Kalnmeiers izlocījies no nepieciešamības lemt par DP darbinieku nelikumību izvērtēšanu
PIETIEK01.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
LR ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir izlocījies no nepieciešamības lemt par Drošības policijas (DP) darbinieku nelikumību izvērtēšanu saistībā ar divreizējo Lato Lapsas aizturēšanu un viņu tiesā sniegtajām melīgajām liecībām: atbildi uzticēts sniegt virsprokurorei Viktorijai Opincānei, kura paziņojusi - nav pārsūdzams ne prokuratūras lēmums DP darbinieku rīcības izvērtēšanu nodot DP priekšniekam, pēc kura rīkojuma viņi visticamāk rīkojušies, ne arī šis viņas lēmums, kuram esot tikai informatīvs raksturs.
Kā Pietiek jau informējis, Lato Lapsa ģenerālprokuroram kā nepamatotu un prettiesisku bija pārsūdzējis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurora Jāņa Mināta lēmumu. Prokurors bija nolēmis iesniegumu, kurā minēta virkne Drošības policijas darbinieku noziedzīgu darbību, nodot izvērtēšanai pašas Drošības policijas priekšniekam Normundam Mežvietam, ar kura ziņu šīs darbības, visticamākais, tikušas veiktas.
Šo lēmumu, turpinot Latvijā izplatīto praksi, kad kādas struktūras darbinieku noziegumus tiek uzdots izvērtēt šai pašai struktūrai, prokurors Mināts bija pieņēmis, uzskatot, ka tieši Mežviets esot īstā amatpersona, kam saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 15.panta otro daļu un Drošības policijas nolikuma 8.punktu uzdot organizēt pārbaudi par Lato Lapsas iesniegumā minētajiem faktiem.
Ģenerālprokuratūras pārstāvis, pieņemot šādu lēmumu, bija pat norādījis, ka prokuratūru Drošības policijas veicamās pārbaudes rezultāti jebkurā gadījumā neinteresēšot, - prokurora lēmumā minēts, ka par pārbaudes rezultātiem Drošības policijai vajadzētu ziņot tikai un vienīgi pašam Lato Lapsam, bet ne prokuratūrai.
Šāds lēmums tika pieņemts, kaut arī Lato Lapsas iesniegums sniedza skaidru priekšstatu par to, kā "vajadzības gadījumā" Drošības policijas darbinieki ir gatavi ne tikai pārkāpt dienesta pilnvaras un sastādīt nepatiesus dienesta ziņojumus, bet arī tiesā sniegt nepatiesas liecības, kuras turklāt vēl nav pat spējuši pirms tiesas saskaņot. Iesniegumā bija minēti trīs Drošības policijas darbinieki - Andris Klešs, Arnis Kupčs un Iļja Boronovskis.
Kā zināms, lai nepieļautu "savējo" saukšanu pie atbildības, Latvijas tiesībsargāšanas iestādes bieži izmanto šādu metodi - ziņas par kādas struktūras darbinieku iespējamiem likumpārkāpumiem nodot pārbaudīšanai šai pašai struktūrai. Gandrīz vienmēr šādos gadījumos pie atbildības neviens netiek saukts.
Lai gan Lato Lapsas sūdzība par prokurora lēmumu bija iesniegta tieši ģenerālprokuroram, tomēr Kalnmeiers no lemšanas šai jautājumā, kas viņu varētu konfrontēt ar Drošības policijas vadību un tās interesēm, ir izvairījies, - tā vietā Lato Lapsas sūdzība ir tikusi nodota Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurorei Opincānei.
Opincāne Kalnmeiera vietā nu ir oficiāli paziņojusi, ka prokurora Mināta lēmums, pārsūtot iesniegumu par DP darbinieku prettiesiskām darbībām izvērtēt pašas DP priekšniekam, vienkārši neesot pārsūdzams. Interesanti, ka virsprokurore šādu atzinumu sniegusi bez jebkādām atsaucēm uz kādiem normatīvajiem aktiem.
"Informēju Jūs, ka prokurora rīcība, pārsūtot Jūsu iesniegumu izskatīšanai pēc piekritības, nav pārsūdzama. Pārsūdzams būs Jūsu iesnieguma izskatīšanas rezultātā pieņemtais nolēmums," teikts virsprokurores parakstītajā paziņojumā. Turklāt drošības dēļ Opincāne norādījusi, ka nekādā gadījumā neesot pārsūdzams arī šis viņas atzinums, jo "šai atbildei ir skaidrojošs raksturs un tās pārsūdzēšana normatīvajos aktos nav paredzēta".
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
