šobrīd 2030. gads 1. fāzes ieviešanai ir ārkārtīgi ambiciozs scenārijs, ko varam realizēt tikai, visām institūcijām cieši sadarbojoties un nepieļaujot tālākus kavējumus. Iespējami drīzāki lēmumi valdībā stiprinās Latvijas pozīcijas ne tikai aktuālajā CEF10 finansējuma uzsaukumā, bet arī gaidāmajās ES daudzgadu budžeta sarunās.
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
