Uz valdību virzām Rail Baltica scenāriju, kas paredz savienojumu ar abām Rīgas stacijām - tā, lai pirmais Rail Baltica ātrvilciens iebrauktu gan Rīgas lidostā, gan Rīgas centrālajā stacijā.
Stājoties ministra amatā, kā Latvijas pamatscenāriju saņēmu Jāņa Vitenberga (NA) laikā radītu karti, kur Rail Baltica trase paiet Rīgai garām, nesavienojot nevienu no Latvijas topošajām divām starptautiskajām stacijām. Es šo scenāriju nekavējoties noraidīju. Jau no pirmās dienas aicināju pie viena galda sēsties gan Rail Baltica ieviesējus, gan Latvijas dzelzceļu, lai kopīgiem spēkiem atrastu optimizētu risinājumu, kas ļautu Rīgu integrēt jau līdz 2030. gadam.
Atradām lētāku un labāku risinājumu abu Rīgas staciju savienošanai - nevis dārgus un sarežģītus tuneļus, bet 1435mm sliežu ceļa izveidi esošajā 1520mm dzelzceļa koridorā. Mūsu plāns Rail Baltica ļaus samazināt sākotnēji nepieciešamās investīcijas par gandrīz 35% - par vairākiem miljardiem eiro.
Taču ne no viena posma Rail Baltica trasē neplānojam atteikties. Darbs turpināsies arī pie nākotnes savienojuma starp Rīgas centrālo staciju un Upeslejām, lai jau dažus gadus vēlāk Rīgas un Tallinas savienojums pasažieriem būtu vēl ātrāks. Šo savienojumu tehniski iespējams uzbūvēt jau līdz 2032. gadam, ja būs pieejams finansējums.
Vienlaikus kopīgi ar Aizsardzības ministriju uzsākām aktīvāku darbu arī pie militārās mobilitātes risinājumu uzlabošanas. Rail Baltica ir Latvijai kritiski svarīgs savienojums ar mūsu sabiedrotajiem Rietumos, un tas palīdzēs nodrošināt ātrāku kravu piegādi uz Baltiju NATO un ES ietvaros. Valdības ziņojumā paredzam konkrētas aktivitātes militārās mobilitātes veicināšanai.
Finansējuma nodrošināšana Rail Baltica projektam ir visas valdības kopīgs darbs, kas jākoordinē Finanšu ministrijai. Satiksmes ministrija savu mājasdarbu izdarīs - jau šobrīd savā ES fondu aploksnē esam atraduši finansējumu, ko pārvirzīt uzsākto Rīgas centrālās stacijas būvdarbu pabeigšanai.
Projekta veiksmīgai ieviešanai nepietiks tikai ar CEF finansējumu - būs jākombinē dažādi finansējuma veidi, piemēram, izmantojot militārās mobilitātes fondu, ANM finansējumu un citus ES fondu avotus, kā arī privātās-publiskās partnerības iespējas.
Tomēr vilcināties nedrīkst. Jau šobrīd 2030. gads 1. fāzes ieviešanai ir ārkārtīgi ambiciozs scenārijs, ko varam realizēt tikai, visām institūcijām cieši sadarbojoties un nepieļaujot tālākus kavējumus. Iespējami drīzāki lēmumi valdībā stiprinās Latvijas pozīcijas ne tikai aktuālajā CEF10 finansējuma uzsaukumā, bet arī gaidāmajās ES daudzgadu budžeta sarunās.