Kaimiņš var samelot naivam tiesnesim, bet ne jau visai pasaulei: dokumenti skaidri rāda barošanos no Šveices mahinatora Meroni
Pietiek lasītājs07.03.2023.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Lai gan izbijušais Saeimas deputāts un caurkritušais aktieris Artuss Kaimiņš savas valsts apkrāpšanas prāvas tiesas noslēguma sēdē mēģināja ar šņukstiem, elsām un nopūtām iežēlināt tiesnesi ar savu grūto materiālo stāvokli, dokumenti skaidri rāda pavisam ko citu – „politiķis” gadiem ilgi barojās no Šveices mahinatora Rūdolfa Meroni kabatas, protams, pildot viņa dotos uzdevumus.
Šodien Pietiek.com lasītāji paši var iepazīties ar dokumentiem, kas uzskatāmi demonstrē Artusa Kaimiņa primitīvos melus: lai gan viņš apgalvo, ka „absolūti man nekādi līdzekļi netika pārskaitīti”, patiesībā „tautas kalps” ir ne tikai pats personiski parakstījis līgumu ar R. Meroni kontrolēto SIA Airtech, bet arī izrakstījis tai vismaz vienu rēķinu par vairāk nekā 10 tūkstošiem eiro.
Pietiek.com publicētie dokumenti rāda, ka Artusa Kaimiņa SIA Suņu būda ir slēgusi līgumu arī ar vēl citu uzņēmumu – SIA Media Support. Kā liecina pievienotā elektroniskā pasta sarakste, arī šo uzņēmumu slēpti ir kontrolējis tas pats Šveices mahinators Rūdolfs Meroni.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
