Kalnmeiers izlocījies no nepieciešamības lemt par DP darbinieku nelikumību izvērtēšanu
PIETIEK01.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
LR ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir izlocījies no nepieciešamības lemt par Drošības policijas (DP) darbinieku nelikumību izvērtēšanu saistībā ar divreizējo Lato Lapsas aizturēšanu un viņu tiesā sniegtajām melīgajām liecībām: atbildi uzticēts sniegt virsprokurorei Viktorijai Opincānei, kura paziņojusi - nav pārsūdzams ne prokuratūras lēmums DP darbinieku rīcības izvērtēšanu nodot DP priekšniekam, pēc kura rīkojuma viņi visticamāk rīkojušies, ne arī šis viņas lēmums, kuram esot tikai informatīvs raksturs.
Kā Pietiek jau informējis, Lato Lapsa ģenerālprokuroram kā nepamatotu un prettiesisku bija pārsūdzējis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurora Jāņa Mināta lēmumu. Prokurors bija nolēmis iesniegumu, kurā minēta virkne Drošības policijas darbinieku noziedzīgu darbību, nodot izvērtēšanai pašas Drošības policijas priekšniekam Normundam Mežvietam, ar kura ziņu šīs darbības, visticamākais, tikušas veiktas.
Šo lēmumu, turpinot Latvijā izplatīto praksi, kad kādas struktūras darbinieku noziegumus tiek uzdots izvērtēt šai pašai struktūrai, prokurors Mināts bija pieņēmis, uzskatot, ka tieši Mežviets esot īstā amatpersona, kam saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 15.panta otro daļu un Drošības policijas nolikuma 8.punktu uzdot organizēt pārbaudi par Lato Lapsas iesniegumā minētajiem faktiem.
Ģenerālprokuratūras pārstāvis, pieņemot šādu lēmumu, bija pat norādījis, ka prokuratūru Drošības policijas veicamās pārbaudes rezultāti jebkurā gadījumā neinteresēšot, - prokurora lēmumā minēts, ka par pārbaudes rezultātiem Drošības policijai vajadzētu ziņot tikai un vienīgi pašam Lato Lapsam, bet ne prokuratūrai.
Šāds lēmums tika pieņemts, kaut arī Lato Lapsas iesniegums sniedza skaidru priekšstatu par to, kā "vajadzības gadījumā" Drošības policijas darbinieki ir gatavi ne tikai pārkāpt dienesta pilnvaras un sastādīt nepatiesus dienesta ziņojumus, bet arī tiesā sniegt nepatiesas liecības, kuras turklāt vēl nav pat spējuši pirms tiesas saskaņot. Iesniegumā bija minēti trīs Drošības policijas darbinieki - Andris Klešs, Arnis Kupčs un Iļja Boronovskis.
Kā zināms, lai nepieļautu "savējo" saukšanu pie atbildības, Latvijas tiesībsargāšanas iestādes bieži izmanto šādu metodi - ziņas par kādas struktūras darbinieku iespējamiem likumpārkāpumiem nodot pārbaudīšanai šai pašai struktūrai. Gandrīz vienmēr šādos gadījumos pie atbildības neviens netiek saukts.
Lai gan Lato Lapsas sūdzība par prokurora lēmumu bija iesniegta tieši ģenerālprokuroram, tomēr Kalnmeiers no lemšanas šai jautājumā, kas viņu varētu konfrontēt ar Drošības policijas vadību un tās interesēm, ir izvairījies, - tā vietā Lato Lapsas sūdzība ir tikusi nodota Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurorei Opincānei.
Opincāne Kalnmeiera vietā nu ir oficiāli paziņojusi, ka prokurora Mināta lēmums, pārsūtot iesniegumu par DP darbinieku prettiesiskām darbībām izvērtēt pašas DP priekšniekam, vienkārši neesot pārsūdzams. Interesanti, ka virsprokurore šādu atzinumu sniegusi bez jebkādām atsaucēm uz kādiem normatīvajiem aktiem.
"Informēju Jūs, ka prokurora rīcība, pārsūtot Jūsu iesniegumu izskatīšanai pēc piekritības, nav pārsūdzama. Pārsūdzams būs Jūsu iesnieguma izskatīšanas rezultātā pieņemtais nolēmums," teikts virsprokurores parakstītajā paziņojumā. Turklāt drošības dēļ Opincāne norādījusi, ka nekādā gadījumā neesot pārsūdzams arī šis viņas atzinums, jo "šai atbildei ir skaidrojošs raksturs un tās pārsūdzēšana normatīvajos aktos nav paredzēta".
Seko mums 
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
