Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viena no Vienotības līderēm, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Pilsoniskā savienība) intervijā Pietiek atzīst, ka vienotās partijas izveides process nebeigsies ar simtprocentīgi visu biedru pievienošanos tai. Politiķe neuzskata, ka sadarbība ar Aivaru Lembergu Vienotībai liedz sevi pozicionēt kā citu politisko standartu nesējai. Tāpat viņa atzīst, ka par nākamo Valsts prezidentu nāksies vienoties ar koalīcijas partneri Zaļo un zemnieku savienību, bet tam jānotiek atklātā procesā, nevis „Zooloģiskajā dārzā”.

Pēdējās nedēļās ir bijuši pretrunīgi izteikumi, tostarp no Ģirta Valda Kristovska puses, kas lika apšaubīt, vai trīs partiju apvienošanās Vienotībā notiks. Jūs tam saredzat draudus?

Ikvienā lielā cilvēku grupā vienmēr ir arī personiskais aspekts, bet jāprot to nošķirt no mērķa apziņas (un es domāju, ka mērķa apziņa ir mums visiem) un arī no tām dažādajām izpratnēm par to, kāds ir šis vienotās partijas izveides process. Tādēļ vissvarīgākais, man šķiet, ir, ka mēs sākam šo darbu, vienojoties par principiem un vērtībām – varu minēt divus lielus blokus: nacionālā valsts, kā mēs to saprotam, un ekonomiskās attīstības un nodokļu jautājumi. Otrais jautājums, par ko būtu šajā procesā jāvienojas trim partijām, ir par dažādām procedūrām, jo ir liela atšķirība starp apvienību un starp partiju. Apvienībā tomēr katrs no dalībniekiem saglabā diezgan autonomu lemšanas struktūru, un tas nozīmē, ka katras partijas biedriem, kuri ne visi vienādā pakāpē ir apvienošanās entuziasti, tas ir tā kā tāds mierinājums, ka „mums jau vienmēr ir atkāpšanās ceļš”. Tajā brīdī, kad sāk veidot vienu partiju, ir ļoti svarīgi, ka ne tikai vadības līmenī ir vienota izpratne, bet arī trīs partiju nodaļas spēj strādāt kopā, jo kas tad tā par partiju, kurai bāze būs nestabila?

Esmu dzirdējusi versijas, ka vismaz pirmajā apvienotās Vienotības gadā varētu noteikt „pārejas laiku”, vienotās partijas statūtos nosakot, ka katrai partijai ir noteikta pārstāvības kvota partijas valdē un garantēta iespēja ietekmēt lēmumus. Jūs par tādu mehānismu runājat?

Es par to negribētu izteikties, jo mēs vēl nevienu reizi neesam nākuši kopā un likuši galdā savus priekšlikumus jau apspriežama dokumenta formā. Pilsoniskajai savienībai sestdien būs domes sēde, kur mēs paši diskutēsim ar saviem nodaļu pārstāvjiem, kādai būt šai partijai. Tas būs plāns un arī mandāts, lai virzītos uz vienas partijas izveidi. Varbūt abām pārējām partijām būs cits konsultāciju mehānisms, bet arī tās strādās pie savas pozīcijas izklāsta. Tas nenozīmē, ka tā pozīcija, ko pieņemsim mēs vai Jaunais laiks, vai Sabiedrība citai politikai, būs ultimatīva. Tas būs sarunu process līdzīgi, kā mēs nonācām pie vienota vēlēšanu saraksta sastādīšanas, kas bija ļoti grūts vingrinājums, bet, kas parādīja, ka mēs esam spējīgi vienoties. Man ir absolūta pārliecība, ka mēs vienosimies.

Tomēr līdz šim izskanējušie atšķirīgie viedokļi, - vai tie signalizē, ka kāda daļa varētu atšķelties un neiekļauties vienotajā partijā?

Noteikti būs individuāli biedri, kam liksies, ka viņi šajā partijā nevar palikt. Es nedomāju, ka viņu būs daudz. Tāpēc šis process būs ļoti svarīgs – ir ļoti svarīgi, lai mēs ar saviem biedriem atklāti runātu, kas ir tās problēmas. Kā es jau sākumā teicu: ļoti svarīgi, lai arī biedri saprastu atšķirību starp personiskajām attiecībām starp Pēteri un Miķeli un politisko pozīciju, kur mums lielu nesaskaņu nav. Katram ir jāuzdod sev jautājums par virsmērķi: kas tajā brīdī notiks, ja Vienotību izņemtu no Latvijas politiskās skatuves! Tas ir visdramatiskākais jautājums, kuram ir jāpakļauj mūsu personiskās ambīcijas un priekšstati.

Atbildiet uz šo jautājumu: kas notiks?

Es pateikšu, kas notiks. Tie cilvēki, kas vēlas modernu, godīgu politiku, kas mums ir uzticējušies, piedzīvos kolosālu vilšanos, jo šīs vēlēšanas parādīja, ka cilvēki ir sasparojušies un viņos ir sajūta, ka viņi var kaut ko mainīt, ka viņu balss var kaut ko ietekmēt. Es domāju, ka [Vienotības sašķelšanās] varētu novest pie lielākām sociālajām izmaiņām, jo tad viss paliktu vecā stila politikā, kad notiek dažādas vienošanās, kad valsts pasūtījumi iet tikai „savējiem”, ka korupcija netiek apkarota un tā tālāk. Tas viss ietekmē valsts kopējo labklājību, un daudzi cilvēki sev neredzēs vietu šādā valstī.

Vai tas sadarbības modelis, kāds veidojas Vienotībai koalīcijā ar Aivara Lemberga zaļajiem zemniekiem, nenoved pie tā, ka šādu politiku, kādu jūs to aprakstījāt, ir grūti realizēt?

Šeit es gribētu nodalīt divas lietas: viens ir vēstījums, tas, ko mēs gribētu redzēt kā ideālu programmu, tas, kāda ir mūsu vērtību sistēma, un tad ir Latvijas reālā politiskā situācija, kurā gala vārdu saka vēlētājs. Jo iespējas ir tikai divas – vai nu strādāt kopā ar zaļajiem zemniekiem, vai Saskaņas centru, un tie ir tikai vēlētāji, kas to var mainīt. Līdz ar to nevar pārmest Vienotībai, ka tā nesēž kaktā, uzmetusi lūpu un sakot: „Mēs labāk sargājam savus ideālus, bet nestrādāsim ar tiem, kuri mums nepatīk vai nav tik tīri, vai kādi tur...”

Pēc dažiem mēnešiem notiks Valsts prezidenta vēlēšanas. Vai, ņemot vērā visus tos politiskos riskus, kādi premjera partijai parasti saistās ar šo procesu, Vienotībai jau laikus nebūtu jādefinē sava attieksme pret Valda Zatlera pārvēlēšanu uz otro termiņu, vai tomēr būtu jācenšas nomainīt prezidentu?

Es domāju, vispirms Zatleram pašam būtu jādefinē sava attieksme. Mums darīt to priekšlaicīgi, - tas būtu tā kā skriet vilcienam pa priekšu. Domāju, ka ierosinājums nodrošināt plašu diskusiju par šiem jautājumiem - kādam būt prezidentam, kādam būt viņa pienākumiem, kādas ir viņa iespējas, kāda ir viņa morālā loma sabiedrībām, kāds ir tas ietvars, ko viņam atļauj likums – arī tas ir ļoti vajadzīgs, jo piešķir daudz lielāku caurspīdīgumu šim procesam. Es ļoti atbalstu Āboltiņas kundzes ierosinājumu.

Jums personiski būtu pieņemama vienošanās par Valsts prezidenta kandidātu koalīcijas iekšienē ar zaļajiem zemniekiem?

Pirmkārt, es domāju, ka cits ceļš jau nav iespējams! Ir iespējama tikai vienošanās. Pat, ja mēs izvirzām katrs savus kandidātus un izejam pirmo tūri un tā tālāk, beigās tik un tā ir jāvienojas, jo pretējā gadījumā iestājas strupceļš.

Jūs akceptējat Brigmaņa kritiku par Solvitas Āboltiņas iniciatīvu veidot darba grupu un Lemberga teikto, ka Vienotība ir izsmēlusi savu kvotu uz augstiem valsts amatiem – es pieņemu, ka ar to domātas ne tikai tiesības virzīt kandidātus no sava vidus, bet arī būt tam, kurš nosauc kandidātu, arī neitrālu?

Es domāju, ka tas, ko ir teicis Brigmanis, un nepatika, ko ir izrādījis Lembergs, - tā ir tāda emocionāla reakcija. Viņiem arī būtu nedaudz jāapsver... Nu, kāda tad būs tā vienošanās? Nu, kur tad Vienotība un ZZS satiksies Zooloģiskajā dārzā? Ar ko tas formāts, ko šobrīd piedāvā Solvita Āboltiņa, ir sliktāks? Kāpēc Brigmaņa kungs vai kāds, kuru pilnvaros partija, arī nevarētu tur piedalīties? Tā drusciņ ir tāda poza.

Jūs esat izteikusies, ka Valdim Dombrovskim jābūt apvienotās Vienotības līderim. Viņš pats nav definējis, vai ir gatavs to darīt.

Viņš arī nav pateicis, ka nevēlas to darīt. Un, pazīstot Valda Dombrovska psiholoģiskās īpašības, viņš ir šīs maigās rokas cilvēks, kas pietiekami labi jūt atmosfēru – kad ir brīdis, kad viņam ir tā klusi jāpasaka „jā”. Es domāju, ka Dombrovskim ir vispirms jāredz, ka viņam ir vairākuma atbalsts, tajā skaitā ļoti svarīgs viņam ir jautājums par atbalstu viņa paša partijā. Es domāju, ka tas ir jautājums, kas Jaunajam laikam pašam ir jāizlemj.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

FotoJau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Lasīt visu...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...