Kādus pētījumus un par kādām summām pērn pasūtījušas Latvijas ministrijas
PIETIEK01.04.2015.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Leinants Kloss
06.04.2015. 20:02Saraksti nav pilnīgi. Te nav Ornitoloģijas biedrības vadītāja Ķerusa pētījuma par pupuķiem. Tas izmaksāja 1,5 milijoni, nauda nāca no Aizsardzības ministrijas , pētīts ir Ādažu poligonā, bet rezultāti par pupuķiem nav publicēti.
Mežavecis
03.04.2015. 08:49Apsveicu mūs visus ar kārtējo "demokrātijas panākumu" - tiesiskums valstī dzīvo un uzvaru!
"Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma, ka biedrības „Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” iesniegtais likumprojekts “Par Saeimas deputātu, ministru un valsts sekretāru personisko materiālo atbildību” nav pilnībā izstrādāts, un tāpēc nevar tikt reģistrēts parakstu vākšanai.
Likumprojekta pamattekstā ir tikai viens pants, ar kuru rosināts noteikt, ka "Saeimas deputāti, ministri, parlamentārie sekretāri, valsts sekretāri un valsts sekretāru vietnieki ir personīgi materiāli atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies kā sekas lēmumiem, kurus pieņēmušas, parakstījušas vai vizējušas šīs amatpersonas". Vienlaikus likumprojekts paredz, ka likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā.
No likumprojekta teksta nav saprotams, par kādiem lēmumiem, kuri rada zaudējumus, amatpersonas jāsauc pie atbildības, kā arī nav paskaidrots termins "zaudējumi" – vai amatpersonu atbildībai jābūt par zaudējumiem, kas radušies valstij, vai arī jebkurai citai personai. Likumprojektā nav noteikta arī likuma piemērošanas procedūra. Nav skaidrs, kurām personām un kāda procesa ietvaros ir tiesības prasīt "personīgās materiālās atbildības" īstenošanu.
Tādējādi CVK ieskatā likumprojekts neatbilst tiesiskās noteiktības principam - tas ir deklaratīvs un nenosaka procedūru zaudējumu konstatēšanai un likumprojekta regulējuma izpildei. Ja likumprojekts stātos spēkā, to nebūtu iespējams piemērot.
Turklāt attiecībā uz vienu likumprojektā minēto amatpersonu grupu – Saeimas deputātiem – likumprojekts ir pretrunā Satversmes 28. pantam, kas paredz, ka "Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā".
Jāuzsver, ka atbilstoši Satversmei un likumam "Par tautas nobalsošanu, likuma ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" šādā kārtībā iesniegtu vēlētāju likumprojektu nav iespējams grozīt. Ja Saeima vēlētāju iesniegto likumprojektu groza pēc satura, tas jānodod tautas nobalsošanai. Savukārt, ja tautas nobalsošanas rezultāts ir pozitīvs, likumprojektam jāstājas spēkā vēlētāju iesniegtajā redakcijā.
CVK šodien pieņemto lēmumu likumprojekta iesniedzēji var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā.
01.04.2015. 22:56
»
durgimis
radoši zagļu valsts izpaužas pasūtījumos un testēšanā tikai nepēta paši savus noziegumus bet arī šeit es kļudos meloju
dumš kā zābaks.
durgimis
01.04.2015. 22:12radoši zagļu valsts izpaužas pasūtījumos un testēšanā tikai nepēta paši savus noziegumus bet arī šeit es kļudos meloju ...
Čomi
01.04.2015. 21:17Jānis Reķis - Ek ministres vīra, LIAA Ozola, draugs. Ģimenītes bizness turpinās.
Neredzamais cilvēks
01.04.2015. 21:14Kaut kāds dīvaini veidots un atlasīts saraksts. Apskatoties piemēram VARAM mājas lapā publiski pieejamo pētījumu sarakstu veidojas pilnīci cita aina…
Pietiek rakstā netiek pieminēti pāris interesantu pētījumu. Kapēc gan tā? :)
bb
01.04.2015. 20:53Skaisti - pirmā vieta Eiropā bojā gājušo ziņā ceļu satiksmes negadījumos, pētījumam par cēloņiem 750,- eiro. Bet nu formas tērpu modernizācija taču daudz svarīgāka, tur gan pētīšanai 127 tūkstošus nav žēl.
Kāpēc mēs pieļaujam, ka šādi atkritumi ir pie varas?
Nu nu
01.04.2015. 20:52Bet ir jau pētījumi, auditi, koncepcijas un savādāk nosaukti pasākumi, paskatiet IUB lapu, Corporate consulting, AA projekti, ernst&young utt, tie ir miljoni
nulle
01.04.2015. 20:23Peeta un peeta, bet nekas dzivee ar to uz labu nemainas. Kapec vispar ir vajadzigas ministrijas pilnas ar darbnikiem ,ja visi petnieki janem no malas?
hariss
01.04.2015. 18:08Uzreiz var redzēt, ka murgi un naudas atmazgāšana. Lai kāds pasaka, cik ļoti sabiedrībai palīdzējuši šie murgi!!! Ulmanis tika galā bez jebkādiem pētījumiem: brauca pie tautas un redzēja, kā tā dzīvo!!! ŠITIE DEGUNA URBJI!!!!!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
