Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar izpildvaras rīcību Covid sērgas laikā – ārkārtas situācijas piesegā īstenotajiem iepirkumiem (skat šeit). Vai esat aizdomājušies par tautas teicienu – “dzīres mēra laikā”? Par to, kā šāds teiciens varēja rasties?

Tas, ka šādas rīcības apzīmējums ir folklorizējies tautas teicienā, nozīmē, ka ir zināmas likumsakarības, kāpēc tas tā notiek, turklāt atkal un atkal - šīs varas sarīkotās dzīres situācijā, kad no varas sabiedrība sagaida pavisam citu rīcību. Un šīs likumsakarības, kas noved pie šādas varas rīcības – “dzīrēm sērgas laikā”, nemaz nav tik grūti ieraudzīt.

Un proti. Lai sabiedrība varētu pastāvēt kā noturīgs kopums, ir virkne mehānismu, kas to nodrošina. Šie mehānismi ir izstrādājušies un savstarpēji salāgojušies laika gaitā, kā rezultātā katrai sabiedrības daļai tiek nodrošināti kaut kādi pastāvēšanas nosacījumi, tai nepieciešamie resursi. Sabiedrībā notiekošie procesi, resursu sadale tiek organizēta un pārraudzīta tā, lai tiktu nodrošināts noteikts balanss, kuru sabiedrība akceptē.

Ja iestājas ārkārtas situācija kādu apstākļu – ārēju vai iekšēju dēļ, kad nav iespējams nodrošināt sabiedrībai vajadzīgo resursu pārdali, izmantojot esošo procesu organizāciju, varas pienākums ir veikt izmaiņas šajā procesu organizācijā, lai nodrošinātu atbilstīgu sabiedrības funkcionēšanu.

No vienas puses, tas dod varai papildu mandātu, iespējas rīkoties, no otras puses – padara pārējo sabiedrības daļu vairāk atkarīgu no varas, tās pieņemtajiem lēmumiem un rīcības.

Jo izteiktāka un jūtamāka ir resursu nepietiekamība kādai sabiedrības daļai šajā ārkārtas situācijā, jo lielāka ir tās atkarība no varas, tās pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz resursu pārdali.

No vienas puses, tas rada papildu motivāciju šai sabiedrības daļai iemantot varas labvēlību (piemēram - izkalpoties, pielabināties varai, nevis veikt savas funkcijas godprātīgi), no otras puses – varai tas dod iespēju savtīgi to izmantot, savu labvēlību (resursu pārdali) veltot vispirms tiem, kuri ir gatavi tai izkalpoties, piekrist tādiem sadarbības nosacījumiem (piemēram iepirkumiem), kas varai būtu visizdevīgāk – tā rodas dzīres mēra laikā…

Savukārt sev nevēlamos un nepaklausīgos varai rodas lieliska iespēja šajā situācijā apdalīt (nolikt pie vietas), un, lai to paveiktu, varai nekas nav jādara - vienkārši nekas nav jādara, vienkārši jāļauj viņiem izbeigties vai nonīkt.

Protams, ja ir jāspēlē demokrātija, šīs dzīres vara “nevar” sarīkot tieši un atklāti – tādēļ ir vajadzīgs veidot speciālus spēles nosacījumus un mehānismus, caur kuriem tas tiks “demokrātiski” lemts un īstenots.

Daudziem, vien ieraugot šos mehānismus, ir jau skaidrs, kas no tiem tiek sagaidīts, ja tie vēlas atrasties varas izdomātajā barības ķēdē, nevis tapt mērdēti bada maizē.

Piemēram, attiecībā uz medijiem šajā “covid krīzē” – cik daudz tie centās sniegt sabiedrībai objektīvu varas paveiktā atspoguļojumu un analīzi un cik daudz nodarbojās ar varas slavināšanu?

Ja nebūtu “Delfi” žurnālistu – tad mēs visi būtu svētā pārliecībā par to, cik prasmīgi un pašaizliedzīgi vara ir rīkojusies, lai nodrošinātu Latviju ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem ārkārtas situācijā.

Realitātē, iepazīstoties ar faktiem, mēs redzam kaut ko pavisam citu – bezatbildību, visatļautību, nekompetenci, kas, iespējams, ir bijusi nevis vienkārši bezatbildība un nekompetence, bet plašas sistēmiskas korupcijas piesegs, jo ir grūti noticēt, ka atbildīgās amatpersonas var rīkoties tik bezatbildīgi un nekompetenti.

Šādas aizdomas pastiprina uz deputātu pieprasījumiem sniegtās amatpersonu pretrunīgās atbildes, kuras bieži sākotnēji ir bijušas acīmredzami melīgas, laikam cerot, ka par šo sniegto apgalvojumu patiesumu neviens neparūpēsies pārliecināties. Jo parasti jau tā tas arī notiek. Taču ir arī izņēmumi. Piemēram, OIK afēras izmeklēšana.

Savulaik, izmeklējot OIK afēru, nācās saskarties ar tādu pašu pēdu jaukšanas rokrakstu – no sākuma izvairoties, mēģinot sameloties, pēc tam mēģinot radīt jucekli ar visdažādāko informāciju, bet nesniedzot prasītos dokumentus un skaidras atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Tas viss tikai pastiprina jau iepriekš minētās bažas, ka šie iepirkumi ir kārtējā varas īstenotā afēra, tai izmantojot tik ļoti ērto ārkārtas situācijas piesegu.

Tā kā ir jau sakrāta pieredze, izmeklējot OIK afēru, tad šāda varas rīcība bija ļoti paredzama, un mēs jau ar to rēķinājāmies – ka ar šiem pieprasījumiem esam tikai gara, interesanta ceļa sākumā (tas, ka būs interesanti – to jūs varat uzzināt no jau iegūtajiem faktiem par šiem iepirkumiem…).

Un mēs zinām, kā šo ceļu noiet līdz galam, nevis palikt pusceļā ar varas sarūpētu pasaku grāmatu rokās.

Nu jau mēs zinām arī to, ka šajā ceļā mums būs daudz kā jauna interesanta – tikai no publiski pieejamās informācijas vien ir zināms, ka pēdējā nedēļā, pirms tika atcelta ārkārtas situācija, tātad vēl pagūstot izmantot ārkārtas situācijas piesegu, tika noslēgti līgumi par iepirkumiem vēl vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā!

Nez kādas steidzamas vajadzības bija nepieciešams steigt apmierināt ar šiem iepirkumiem? Pagūt tos izdarīt ārkārtas situācijas piesegā, kad ir iespējams apiet daudzas procedūras un nosacījumus? Noslēpt iespējamās nelikumības? – arī par tādiem iepirkumiem ir informācija. (Piemēram – kā kādai firmai bija iespējams piedalīties un uzvarēt iepirkumā par dārgas rentgeniekārtas piegādi kādai lielai Latvijas slimnīcai – ja šai firmai vispār nebija atļaujas tirgoties, veikt jebkādas darbības ar šādām iekārtām. Tas ir likuma pārkāpums! Neskatoties uz to, šī firma piedalījās (nu pieņemsim, ka tā nezināja par atļauju...), bet slimnīca atzina to par uzvarētāju (bet slimnīca taču labi zināja, ka ir vajadzīga atļauja!...), un šī iekārta jau ir tikusi piegādāta slimnīcai no šī piegādātāja. Nez, kas “piespieda” slimnīcai šādi pretlikumīgi rīkoties? Un kāpēc atbildīgās uzraugošās iestādes to piesedz?... )

Tā ir tikai viena epizode no šiem steigšus veiktajiem iepirkumiem, par kuru pamatotību un tiesiskumu sabiedrībai būtu jāsniedz skaidrojums. Bet vara “nez kāpēc” ļoti nevēlas to darīt un arī nedara. Tiesiskā un demokrātiskā valstī tas nebūtu iespējams. Tādai rīcībai būtu ļoti nopietnas sekas. Vai pie mums kaut kas tāds ir iespējams? Redzēsim…

Lai novērstu neracionālu iespējamo diskusiju virzienu saistībā ar šiem iepirkumiem, vēlos uzsvērt, ka neviens neapstrīd, ka ārkārtas situācijā varai ir tiesības rīkoties plašāk, nekā to nosaka normālai situācijai izstrādātais ietvars - un ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums rīkoties ārkārtas situācijai atbilstoši. Taču tiesiskā un demokrātiskā valstī varas pienākums pēc tam ir atskaitīties sabiedrībai par savas rīcības, savu pieņemto lēmumu pamatotību un atbilstību sabiedrības interesēm.

Un, ja vara izvairās to darīt un to nedara pat pēc augstākās lēmējvaras pieprasījuma – tad tāda varas kārtība nav atbilstoša demokrātiskai un tiesiskai valstij, tā nav atbilstoša Latvijas Satversmei.

Tādēļ jo īpaši satraucoša ir to tautas priekšstāvju rīcība, kuri ne tikai akceptēja šādu lietu kārtību, bet pat mudināja parlamentam pieņemt lēmumu par šiem pieprasījumiem, tos pat lāgā nemaz neizskatot un nedodot iespēju noskaidrot lietas patiesos apstākļus šajos iepirkumos.

Iespējams, ka tiesībsargājošām iestādēm vajadzētu pievērst uzmanību ne tikai amatpersonām, kuras tieši vai netieši ir bijušas iesaistītas šajos dīvainajos iepirkumos, bet arī tiem politiķiem, kuri cenšas tagad šīs veiktās darbības piesegt. Kāda ir jūsu motivācija tā rīkoties?

Ja tiešām ar šiem iepirkumiem viss ir tā, kā mums to cenšas pasniegt ar tiem saistītās personas – kā atbildīgu, pašaizliedzīgu un uzņēmīgu rīcību sabiedrības interesēs, tad jau nevajadzētu būt nekādai aizturei ļaut par to sabiedrībai pārliecināties un dot iespēju atbilstīgi novērtēt šos cilvēkus par viņu paveikto.

Demokrātiskā valstī politiķim tas vispār ir viņa esības pamatā – būt sabiedrībai noderīgam un dot sabiedrībai novērtēt viņa veikumu.

Nez kāpēc šajā gadījumā amatpersonas ir ļoti izvairīgas atklāt lietas patiesos apstākļus un savas rīcības pamatotību.

Pirmā lieta, kas kopīga gandrīz visiem šiem iepirkumiem un kas uzreiz izraisa jautājumus, – kā tas sanāk, ka visos šajos iepirkumos par uzvarētāju kļūst mazpazīstamas firmas, kuras parasti nav specializējušās šādu preču piegādē vai pat to pamatdarbība vispār nav bijusi saistīta ar medicīnas preču tirdzniecību (piemēram - reklāmas aģentūra)?

Ja tā būtu vienā gadījumā, tad to vēl varētu pieņemt kā apstākļu sakritību ārkārtas situācijā. Bet, ja tā ir gandrīz visos – tad tas vairāk liecina jau par sistēmu.

Tādēļ varai pamatoti būtu sniegt sabiedrībai savu skaidrojumu – kā ir tikušas organizētas šīs iepirkumu procedūras? Kādi ir bijuši iepirkuma kritēriji? Kāds ir bijis to pamatojums? Kā komersantiem ir tikusi nodrošināta iespēja uzzināt par šiem iepirkumiem un pieteikties dalībai? Kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem tika noteikts piemērotākais piegādātājs? - tas viss ļautu noskaidrot lietas patiesos apstākļus – cik pamatota ir bijusi iepirkumu uzvarētāju izvēle.

Bet izpildvara joprojām “nez kāpēc” cenšas slēpt šo iepirkumu patiesos apstākļus pat no parlamenta. Un tas notiek tiesiskā un demokrātiskā valstī?!

Nākamais, kas uzkrītoši prasās pēc skaidrojuma, sākot iepazīties ar lietas reālajiem apstākļiem, – tie ir dokumenti, balstoties uz kuriem ir izvēlēti piegādātāji un slēgti pirkuma līgumi – daudzi no šiem dokumentiem, kuri it kā apliecina preces atbilstību, ir acīmredzami viltojumi, turklāt ļoti pavirši – un par to vienkārši ir pārliecināties katram, kura rīcībā tie ir pieejami (piemēram - vienkārši uzklikšķinot ar peli uz it kā dokumentā esošajiem parakstiem un zīmogiem - tie iezīmējas kā atsevišķi objekti, tātad tie tur ir iekopēti, nevis ir šo dokumentu reāla sastāvdaļa!). Daudzi dokumenti ir tikai ķīniešu valodā, bez jebkāda paskaidrojuma par to saturu, vien apgalvojot, ka tiem ir sakars ar piedāvāto darījumu, lai gan pat ar vispārpieejamiem tulkošanas rīkiem var iegūt pierādījumus, kas pamatoti liek apšaubīt šādus apgalvojumus. Pievienoti dokumenti, par kuru izcelsmi ir zināms, ka tie ir viltoti – to publiski ir paziņojis pats šo sertifikātu izsniedzējs, pievienoti dokumenti no neesošām laboratorijām, kuras it kā apliecina preces atbilstību, utt.

To nevarēja nepamanīt…

Tādēļ pamatoti būtu sniegt sabiedrībai skaidrojumu - cik atbildīgi un kompetenti atbildīgās amatpersonas ir pildījušas savus pienākumus gatavojot šos pirkumus, iepazīstoties un izvērtējot šos darījumiem nepieciešamos dokumentus, lai sabiedrība varētu pārliecināties, ka tas ir ticis darīts, rūpējoties par sabiedrības interesēm, nevis, lai panāktu kādam vajadzīga darījuma īstenošanu, iespējams, pakļaujot riskam plašu sabiedrības daļu.

Arī to izpildvara tā arī vēl “nav spējusi” izdarīt!

Nākošais būtiskais aspekts – kā atbildīgās amatpersonas pārliecinājās, ka piegādāts ir atbilstošais produkts, tas atbilst līgumā paredzētajam, atbilst paredzētajām drošības prasībām, ņemot vērā to, ka daudzi šie darījumi tika veikti uz neskaidra, vai pat vispār nezināma satura dokumentu pamata, turklāt ar apšaubāmu izcelsmi, kur dažos gadījumos šis dokuments bija acīmredzams viltojums vai vispār neatbilda līgumā atrunātajai precei! Bet prece tika pieņemta saskaņā ar līgumam pievienotajiem dokumentiem. Kā? Atbildīgās amatpersonas joprojām to nav spējušas ticami un pamatoti paskaidrot – nu spēlējot atbildības futbolu savā starpā.

Mēs esam dzirdējuši publiskus prieka pilnus paziņojumus par to, ka mūsu atbildīgās iestādes ir veikušas šo jau nopirkto preču atbilstības pārbaudes sertificētās laboratorijās.

Ja tas tiešām tā ir - kāpēc amatpersonas varēja parlamentam iesniegt apšaubāmas izcelsmes un atbilstības, neesošu laboratoriju veiktos testa rezultātus, bet it kā veiktos šo preču pārbaudes testu rezultātus ES akreditētās laboratorijās, kuri it kā apliecinot šo preču atbilstību, joprojām nav spējušas parlamentam iesniegt?

Ja jau viss ir tā, kā tiek apgalvots, – tad tieši otrādi, būtu bijis pamatoti steigšus to izdarīt un vismaz kaut kā kliedēt pamatoti radītās bažas.

Redzot visu šo iepirkumu dinamiku, vēl viens jautājums, kurš pamatoti rodas – cik nepieciešami šie visi iepirkumi ir bijuši, kādēļ tieši šādi tie ir bijuši strukturēti – to izvēlētie piegādes termiņi, piegādes apjomi un jo īpaši cenas! Jo no iegūtās informācijas ir redzams, ka atbildīgajām institūcijām bija izvēles iespējas iegādāties šos produktus par zemākām cenām, taču tas netika darīts. Kāpēc?

Kādēļ atsevišķos gadījumos tika nodrošināta iespēja konkrētiem komersantiem steigšus realizēt savu preci jau krītošas cenas tirgū, turklāt nepamatoti lielos apjomos? Tas vairāk attiecas uz tiem iepirkumiem, kuri tika veikti vēlāk, kad Latvijai jau bija piegādāti masku un respiratoru apjomi, kas bija pietiekami, lai varētu nodrošinātu savas vajadzības krietnam laika periodam – tomēr steigšus tika veikti iepirkumi par vēl lielākiem apjomiem, nenogaidot, kad šīs preces jau varēja iegādāties par krietni zemākām cenām.

No šī visa izriet pamatots jautājums – kā tad Krišjānis Kariņš kā Krīzes padomes vadītājs ir pārraudzījis un vadījis šo procesu?

Vai ir bijusi jelkāda proaktīva rīcība, vai vienkārši ir uzklausītas pasakas, kaut kas ticis parakstīts (piemēram, lēmums par “vienkāršoto iepirkumu pieņemšanas procedūru” kādam piegādātājam), ļaujot šai afērai netraucēti īstenoties - tāpat kā savulaik Krišjānis Kariņš, vēl būdams ekonomikas ministrs, to izdarīja ar OIK afēru – parakstot un virzot likumprojektu, kas ielika vajadzīgos pamatus, uz kuriem tika uzbūvēta šī vairākus miljardus lielā afēra, par kuru mēs joprojām turpinām dārgi maksāt.

Tiek briedināta kārtējā ārkārtas situācija, tiek īstenoti iepirkumi daudzu miljonu apmērā, tiek plānots sadalīt miljardus, bet tikmēr mediķiem likumā paredzētajam atalgojuma pieaugumam nauda joprojām “nav atradusies”…

Novērtē šo rakstu:

76
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ceļš uz nekurieni

FotoDaudzi brīnās, arī es, par to, ka cilvēkus nav iespējams pārliecināt, viņiem ir grūti izskaidrot, un viņi bieži nespēj saprast pat vienkāršas un elementāras lietas. Rodas loģisks jautājums, kāpēc tā ir? Iespējams, lai to saprastu, ir jāielūkojas šai līdzībā.
Lasīt visu...

21

Nē, cilvēki Latvijā nav dīvaini un neizvairās no vakcinēšanās!

FotoPar spīti masīvai antivakcinācijas kampaņai soctīklos, ko uzkurina Kremļa troļļi kopā ar visādiem vietējiem dīvainīšiem, un par spīti valdības vienveidīgajai naudas apgūšanas... pardon, atvainojiet, “vakcinācijas informācijas” kampaņai, iedzīvotāji vakcinējas tā, ka rindās stāv!
Lasīt visu...

12

Viena mācība gan, ja jebkad “ejat politikā” – rūpējieties par sevi!

FotoPROGRESĪVO valde aizmuguriski un negaidīti ir izslēgusi mani no partijas par neseno interviju. Manuprāt, lēmums par tā pieņēmējiem pasaka vairāk, nekā es jebkad spētu ietilpināt kādā savā komentārā.
Lasīt visu...

12

Omega vēlētāja vilšanās

FotoAizritējušajās Saeimas vēlēšanās balsoju par KPV LV, pieliekot plusiņu Aldim Gobzemam. Diemžēl, nokļūstot Saeimā, partija neattaisnoja lolotās cerības. Tās suņu būdas cerbers kļuva par Šveices blēža vaukšķi, bet pati KPV LV iekļāvās Kariņa valdībā un stāvēja pie esošo nejēdzību šūpuļa.
Lasīt visu...

12

Ja jums ir tikai gurķis, tad nevar uztaisīt gurķu un tomātu salātus

FotoDārgā Latvijas tiesu vara! Vai arī man jūs tagad jāsauc par likumdevēja varu? Rakstu, lai vaicātu, vai tiesa, ka tagad divi vīrieši varēs juridiski nostiprināt savas “ģimenes” attiecības un tikt valsts atzīti par “ģimeni”?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Joku diena Evri Dej, teicēnieši gardi smej

Teikas likumdošanai ir jāsoļo soli solī ar Dievzemītē notiekošajām nejēdzībām. Kad savulaik izdevu dekrētus, man prātā nevarēja ienākt, ka...

Foto

Kariņš un Pavļuts ir diskreditējuši vakcinācijas procesu un tagad grasās vakcināciju diskreditēt vēl vairāk

Vispirms valdība politiskas konjunktūras dēļ neiepirka vakcīnas un vakcinācija Latvijā tika novilcināta...

Foto

Izejiet ielās, Levita kungs, sajutīsiet, ko tauta par jums domā

Levits šodien runāja Saeimā. Runa bija tukša. Jautājums ir par redzējumu, Levita kungs. Par adekvātu redzējumu....

Foto

Tāda cilvēka viedoklis, kuram neskaidras cilmes preparāts, ko sauc par vakcīnu, nav pieņemams

Šeit izteikts vienkārša cilvēka viedoklis. Cilvēka, kurš šobrīd ir pensionārs, sejas masku nenēsā...

Foto

Es visu ko pieprasu un norādu, un lūdzu iedot man varu

Levit, Kariņ, Pavļut, Raivi Dzintar ar saviem prievīšu varavīksnes draugiem un pārējie pie varas esošie...

Foto

Ventspils paradokss: vēlētāji nomaina nevis Lembergu, bet gan... domes opozīciju

Pašvaldību vēlēšanas Ventspilī beigušās ar zināmu pārsteigumu: ne tajā, ka uzvaru svinēja “Latvijai un Ventspilij”, iegūstot...

Foto

Drošības līdzeklis nedrīkst tikt izvēlēts kā iebiedēšanas vai iepriekšējas sodīšanas paņēmiens

Atbilstīgi Kriminālprocesa likumam tiesībsargājošām instancēm ir pienākums vērtēt drošības līdzekļa piemērošanu saistībā ar cilvēktiesību normām....

Foto

Man vislabāk spēs palīdzēt Selma Levrence, jo viņa ir jauna, gudra, pieredzējusi un zina daudzas valodas

Pēc ilgām pārdomām par to, kas varētu kļūt par manu...

Foto

„Sargsuns” pazemīgi lūdz atlikt nodokļu reformu

Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) aicina valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūnija. LPIA uzskata, ka...

Foto

Viss sākās ar Šleseru!

Tvnet var lasīt Re:Baltica sagatavotu propagandas rakstu, kurā skaidri tiek pateikts, ka Latvijā baznīcas nedrīkst aizstāvēt kristīgās vērtības! Esmu pārsteigts, ar kādu naidu pret Baznīcām,...

Foto

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti

Pašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā,...

Foto

Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne”)

Nesen par to runāju un pat rakstīju. Šo var uzskatīt gan par turpinājumu jau teiktajam,...

Foto

Ceļā uz ļaužu ganāmpulku

Sākotnēji biju iecerējis rakstu ar konkrētām personālijām un pierādījumu bāzi zem katras tēzes, taču tad uzaustu milzu palagu. Turklāt  patiesība ir acu...

Foto

Vīlands piedāvā neētisku lobismu?

Ralfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs....

Foto

Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne

Taisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, bet par saprātu zinātnieki vēl strīdas. Es neesmu nedz...

Foto

Īpatnais pasažieru pārvadājumu iepirkums KNAB neinteresē

Labdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500...

Foto

Dažas piezīmes uz vēlēšanu biļetena malām

1. Grand Prix par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad...

Foto

Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties

Šajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas...

Foto

Absolūta saskarsmes impotence

Te mazs secinājums, izrietošs no vērojumiem. Pirms nedēļas ievietoju savā sejasgrāmatas profilā "pašiņu" ar atkailinātu plecu, kam pielipināta izdruka, kas apliecina "Teātra Vēstneša"...

Foto

Mīļā miera labad

Bieži no patriotiskām aprindām, īpaši tiem patriotiem, kuri dzīvo devīžu un dogmu varā, dzirdu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviski, ka vienmēr un...

Foto

Jaunā iekšlietu ministre – sodīta par pretkorupcijas likumdošanas pārkāpumu, prioritātes nav saistītas ar iekšlietu nozares problemātiku

Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos...

Foto

Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā

Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu,...

Foto

Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu:...

Foto

Demokrātijas caurais jumts

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību...

Foto

Ar ko Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš atšķiras no bijušā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa

Ja Garkalnes kritušais „karalis” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kampj un...

Foto

Kāpēc jūs man neticat, ka vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma,...

Foto

Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Paldies Matīsam Kaļānam par iniciatīvu un visiem pārējiem par to, ka esam gatavi iestāties...

Foto

Uz vēlēšanām jāiet!

Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu –...

Foto

Jāmaina nevis citas valsts karogi, bet kas cits

Visi ir pieauguši cilvēki. Gribi - vakcinējies, gribi - nē. Svarīgāk ir - vajag atcelt ierobežojumus, un katrs...

Foto

Jānis Reirs ir sliktāks par izbijušu čekistu

Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā,...