Kalnmeiers: "Meronigeitas" vietne ir reģistrēta ārzemēs, tāpēc tās aizvēršana nav tik vienkārša
PIETIEK29.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tikai nesen parādījusies interneta vietne www.prokuratura.info, kurā publicētie dati liek domāt par apjomīgas valsts nozagšanas shēmas realizēšanu ar prokuratūras un arī Satversmes aizsardzības biroja pārstāvju atbalstu „arestētās mantas apsaimniekotāja”, Šveices advokāta Rudolfa Meroni interesēs, jau izraisījusi Ģenerālprokuratūras nepatiku – tik intensīvu, ka pašreizējais LR ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pat publiski paziņojis: ar vietnes saturu viņš gan neesot iepazinies, taču vietni slēgt traucējot tas, ka tā esot reģistrēta ārzemēs. Pietiek šodien pārpublicē Latvijas Avīzes publikācijas daļu, kurā ir spilgti aprakstīta tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju reakcija uz vietnē publicēto informāciju:
„Par to, ka tuvojas ģenerālprokurora vēlēšanas, liecina pēdējā laikā aktīvi izvērstā "aizdomu ēnas" kampaņa pret Juri Jurisu, kurš ir galvenais valsts apsūdzības uzturētājs smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietā.
Par "dunča dūrieniem" viņa mugurā parūpējies portāls "pietiek.com", kur aprakstīta pirms četrarpus gadiem notikusī milzu apmēra mahinācija ar akciju sabiedrības "Ventspils nafta" akcijām, kuras piederēja "Latvijas Naftas tranzītam". Tā Latvijas valstij esot izmaksājusi vismaz 120 miljonus eiro, jo akcijas esot pārdotas par nesamērīgi zemu cenu.
Mahināciju esot piesedzis ne tikai prokurors Juris Juriss, bet ari Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji, kuri kopā ar Lemberga arestētās mantas glabātāju Rudolfu Meroni nozogot valsti. Arī pats ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers piedalījies darījuma sagatavošanā - ar viņu esot veiktas pārrunas, lai iegūtu atļauju šai mahinācijai, apejot tiesu.
"Pietiek.com" norādīta saite uz interneta vietni "www.prokuratura.info", kur jau iepriekš ne reizi vien ir ķengāts prokurors Juriss, bet kurā tagad ir publiskota "Meronigeitas datu bāze" ar daudziem e-pastiem, arī prokurora [Jura] Jurisa sarakste. Atverot šo interneta vietni, pirmais, kas iznirst acu priekšā, ir "Latvijas Republikas prokuratūra" ar valsts ģerboni līdzās. Tādējādi tiek radīta viltus sajūta par to, ka informācija ir oficiāla.
Ģenerālprokurors Kalnmeiers pastāstīja, ka pie šī portāla pārbaudes jautājuma patlaban strādājot Valsts drošības dienests, par to prokuratūra ziņojusi ari informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai "CERT.LV". Ģenerālprokurors sacīja, ka portāls esot reģistrēts ārzemēs, tāpēc tā aizvēršana neesot tik vienkārša.
Savukārt Juris Juriss pastāstīja, ka "www.prokuratura.info" materiāli esot nosūtīti pārbaudei uz atsevišķām tiesībsargājošajām institūcijām. Prokurors pagaidām neminēja šo iestāžu nosaukumus, jo neesot saņēmis atļauju to darīt.
"Viena daļa no tās sarakstes, ko esmu caurskatījis, ir ar izdomātiem vārdiem un adresēm. No tūkstoša e-pastu ir tikai pāris patiešām manis nosūtītās vēstules. Turklāt tās vistiešākajā veidā ir saistītas ar manu pienākumu pildīšanu, lūdzot liecinošai personai attiecīgu pierādījumu iesniegšanu tad, kad viņa ieradīsies Latvijā. Mums kaut kādā veidā tam cilvēkam ir jādara zināms, par ko mēs viņu pratināsim, lai šis process būtu efektīvs," saka Juriss.
Ģenerālprokurors Kalnmeiers uzskata, ka šī kampaņa esot speciāli plānota, jo par "pietiek.com" aprakstīto ir notikušas pārbaudes. Prokuratūra konstatējusi, ka "Latvijas Naftas tranzīta" akcijas nekad neesot bijušas arestētas. Turklāt mazākuma akcionāri Lemberga tiesas prāvā šo jautājumu vairākas reizes esot aktualizējusi un tiesa to skatījusi. "Nekas tāds, kas aprakstīts pieminētajā portālā, netika konstatēts," sacīja ģenerālprokurors un piebilda, ka par publicētajiem e-pastiem gan viņš neko nevarot pateikt, jo neesot izvērtēts to autentiskums.
"Ir viena nianse, ko šie portāli nav akceptējuši, - no 2008. gada lēmumi par aresta uzlikšanu mantai ir tiesas kompetencē. Neviens prokurors, izmeklētājs vai SAB darbinieks nevar ne izņemt, ne atdot atsavināto mantu. Tur nav iespējamas nekādas darbības, kā to mēģina pasniegt," skaidroja prokurors Juriss. Savukārt SAB pārstāve sacīja, ka baumas un izdomājumus birojs nekomentēšot.”
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
