Kam īpašam Mūzikas akadēmija pieprasa gandrīz 400 000 eiro?
Elita Veidemane, Neatkarīgā16.10.2024.
Komentāri (46)
Iesaki rakstu: 
Seksuālā uzmākšanās Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā (attēlā - jaunā rektore) notiek arvien intensīvāk – to acīmredzot vēlas pateikt Kultūras ministrija, iesniedzot valdībā lūgumu pārdalīt finansējumu dažādu izdevumu segšanai. Un viens no tiem ir: novirzīt Mūzikas akadēmijai 397 959 eiro, lai varētu īstenot vardarbības novēršanas pasākumus. Vienīgi – vairs nav saprotams, kurš kuram uzmācas: pasniedzēji studentiem vai studenti pasniedzējiem? Varbūt visi visiem un vienlaikus?
Aptauja “nerullē”, vajag citus paņēmienus
Tiesībsarga septembrī uzsāktā aptauja par seksuālās uzmākšanās gadījumiem augstskolās neguva vajadzīgo atsaucību, kaut gan tās izveidē tika ieguldīti gandrīz 12 000 eiro. Aptauja tika pagarināta līdz 14. oktobrim. Rezultāti gan pagaidām nav publicēti.
Toties Kultūras ministrijai tie šķiet paredzami (viss ir slikti, biedri!), tāpēc jāiedala gandrīz 400 000 eiro, lai īstenotu vardarbības novēršanas pasākumus. Tā kā Latvijas augstskolās nav konstatējama cita vardarbība kā vien seksuālā, radās vēlme uzzināt metodoloģiju, kas tiks izmantota, lai atklātu un novērstu iespējamos seksuālos tīkojumus.
“Neatkarīgās” jautājumi Kultūras ministrijai bija šādi.
“Kurš ir sacerējis tieši šādu summu? Kādi bijuši apsvērumi tās izziņošanai?
Kāds ir paredzēts pasākumu kopums vardarbības novēršanai?
Kāda metodoloģija tiks piemērota, lai konstatētu vardarbību? Kāda metodoloģija tiks izmantota, lai to novērstu?
Kurš saņems naudu?
Vai tiks izmantots vecais paņēmiens ar ziņotājiem? Nemulsina tas, ka liela (lielākā) daļa no šiem “ziņojumiem” ir meli?”
Kultūras ministrijas atbildes
Operatīvi tika saņemta atbilde no Kultūras ministrijas. Tā bija šāda.
“JVLMA vērsusies Kultūras ministrijā ar lūgumu rast finansējumu 397 959 eiro apmērā, tostarp vardarbības novēršanas/prevencijas pasākumu īstenošanai akadēmijā:
1) akadēmijas iepriekšējā rektora un prorektoru neplānotu darba tiesisko attiecību izbeigšanas izmaksas kopā ar darba devēja VSAOI, t.sk. atvaļinājuma kompensācija - kopumā 135 919,87 eiro;
2) pārējā akadēmijas personāla atbrīvošanas no darba (2 personas) un iepriekš neplānotu darba tiesisko attiecību pārtraukušu darbinieku personāla izmaksas (8 personas) kopā ar darba devēja VSAOI, t.sk. atvaļinājuma kompensācija 70 499,20 eiro; 2023. gada nenomaksāto nodokļu nomaksa (bijis saskaņotais nodokļu nomaksas grafiks ar VID, kas rada papildu finanšu slogu uz akadēmijas 2024. gada finansējumu) - 136 024,28 eiro;
3) psihologa pakalpojuma nodrošināšana akadēmijas studentiem un personālam - 11 979 eiro;
4) labbūtības kurss akadēmijas personālam - 6 050 eiro;
5) drošas mācību vides apmācību nodrošināšana - 6 050 eiro;
6) zvērinātu advokātu pakalpojuma nodrošināšana akadēmijai tiesvedībās - 13 648,80 eiro;
7) video novērošanas sistēmas izveide drošas studiju vides nodrošināšanai akadēmijā - 17 787 eiro.”
Akadēmijā - labbūtība un psihologs
Pat bez sertificētu pētnieku palīdzības atbildē var pamanīt daudz interesantu lietu, kas prasās pēc skaidrojuma. Tāpēc - lai nekavētu laiku - uzdosim jautājumus uzreiz publikācijā, protams, aizsūtot vaicājumus arī uz ministriju. Kā mēdz teikt: dubults neplīst.
Vairāk nekā 206 000 eiro tiek lūgti, lai kompensētu rektora un prorektoru neplānotu darba tiesisko attiecību izbeigšanas izmaksas. Kāpēc gan neplānotu? Rektors Prānis tika vienkārši izmests no augstskolas, jo kādam domubiedru mazpulciņam labpatikās apmelot pasniedzējus, tādējādi aptraipot akadēmijas prestižu. Spiediens bija nepārvarams, un Prānis bija spiests aiziet. Acīmredzot pārējās desmit personas bija spiestas aiziet no darba līdzīgu apstākļu dēļ.
Patīkams jaunums: psihologa pakalpojumi studentiem un personālam. Jautājumi par šo tēmu būs šādi. Cik studentu izmantoja šos pakalpojumus? Cik no personāla? Kāda bija psihologa stundas takse? Cik stundas psihologs darbojās ar studentiem un pasniedzējiem? No kuras klīnikas bija šis psihologs?
Ko nozīmē labbūtības kurss? Kas to realizēja? Paši pasniedzēji vai kāds psihologs? Kā konkrēti izpaudās drošas mācību vides apmācību nodrošināšana, kas izmaksāja - cik interesanti! - tikpat cik labbūtības kurss? Vai akadēmijā jau ir izveidota video novērošanas sistēma drošas studiju vides nodrošināšanai?
Taču atbildē nav ne vārda par to, kāda metodoloģija tiks piemērota, lai konstatētu un novērstu vardarbību. Un kā ir ar ziņotājiem, kuri ierastā manierē, visticamāk, turpinās apmelošanu?
Pat neienākot Mūzikas akadēmijā, var sajust morālā piedeguma smaku. To vēl uzstājīgāku padara gandrīz 400 000 eiro pieprasījums no valsts budžeta, ko finansējam mēs, nodokļu maksātāji
Publikācija: https://nra.lv/neatkariga/komentari/elita-veidemane/471623-kam-ipasam-muzikas-akademija-pieprasa-gandriz-400-000-eiro.htm
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
