Iesaki rakstu: 
Paņemot Riebiņu novada karti un savienojot uz tās trīs punktus - Pastaru vējdzirnavas, Vydsmuižas Romas katoļu baznīcu un Ceperu ezeru, izveidojas trjstūris, uz kura malas, Ceperu ezera stūrī ierāvusies, artodas Kaupēru sādža. Te atrodas Kaupēru Ontuona dzimtās mājas, Ontuonam ir brālis Izidors Jelgavā, Izidoram ir dēls - Renārs, arī Kaupērs.
Lai arī tā īsti nekad “neiznācis no skapja” ar savām latgaliskajām saknēm (daiļradē velti meklēt latgaliskus elementus), “Prāta Vētras” Renārs Kaupers latgaliešiem bija savējais, myusejais nu Kaupieru.
Taču šogad viss ir mainījies - “Prāta Vētra” ir paziņojusi par to, ka šogad Latgale vairs netiek iekļauta “vislatvijas” koncerttūrē, jo “vēl vairāk cilvēku ir izbraukuši no valsts, un ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies” (protams, grupas menedžments nav spējīgs sniegt jebkādu racionālu pamatojumu tieši Latgales izslēgšanai, jo lēmumu pieņemšanai acīmredzot pilnīgi pietiek ar klišejām). Koncerti notiks Valmierā, Jelgavā, Ventspilī un Rīgā, bet Renārs latgaliešiem no savējā ir kļuvis par nejaušu svešinieku [1].
Protams - bizness ir bizness, "Prāta Vētra" nav labdarības organizācija. Neviens nevienam neko nav parādā. Ja Preiļos nav piķa, tad tur nav jākoncertē. Vienkārši, no vienas puses. No otras puses - mūzika un cilvēks nav tikai cipari. Renārs kā mākslinieks ir rezultāts ļoti kompleksiem procesiem. Vai nav tā, ka bērnībā Latgales gaisā uzķertās vējdzirnavu un baznīcu torņu rezonanses ir tas elements, kas Renāram palīdz salikt notis pareizā rakstā? Vai nav tā, ka vārdi Renāra lirikai ir atskaņas no ģenētiskā atmiņas līmenī nodotām dzimtas godu dziesmām? Latgalei kanoniskais tēvavārds un uzvārdciems - noblesse oblige[2].
Pašreizējais ģeopolitiskais fons "Prāta Vētras" rīcību padara vēl pretrunīgāku. Nevienam nav noslēpums, ka pašlaik norisinās informatīvais karš starp austrumu un rietumu ideoloģijām, un Latgale pašlaik atrodas uz frontes līnijas. Skatuve, uz kuras šovasar neuzstāsies "Prāta Vētra", tukša nepaliks - ar lielu varbūtību tur uzstāsies kārtējā “Diskoteka Avarija” no Krievijas ar savu dienaskārtību. "Prāta Vētra" turpinās būt latviski patriotiska, taču darīs to no droša un savtīgi izdevīga attāluma.
Atgriežoties pie cipariem - ja jau galvenais koncerta raksturlielums ir eur/dziesma, tad nav vērts izmainīties sīkumos. Nebrauciet uz Valmieru un Ventspili, dragājiet uz Maskavu. Manēžas laukumā jūsu koncertā būs vairāk cilvēku nekā Valmierā ir iedzīvotāju. Protams, Krievijas estrādei ir sava specifika, taču jums jau ir laba koncertpieredze šajā valstī (vairāk nekā 20 "Prāta Vētras" koncertu Krievijas Federācijā 2013. un 2014. gadā [3.]) Josifs Kobzons jums tēvišķi norādīs ideoloģisko virzienu, un Oļegs Gazmanovs ierādīs skatuves horeogrāfijas smalkumus.
Un, protams, - turpiniet pieslīpēt krievu valodu. Viļa Lāča karjera ir spilgts apliecinājums tam, ka zināmā apstākļu sakritībā Renāram, ņemot vērā esošās iestrādes Krievijas virzienā, varētu tikt iespēja noteikt repertuāru ne tikai savā grupā, bet krietni plašākā darbības apgabalā.
Nevajag izmainīties sīkumos. Brauciet uz Maskavu vai tomēr brauciet uz Latgali, kas jūs joprojām gaida savā beznosacījumu sirsnībā. Abos gadījumos viss būs pa īstam.
[1] https://www.youtube.com/watch?v=ZcCPSK-wATY
[2] fr. - stāvoklis uzliek pienākumus.
[3] http://www.pratavetra.lv/ru/events/2013/
Seko mums 
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
