Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar izpildvaras rīcību Covid sērgas laikā – ārkārtas situācijas piesegā īstenotajiem iepirkumiem (skat šeit). Vai esat aizdomājušies par tautas teicienu – “dzīres mēra laikā”? Par to, kā šāds teiciens varēja rasties?

Tas, ka šādas rīcības apzīmējums ir folklorizējies tautas teicienā, nozīmē, ka ir zināmas likumsakarības, kāpēc tas tā notiek, turklāt atkal un atkal - šīs varas sarīkotās dzīres situācijā, kad no varas sabiedrība sagaida pavisam citu rīcību. Un šīs likumsakarības, kas noved pie šādas varas rīcības – “dzīrēm sērgas laikā”, nemaz nav tik grūti ieraudzīt.

Un proti. Lai sabiedrība varētu pastāvēt kā noturīgs kopums, ir virkne mehānismu, kas to nodrošina. Šie mehānismi ir izstrādājušies un savstarpēji salāgojušies laika gaitā, kā rezultātā katrai sabiedrības daļai tiek nodrošināti kaut kādi pastāvēšanas nosacījumi, tai nepieciešamie resursi. Sabiedrībā notiekošie procesi, resursu sadale tiek organizēta un pārraudzīta tā, lai tiktu nodrošināts noteikts balanss, kuru sabiedrība akceptē.

Ja iestājas ārkārtas situācija kādu apstākļu – ārēju vai iekšēju dēļ, kad nav iespējams nodrošināt sabiedrībai vajadzīgo resursu pārdali, izmantojot esošo procesu organizāciju, varas pienākums ir veikt izmaiņas šajā procesu organizācijā, lai nodrošinātu atbilstīgu sabiedrības funkcionēšanu.

No vienas puses, tas dod varai papildu mandātu, iespējas rīkoties, no otras puses – padara pārējo sabiedrības daļu vairāk atkarīgu no varas, tās pieņemtajiem lēmumiem un rīcības.

Jo izteiktāka un jūtamāka ir resursu nepietiekamība kādai sabiedrības daļai šajā ārkārtas situācijā, jo lielāka ir tās atkarība no varas, tās pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz resursu pārdali.

No vienas puses, tas rada papildu motivāciju šai sabiedrības daļai iemantot varas labvēlību (piemēram - izkalpoties, pielabināties varai, nevis veikt savas funkcijas godprātīgi), no otras puses – varai tas dod iespēju savtīgi to izmantot, savu labvēlību (resursu pārdali) veltot vispirms tiem, kuri ir gatavi tai izkalpoties, piekrist tādiem sadarbības nosacījumiem (piemēram iepirkumiem), kas varai būtu visizdevīgāk – tā rodas dzīres mēra laikā…

Savukārt sev nevēlamos un nepaklausīgos varai rodas lieliska iespēja šajā situācijā apdalīt (nolikt pie vietas), un, lai to paveiktu, varai nekas nav jādara - vienkārši nekas nav jādara, vienkārši jāļauj viņiem izbeigties vai nonīkt.

Protams, ja ir jāspēlē demokrātija, šīs dzīres vara “nevar” sarīkot tieši un atklāti – tādēļ ir vajadzīgs veidot speciālus spēles nosacījumus un mehānismus, caur kuriem tas tiks “demokrātiski” lemts un īstenots.

Daudziem, vien ieraugot šos mehānismus, ir jau skaidrs, kas no tiem tiek sagaidīts, ja tie vēlas atrasties varas izdomātajā barības ķēdē, nevis tapt mērdēti bada maizē.

Piemēram, attiecībā uz medijiem šajā “covid krīzē” – cik daudz tie centās sniegt sabiedrībai objektīvu varas paveiktā atspoguļojumu un analīzi un cik daudz nodarbojās ar varas slavināšanu?

Ja nebūtu “Delfi” žurnālistu – tad mēs visi būtu svētā pārliecībā par to, cik prasmīgi un pašaizliedzīgi vara ir rīkojusies, lai nodrošinātu Latviju ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem ārkārtas situācijā.

Realitātē, iepazīstoties ar faktiem, mēs redzam kaut ko pavisam citu – bezatbildību, visatļautību, nekompetenci, kas, iespējams, ir bijusi nevis vienkārši bezatbildība un nekompetence, bet plašas sistēmiskas korupcijas piesegs, jo ir grūti noticēt, ka atbildīgās amatpersonas var rīkoties tik bezatbildīgi un nekompetenti.

Šādas aizdomas pastiprina uz deputātu pieprasījumiem sniegtās amatpersonu pretrunīgās atbildes, kuras bieži sākotnēji ir bijušas acīmredzami melīgas, laikam cerot, ka par šo sniegto apgalvojumu patiesumu neviens neparūpēsies pārliecināties. Jo parasti jau tā tas arī notiek. Taču ir arī izņēmumi. Piemēram, OIK afēras izmeklēšana.

Savulaik, izmeklējot OIK afēru, nācās saskarties ar tādu pašu pēdu jaukšanas rokrakstu – no sākuma izvairoties, mēģinot sameloties, pēc tam mēģinot radīt jucekli ar visdažādāko informāciju, bet nesniedzot prasītos dokumentus un skaidras atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Tas viss tikai pastiprina jau iepriekš minētās bažas, ka šie iepirkumi ir kārtējā varas īstenotā afēra, tai izmantojot tik ļoti ērto ārkārtas situācijas piesegu.

Tā kā ir jau sakrāta pieredze, izmeklējot OIK afēru, tad šāda varas rīcība bija ļoti paredzama, un mēs jau ar to rēķinājāmies – ka ar šiem pieprasījumiem esam tikai gara, interesanta ceļa sākumā (tas, ka būs interesanti – to jūs varat uzzināt no jau iegūtajiem faktiem par šiem iepirkumiem…).

Un mēs zinām, kā šo ceļu noiet līdz galam, nevis palikt pusceļā ar varas sarūpētu pasaku grāmatu rokās.

Nu jau mēs zinām arī to, ka šajā ceļā mums būs daudz kā jauna interesanta – tikai no publiski pieejamās informācijas vien ir zināms, ka pēdējā nedēļā, pirms tika atcelta ārkārtas situācija, tātad vēl pagūstot izmantot ārkārtas situācijas piesegu, tika noslēgti līgumi par iepirkumiem vēl vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā!

Nez kādas steidzamas vajadzības bija nepieciešams steigt apmierināt ar šiem iepirkumiem? Pagūt tos izdarīt ārkārtas situācijas piesegā, kad ir iespējams apiet daudzas procedūras un nosacījumus? Noslēpt iespējamās nelikumības? – arī par tādiem iepirkumiem ir informācija. (Piemēram – kā kādai firmai bija iespējams piedalīties un uzvarēt iepirkumā par dārgas rentgeniekārtas piegādi kādai lielai Latvijas slimnīcai – ja šai firmai vispār nebija atļaujas tirgoties, veikt jebkādas darbības ar šādām iekārtām. Tas ir likuma pārkāpums! Neskatoties uz to, šī firma piedalījās (nu pieņemsim, ka tā nezināja par atļauju...), bet slimnīca atzina to par uzvarētāju (bet slimnīca taču labi zināja, ka ir vajadzīga atļauja!...), un šī iekārta jau ir tikusi piegādāta slimnīcai no šī piegādātāja. Nez, kas “piespieda” slimnīcai šādi pretlikumīgi rīkoties? Un kāpēc atbildīgās uzraugošās iestādes to piesedz?... )

Tā ir tikai viena epizode no šiem steigšus veiktajiem iepirkumiem, par kuru pamatotību un tiesiskumu sabiedrībai būtu jāsniedz skaidrojums. Bet vara “nez kāpēc” ļoti nevēlas to darīt un arī nedara. Tiesiskā un demokrātiskā valstī tas nebūtu iespējams. Tādai rīcībai būtu ļoti nopietnas sekas. Vai pie mums kaut kas tāds ir iespējams? Redzēsim…

Lai novērstu neracionālu iespējamo diskusiju virzienu saistībā ar šiem iepirkumiem, vēlos uzsvērt, ka neviens neapstrīd, ka ārkārtas situācijā varai ir tiesības rīkoties plašāk, nekā to nosaka normālai situācijai izstrādātais ietvars - un ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums rīkoties ārkārtas situācijai atbilstoši. Taču tiesiskā un demokrātiskā valstī varas pienākums pēc tam ir atskaitīties sabiedrībai par savas rīcības, savu pieņemto lēmumu pamatotību un atbilstību sabiedrības interesēm.

Un, ja vara izvairās to darīt un to nedara pat pēc augstākās lēmējvaras pieprasījuma – tad tāda varas kārtība nav atbilstoša demokrātiskai un tiesiskai valstij, tā nav atbilstoša Latvijas Satversmei.

Tādēļ jo īpaši satraucoša ir to tautas priekšstāvju rīcība, kuri ne tikai akceptēja šādu lietu kārtību, bet pat mudināja parlamentam pieņemt lēmumu par šiem pieprasījumiem, tos pat lāgā nemaz neizskatot un nedodot iespēju noskaidrot lietas patiesos apstākļus šajos iepirkumos.

Iespējams, ka tiesībsargājošām iestādēm vajadzētu pievērst uzmanību ne tikai amatpersonām, kuras tieši vai netieši ir bijušas iesaistītas šajos dīvainajos iepirkumos, bet arī tiem politiķiem, kuri cenšas tagad šīs veiktās darbības piesegt. Kāda ir jūsu motivācija tā rīkoties?

Ja tiešām ar šiem iepirkumiem viss ir tā, kā mums to cenšas pasniegt ar tiem saistītās personas – kā atbildīgu, pašaizliedzīgu un uzņēmīgu rīcību sabiedrības interesēs, tad jau nevajadzētu būt nekādai aizturei ļaut par to sabiedrībai pārliecināties un dot iespēju atbilstīgi novērtēt šos cilvēkus par viņu paveikto.

Demokrātiskā valstī politiķim tas vispār ir viņa esības pamatā – būt sabiedrībai noderīgam un dot sabiedrībai novērtēt viņa veikumu.

Nez kāpēc šajā gadījumā amatpersonas ir ļoti izvairīgas atklāt lietas patiesos apstākļus un savas rīcības pamatotību.

Pirmā lieta, kas kopīga gandrīz visiem šiem iepirkumiem un kas uzreiz izraisa jautājumus, – kā tas sanāk, ka visos šajos iepirkumos par uzvarētāju kļūst mazpazīstamas firmas, kuras parasti nav specializējušās šādu preču piegādē vai pat to pamatdarbība vispār nav bijusi saistīta ar medicīnas preču tirdzniecību (piemēram - reklāmas aģentūra)?

Ja tā būtu vienā gadījumā, tad to vēl varētu pieņemt kā apstākļu sakritību ārkārtas situācijā. Bet, ja tā ir gandrīz visos – tad tas vairāk liecina jau par sistēmu.

Tādēļ varai pamatoti būtu sniegt sabiedrībai savu skaidrojumu – kā ir tikušas organizētas šīs iepirkumu procedūras? Kādi ir bijuši iepirkuma kritēriji? Kāds ir bijis to pamatojums? Kā komersantiem ir tikusi nodrošināta iespēja uzzināt par šiem iepirkumiem un pieteikties dalībai? Kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem tika noteikts piemērotākais piegādātājs? - tas viss ļautu noskaidrot lietas patiesos apstākļus – cik pamatota ir bijusi iepirkumu uzvarētāju izvēle.

Bet izpildvara joprojām “nez kāpēc” cenšas slēpt šo iepirkumu patiesos apstākļus pat no parlamenta. Un tas notiek tiesiskā un demokrātiskā valstī?!

Nākamais, kas uzkrītoši prasās pēc skaidrojuma, sākot iepazīties ar lietas reālajiem apstākļiem, – tie ir dokumenti, balstoties uz kuriem ir izvēlēti piegādātāji un slēgti pirkuma līgumi – daudzi no šiem dokumentiem, kuri it kā apliecina preces atbilstību, ir acīmredzami viltojumi, turklāt ļoti pavirši – un par to vienkārši ir pārliecināties katram, kura rīcībā tie ir pieejami (piemēram - vienkārši uzklikšķinot ar peli uz it kā dokumentā esošajiem parakstiem un zīmogiem - tie iezīmējas kā atsevišķi objekti, tātad tie tur ir iekopēti, nevis ir šo dokumentu reāla sastāvdaļa!). Daudzi dokumenti ir tikai ķīniešu valodā, bez jebkāda paskaidrojuma par to saturu, vien apgalvojot, ka tiem ir sakars ar piedāvāto darījumu, lai gan pat ar vispārpieejamiem tulkošanas rīkiem var iegūt pierādījumus, kas pamatoti liek apšaubīt šādus apgalvojumus. Pievienoti dokumenti, par kuru izcelsmi ir zināms, ka tie ir viltoti – to publiski ir paziņojis pats šo sertifikātu izsniedzējs, pievienoti dokumenti no neesošām laboratorijām, kuras it kā apliecina preces atbilstību, utt.

To nevarēja nepamanīt…

Tādēļ pamatoti būtu sniegt sabiedrībai skaidrojumu - cik atbildīgi un kompetenti atbildīgās amatpersonas ir pildījušas savus pienākumus gatavojot šos pirkumus, iepazīstoties un izvērtējot šos darījumiem nepieciešamos dokumentus, lai sabiedrība varētu pārliecināties, ka tas ir ticis darīts, rūpējoties par sabiedrības interesēm, nevis, lai panāktu kādam vajadzīga darījuma īstenošanu, iespējams, pakļaujot riskam plašu sabiedrības daļu.

Arī to izpildvara tā arī vēl “nav spējusi” izdarīt!

Nākošais būtiskais aspekts – kā atbildīgās amatpersonas pārliecinājās, ka piegādāts ir atbilstošais produkts, tas atbilst līgumā paredzētajam, atbilst paredzētajām drošības prasībām, ņemot vērā to, ka daudzi šie darījumi tika veikti uz neskaidra, vai pat vispār nezināma satura dokumentu pamata, turklāt ar apšaubāmu izcelsmi, kur dažos gadījumos šis dokuments bija acīmredzams viltojums vai vispār neatbilda līgumā atrunātajai precei! Bet prece tika pieņemta saskaņā ar līgumam pievienotajiem dokumentiem. Kā? Atbildīgās amatpersonas joprojām to nav spējušas ticami un pamatoti paskaidrot – nu spēlējot atbildības futbolu savā starpā.

Mēs esam dzirdējuši publiskus prieka pilnus paziņojumus par to, ka mūsu atbildīgās iestādes ir veikušas šo jau nopirkto preču atbilstības pārbaudes sertificētās laboratorijās.

Ja tas tiešām tā ir - kāpēc amatpersonas varēja parlamentam iesniegt apšaubāmas izcelsmes un atbilstības, neesošu laboratoriju veiktos testa rezultātus, bet it kā veiktos šo preču pārbaudes testu rezultātus ES akreditētās laboratorijās, kuri it kā apliecinot šo preču atbilstību, joprojām nav spējušas parlamentam iesniegt?

Ja jau viss ir tā, kā tiek apgalvots, – tad tieši otrādi, būtu bijis pamatoti steigšus to izdarīt un vismaz kaut kā kliedēt pamatoti radītās bažas.

Redzot visu šo iepirkumu dinamiku, vēl viens jautājums, kurš pamatoti rodas – cik nepieciešami šie visi iepirkumi ir bijuši, kādēļ tieši šādi tie ir bijuši strukturēti – to izvēlētie piegādes termiņi, piegādes apjomi un jo īpaši cenas! Jo no iegūtās informācijas ir redzams, ka atbildīgajām institūcijām bija izvēles iespējas iegādāties šos produktus par zemākām cenām, taču tas netika darīts. Kāpēc?

Kādēļ atsevišķos gadījumos tika nodrošināta iespēja konkrētiem komersantiem steigšus realizēt savu preci jau krītošas cenas tirgū, turklāt nepamatoti lielos apjomos? Tas vairāk attiecas uz tiem iepirkumiem, kuri tika veikti vēlāk, kad Latvijai jau bija piegādāti masku un respiratoru apjomi, kas bija pietiekami, lai varētu nodrošinātu savas vajadzības krietnam laika periodam – tomēr steigšus tika veikti iepirkumi par vēl lielākiem apjomiem, nenogaidot, kad šīs preces jau varēja iegādāties par krietni zemākām cenām.

No šī visa izriet pamatots jautājums – kā tad Krišjānis Kariņš kā Krīzes padomes vadītājs ir pārraudzījis un vadījis šo procesu?

Vai ir bijusi jelkāda proaktīva rīcība, vai vienkārši ir uzklausītas pasakas, kaut kas ticis parakstīts (piemēram, lēmums par “vienkāršoto iepirkumu pieņemšanas procedūru” kādam piegādātājam), ļaujot šai afērai netraucēti īstenoties - tāpat kā savulaik Krišjānis Kariņš, vēl būdams ekonomikas ministrs, to izdarīja ar OIK afēru – parakstot un virzot likumprojektu, kas ielika vajadzīgos pamatus, uz kuriem tika uzbūvēta šī vairākus miljardus lielā afēra, par kuru mēs joprojām turpinām dārgi maksāt.

Tiek briedināta kārtējā ārkārtas situācija, tiek īstenoti iepirkumi daudzu miljonu apmērā, tiek plānots sadalīt miljardus, bet tikmēr mediķiem likumā paredzētajam atalgojuma pieaugumam nauda joprojām “nav atradusies”…

Novērtē šo rakstu:

76
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kņada

FotoKatrs no mums kaut reizi ir mēģinājis sākt jaunu un skaistu dzīvi. Dažam pietika ar vienu mēģinājumu, cits to darīja vairākkārt, bet vēl kāds to dara, tas ir, mēģina nepārtraukti.
Lasīt visu...

8

Aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu nekavējoties darīt visu ko tādu, ko viņš noteikti nedarīs

FotoMēs, Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas prezidenti kā Baltkrievijas kaimiņi un kā NATO un ES dalībvalstis vēlamies, lai Baltkrievija būtu stabila, demokrātiska, neatkarīga un pārtikusi valsts. Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu:
Lasīt visu...

21

Provinces pensionāra vēstule pakaļpalicējiem Rīgā

FotoMierīga varas maiņa, bez skandāla un klopes, saskaņā ar brīvu vēlēšanu rezultātiem jau izsenis tiek dēvēta par demokrātijas svētkiem. Šāds prieka brīdis gaida rīdziniekus jau pēc dažām nedēļām. Par Rīgas iepriekšējās politstruktūras sabrukumu vairs nešaubās neviens, un tagad vēlētāju rokās būs sastutēt jaunu. Ne nu gluži pašiem, bet caur vēlētiem priekšstāvjiem.
Lasīt visu...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā,...

Foto

Par dzīves mērķiem un jēgu

Kas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam...

Foto

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

Rīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča...

Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...