Kādus padomus ministra Ģirģena ausīs čukst aizdomās turētā ģenerāļa Garbara sieva - un kam vēl viņa ko čukst?
Pietiek lasītājs07.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan Normunds Garbars jau kopš pagājušā gada ir atvadījies no Valsts robežsardzes priekšnieka amata un pašlaik tāpat kā tagadējais robežsardzes vadītājs Guntis Pujāts ir aizdomās turēta ģenerāļa statusā, viņš tomēr ir saglabājis drošu informācijas kanālu robežsardzi aizdomīgi iecietīgi „uzraugošajā” Iekšlietu ministrijā vai vismaz ciešu saikni ar tās galvgalu, - viņa sieva Skaidrīte Garbare ir iekšlietu ministra Sanda Ģirģena oficiālā palīdze.
Vēl nesen S. Garbare skaitījās ierindas Iekšlietu ministrijas darbiniece, taču nu ir nomainīts viņas amata nosaukums, un tagad smagos noziegumos aizdomās turētā ģenerāļa sieva ir iekšlietu ministra oficiāla palīdze.
Tas nozīmē, ka reāli caur S. Garbari „iet” liela daļa dokumentācijas un sarakstes, kas paredzēta iekšlietu ministram, viņa kontrolē arī to, ar kādām personām tiekas S. Ģirģens un par kādu jautājumu loku tiek spriests. Vai nekas no šīs informācijas nenonāk no amata smagi kritušajam vīram, - tas būtu jautājums, kas uzdodams valsts drošības iestādēm.
Te jāatgādina jau labi zināmais – precīzi pirms gada Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturēja bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku N. Garbaru, kurš tika turēts aizdomās par iespējamām krāpnieciskām darbībām būvniecības tāpat kā Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Bruņojuma, apgādes un tehnisko resursu pārvaldes priekšnieka vietnieks un divi ceļu būves uzņēmuma Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate" pārstāvji.
Savukārt nule saistībā ar to pašu kriminālprocesu aizturēts un pie aizdomās turētā statusa ticis arī G. Pujāts, un, ņemot vērā iekšlietu ministra publiski izteiktās rūpes šai sakarā un aicinājumus IDB un prokuratūrai ātri tikt skaidrībā ar šo lietu, var tikai minēt, cik informēta šajā lietā ir N. Garbara sieva un kādus ieteikumus viņa ir iečukstējusi ministra ausīs. Kā arī - vai viņa neko nav pačukstējusi arī savam vīram vai vēl kādai tikpat ieinteresētai personai. Jebkurā gadījumā - ir brīnums, ka šādā amatā var atrasties cilvēks, kas ir tik acīmredzamā interešu konflikta situācijā.
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
