Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis Artuss Kaimiņš. Izrādās, politiķis nupat ir „augšāmcēlies”, taču pagaidām sēžot, vērojot un neko nelaižot uz āru, - pārpublicējam viņa sarunas ar Māri Zanderu fragmentus no laikraksta Kodols.

– Pašvaldību vēlēšanas partijai bija pirmās. Kādi secinājumi?

– Es laiku pa laikam paskatos tavu raidījumu RīgaTV24. Man, sit vai nost, nepatīk, ka tu tur sēdi ar to Jaunupu, bet, nu labi. Un vienreiz jūs spriedāt, ka Kaimiņš partiju ir nodibinājis par agru. Mums jau nebija tāds aprēķins kaut kur tikt iekšā – atšķirībā no tiem cilvēkiem, kuri vācas kopā tagad (acīmredzot runa ir par jauniem politiskiem projektiem – M. Z.). Es negribēju būt tāds viens deputāts Saeimā, tādēļ es un citi nodibinājām partiju.

Ja runā par pašvaldību vēlēšanām – tās 15 listes cilvēki veidoja paši, nebija tā, ka es kaut kur braucu un vilku iekšā. Viņi rīkojās paši. No manas puses bija pamatnostādņu izstāstīšana. Šie cilvēki, skatīdamies manu "Saeimas kameru" (runa ir par videoblogu – M. Z.), paši sāka daudz ko saprast. Galu galā smadzenes cilvēkiem vienādas, un no šī viedokļa nav svarīgi, vai tu esi ekonomikas maģistrs vai džeks, kurš strādā par kurjeru.

Tātad mēs uztaisījām 15 sarakstus un speciāli gājām ārā pēdējie, lai... Jo mums tās naudas nebija. Un joprojām nav. Tātad, ejot ārā kā pēdējiem, mums nebija tādas reklāmas kampaņas, kādas bija citiem. Piemēram, "Vienotība" iztērēja gandrīz pusmiljonu, "Saskaņa" – vairāk nekā divsimt tūkstošus, turklāt es runāju tikai par legāliem tēriņiem, un es domāju, ka tur bija tieši tikpat neuzskaitīto. Savukārt KPV LV – ar 19 408 eiro, ko samaksāja paši kandidāti...

– Citiem vārdiem sakot, rēķinot no ieguldīto līdzekļu apjoma, rezultāts tev liekas apmierinošs?

– Manuprāt, tas ir labākais valstī. Jo mēs runājam par 19 000 eiro 15 pašvaldībās, kur turklāt iekšā ieskaitīta arī drošības nauda, kas, piemēram, Rīgā ir 850 eiro. Rezultātā mums ir septiņi deputāti. Jaunai partijai tas nav slikti. Jaunajai konservatīvajai partijai tēriņi bija, ja nemaldos, astoņdesmit tūkstoši. Mēs esam koalīcijā trīs pašvaldībās – Alojā, Saldū un Jēkabpilī.

– Es tavu loģiku saprotu, tomēr publika jau skatās citādi. Ventspilī jums nekas nesanāca, Rīgā nekas nesanāca.

– Es, darbojoties politikā, redzu, ka ļoti spēcīga ietekme ir medijiem. Un tas vienkāršais vēlētājs skatās, ko mediji saka un... Es viņu dažkārt salīdzinu ar smilgu vējā.

– Tu tiešām domā, ka mediji ir tik ietekmīgi šajā ziņā?

– Es esmu par to absolūti pārliecināts. Pēc tam, kad es "negāju vairs gaisā" ar savu raidījumu, kurā tu vari četrdesmit minūtēs nodot savu vēsti... Tu zini, cik reižu šajos gandrīz trijos gados, kopš esmu Saeimā, esmu uzaicināts uz Latvijas Radio? Vienu! Kopā ar vēl sešiem runātājiem. LTV es esmu šajā laikā bijis kādas četras reizes. Man šķiet, ka pēc tā Spriņģes raidījuma (runa ir par "1:1" – M.Z.) sabiedrisko mediju programmu redaktori, tā teikt, sadevās rokās, jo viņiem likās, ka es paņemu to skatītāju, tātad mani nevajag aicināt...

– Mēs novirzījāmies no jautājuma par Ventspili un Rīgu.

– Tie ir nesalīdzināmi gadījumi. Ventspilī... Man joprojām šķiet, ka tie cilvēki ir tādi kā zombēti.

– Varbūt nevajadzēja startēt?

– Protams, ka vajadzēja. Tā ir klasiska situācija – kā tu zini, kā būtu, ja nebūtu pamēģinājis? Bet, kad pēc vēlēšanām, kur mēs Ventspilī dabūjām laikam ap 400 balsu, tu tā apsēdies un domā: kas, kāpēc, kur kļūda, ko varēja darīt citādi? Varbūt varējām izvērst kādu reklāmas kampaņu? Nevarējām, jo tas viss maksā naudu. Īsi sakot, es secināju, ka cilvēki tur reālām pārmaiņām vēl nav gatavi, un tas ir tas trakākais. Varbūt būtu cits rezultāts, ja mums būtu krietni lielāki resursi un mēs varētu uzrunāt daudzos no Ventspils reāli aizbraukušos, kuri tur ir deklarējušies, – lai atbrauc un nobalso. Diaspora mūsu ļoti atbalsta.

Bet pašreizējie vēlētāji Ventspilī – radās iespaids, ka viņiem šķiet, ka viss ir ļoti labi, un tas mani visvairāk sarūgtināja. Es nedēļu pirms vēlēšanām mazliet tur padzīvoju, vienā naktī pusdivpadsmitos izgāju paskatīties, kas notiek un – nebija neviena cilvēka. Es neticēju savām acīm! Es varēju iet, kur gribu, un vienīgi vietējās pašvaldības policijas "busiņš" man sekoja (smejas).

– Labi, Ventspilī rezultātu faktiski varēja prognozēt. Bet Rīgā? Saraksta līderis Atis Zakatistovs nerunāja, kā dažkārt saka, pārāk "pa augstiem plauktiem"? Man ar viņu bija interesanti sarunāties...

– Es skatījos tos raidījumus – pilnīgi bija redzams, ka starp jums dzirksteļo, ar mani tev tā nebūs, uzreiz var pateikt (smejas). Redzi, Linda (uzņēmēja Linda Liepiņa – M. Z.) nebija gatava iet kā pirmais numurs, tam tomēr ir nepieciešams uztrenēt biezāku ādu, viņai tādas pieredzes objektīvi nebija. Izvēle bija: piedalīties vai nepiedalīties. Bet, tā kā kongresā februārī tika pieņemts lēmums iet uz vēlēšanām Rīgā, tad nepiedalīšanās izskatītos kā nobīšanās. Līdz ar to palika variants, ka pirmais numurs būs Atis, kurš tiešām ir ļoti jaudīgs un gudrs cilvēks. Varbūt sava loma bija arī tam, ka mediji parādīja tikai divus no saraksta cilvēkiem – mazliet Lindu un Ati.

– Tā gan parasti ir, un arī citu partiju gadījumā.

– Jebkurā gadījumā tas bija labs treniņš, skatoties arī uz priekšu, uz Saeimas vēlēšanām. Jo, kad ir reālais darbs priekšvēlēšanu kampaņās, kurās turklāt viss pašiem jādara, tu jau redzi, kurš ir reāls darītājs, bet kurš – lielais runātājs. Starp citu, dažās pašvaldībās mums pietrūka ļoti maz, piemēram, Carnikavas novadā – divdesmit balsu. Ogrē līdzīgi. Iedomājies, cik nepatīkami? Bet Ogrē mums ir ļoti laba komanda, arī Jelgavas novadā.

– Par turpmāko. Nišā, ko varētu saukt par protesta balsojumu, un tas nav nekāds nicinošs apzīmējums, nu paralēli KPV LV sevi ir pieteikusi Jaunā konservatīvā partija. Kā tu redzi sadzīvošanu vai nesadzīvošanu vienā nišā?

– Varbūt esi ievērojis, ka kopš 20. jūnija es klusēju publiskajā telpā. Es gribu pavērot, kas īsti notiek. Jo nedz es, nedz citi KPV LV cilvēki nav gatavi liet ūdeni uz svešām dzirnavām, tas nebūtu pareizi. [..]

Bet, labi, mēģināšu atbildēt – es neredzu starp mums un JKP kaut kādas milzīgas pretrunas. Es vienkārši šobrīd saku: lai viņi pastrādā! Un savstarpējas sarunas notiks tā vai tā, nekur tās nepazudīs, es tikai negribu skriet laikam pa priekšu. Cita lieta, ka viss ap šīm t. s. oligarhu sarunām ir tā... Tad dodiet audio failus! Nē, tos nedod! Es domāju, ka tie parādīsies pusgadu pirms vēlēšanām. Simts punktu! Es domāju, ka plāns ir tāds: tie žurnāli ("Ir" – M. Z.) dabūja baigo brendu. Ja komisija kaut ko darīs, tad tai būs gala ziņojums. Iedomājamies, ka Saeima to pieņem – apmēram novembrī. Man grūti iedomāties, ko ar šo galu ziņojumu varēs darīt tālāk – nenesīs taču uz KNAB, prasot kaut ko atkal izmeklēt, jo tur pateiks, ka ir problēmas un tā.

– Un tad JKP teiks: jūs redzat? Citas partijas netiek galā ar politiskās korupcijas apkarošanu, tādēļ balsojiet par JKP!

– Nē, vispirms Parlamentārās izmeklēšanas komisijā būs audio faili, un tad "balsojiet par mums!". Būs tautas sapulce Nr. 2. Jo tā vieta pie prezidenta pils ir diezgan laba, nav samaitāta kā Doma laukums (smejas). Bet līdz tam... Nezinu, man liekas, Inguna Sudraba pati nesaprot, ko dara (uzņemoties komisijas vadību – M. Z.), tā ir politiska pašnāvība. Tāpat man šķiet, ka Mārtiņš Šics (Saeimas deputāts, LRA frakcija, balsojis par Sudrabu kā komisijas vadītāju – M. Z.) nesaprot, ko dara. Lai gan tas ir kārtējais nekonsekventais LRA frakcijas lēmums – tādēļ jau es no tās aizgāju pirms pusotra gada.

– Un redzi – arī Mārtiņš Bondars nu domā līdzīgi kā tu, ja atļauts paironizēt...

– Jā. Es gan domāju, ka Bondars vienkārši glābj savu..., runāsim atklāti. Jo viens no saukļiem, ko LRA izdomāja, taču ir "Par atklātu valodu!" (smejas).

– Savukārt KPV LV patlaban sēž un vēro. Es pareizi sapratu?

– Tāds iespaids ir tāpēc, ka mēs neko nelaižam uz āru. Ir tā, ka mēs rakstām programmu, vajadzētu līdz septembrim pabeigt.

– Jaunu partijas programmu?

– Ne gluži jaunu. Pamatā ir mūsu agrāk pieņemtais manifests, bet runa ir par to, ka jaunā versija būs kompaktāka, konkrētāka. Tas būs mūsu piedāvājums uz nākamo Saeimu. Jo mums ir jātiek galā ar cilvēku priekšstatu, ka KPV LV ir viens Kaimiņš, kurš laiku pa laikam kaut ko parupji, bet par lietu pasaka. Mums ir stabili piecsimt biedru, mēs neesam viena cilvēka partija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...