Iesaki rakstu: 
Murjāņu sporta ģimnāzijai nav naudas. Nekas traks, tā gadās. Bet ko teiksiet par šādu variantu? Majoru bāze, kuras reālā vērtība ir normāls cipars, rakstāms ar 6 nullēm, apzināti un mērķtiecīgi tiek novesta līdz "kliņķim".
Sabiedrība ir neapmierināta, un Izglītības un zinātnes ministrija iekšējā audita rezultātā nolems veikt reorganizāciju un atteikties no "smagās nastas". Bet kam lai atdod šādu zaudējumus nesošu objektu pašā Jūrmalas centrā upes krastā? Nav problēmu.
Adresē jau ilgstoši ir reģistrēta tikai viena juridiska persona. Tas ir Aglenieku ģimenei piederošs sporta klubs ar interesantu nosaukumu "Sporta klubs MSĢ Jūrmala". Vai varētu būt tā, ka pašreizējais Murjāņu sporta ģimnāzijas visdārgākā objekta apsaimniekotājs Aigars Aglenieks šādu variantu ieplānojis? To parādīs laiks.
Kāpēc gan lai "nepiesist pie rokām" praktiski strādājošu viesnīcu ar 80 gultām, ēdināšanas iespējām, laivu novietnēm, dažādām saimniecības ēkām un milzīgu teritoriju? Atgādināšu, ka Aglenieks šobrīd ir iesniedzis apelāciju krimināllietā par spriedumu saistībā ar interesanto Krimināllikuma 327. pantu.
Pirms kāda laika par šo"juridisko-kutelīgo" situāciju pastāstīju gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta vadītājs Aleksandrs Samoilovs, gan IZM ministres biroja vadītājai Kristiāna Strenga, un, protams, arī Sergejs Cevers zina par ierakstiem Uzņēmumu reģistrā.
Līdz šim biju piemirsis par KNAB, - varbūt viņiem būs, ko teikt. Šodien nekas nav mainījies. Laiks rādīs.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
