Iesaki rakstu: 
Nesaskaņas starp abām valdošajām partijām – Vienotību un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) – aug augumā. Ilgstošā nespēja vienoties par Konkurences padomes vadītāju, ZZS nemitīgie pārmetumi ekonomikas ministram Artim Kamparam (Vienotība) un arvien skaļākie valdības aizkulišu diriģenta Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) izteikumi skaidri parāda, ka Vienotības un ZZS aprēķina laulībās pirmais mulsums pārvarēts un lietas sāk saukt īstajos vārdos. Ekspremjers Aigars Kalvītis (Tautas partija) nedomā, ka visas šīs peripetijas varētu novest pie valdības demisijas tuvākajā laikā, bet valdības veidošanā pieļautās kļūdas būtu jālabo, lai varētu atjaunot valdības rīcībspēju.
Aigars Kalvītis: „Tā bija liela kļūda uzgrūst visas smagās ministrijas koalīcijas partnerim, es tur labu iznākumu neredzu. Domāju, ka premjera partijai bija jāuzņemas atbildība par divām problēmu ministrijām, nevis tikai jāvicina deklarācija. Lai gan abiem ir ļoti izdevīgi atrasties pie varas divatā. Līdz ar to zemnieki stāvēs stingri pozīcijā, un es neredzu labu iznākumu. Domāju, ka būs tāda pusparalizēta, mokoša darbība kopā, bet valdības krišanu es tuvākajā laikā neparedzu.
Vissmagākajās nozarēs, kur jāveic reformas, jāpiesaista nauda, jādomā, kā izdzīvot, būs stagnācija, nekas nenotiks. Agri vai vēlu tur būs milzu konflikts. Bet kādu laiku viņi mēģinās kaut kādā veidā eksistēt. Cik ilgi eksistēt, tas atkarīgs no sabiedrības pacietības mēra. Patlaban jau nav citu nestabilitātes pazīmju, tikai fundamentālā kļūda, kuru Vienotība pieļāva, veidojot valdību.
Ja es būtu premjers, tad ņemtu Izglītības vai Veselības ministriju tai partijai, kurai ir Finanšu ministrija un premjers.
Runājot par pārmetumiem ekonomikas ministram Artim Kamparam, jāatzīst, ka viņam kā ministram ir ļoti daudz problēmu. To arī uzņēmēji un sabiedrība redz, Kampars gan var krist. Bet jautājumā par Mūrnieces demisiju ir cits aspekts. Viņai pašai sev ir jāatbild uz jautājumu, vai viņa ir spējīga kaut ko mainīt iekšlietu sistēmā vai nē. Nevienam jau nav bijis noslēpums, ka policija bez saviem tiešajiem pienākumiem nodarbojas ar visādām blakus lietām, kas arī apstiprinājies Jēkabpils notikumos. Ja viņa domā tikai eksistēt, tad tā arī būs liela problēma. Tas jau nenozīmē, ka ministram uzreiz pēc šāda notikuma jādemisionē. Ja ministrs redz sevī spēku situāciju sakārtot, tad viņš to dara.
Jāatceras, ka šī ir jau Dombrovska otrā valdība. Tādēļ to uztver jau kritiskāk. Ja stagnācija turpināsies un nekādus uzlabojumus neredzēs, ekonomika neattīstīsies, protams, sabiedrība kļūs neiecietīgāka un līdz ar to būs lielāks spiediens uz valdības eksistenci. Un tad - kurā brīdī kuram būs stiprāki nervi un savs plāns izstrādāts. Tas var novest pie valdības nestabilitātes, bet es to neprognozēju ātrāk kā rudenī. Zināmas korekcijas var ieviest [Valsts] prezidenta vēlēšanas, bet valdības krīze, ātrākais, varētu būt rudenī. Jaunās valdības aprises ir grūti uzzīmēt, tur ir iespējami daudzi scenāriji. Lielā mērā tas ir atkarīgs no pašas Vienotības, jo Vienotība jau arī nav monolīts veidojums. Tur ir ļoti dažādi uzskati un dažādas straumes, daudz personību, kurām ir milzīgas ambīcijas uz amatiem.
Bet visu problēmu cēlonis ir valdības veidošanas saknē. Nevis koalīcijas partneru izvēlē, bet tieši spējā no šiem diviem politiskajiem spēkiem izveidot rīcībspējīgu valdību. Ja divas partijas uzņemas atbildību par valsti, tomēr jābūt kaut kādam paritāram sadalījumam par atbildības sfērām. Nevar būt tā, ka vienam ir tikai deklaratīvās ministrijas, bet otram – problēmministrijas. Vienotība valdības veidošanas laikā domāja, kā vieglāk atkratīties no problēmām, kā ilgāk izdzīvot, bet tas iedragā rīcībspēju, un to jau visi redz. Tas noved pie pilnīgi pretēja rezultāta.”
Seko mums 
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
