Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi Aija Dulevska, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris nobalsoja par sabiedriskā pasūtījuma piešķiršanu ļoti apšaubāmajai Ogres televīzijai, tika apgalvots, ka tai tiekot "dota iespēja". Publicējam padomei iesniegtos Andas Rožukalnes kolorītos atzinumus (saglabāta oriģinālā rakstība) par to, kā šī iespēja ir tikusi izmantota.

Ogres televīzijas raidījuma "Šodien OTV" vērtējums

Šis vērtējums attiecas uz OTV raidījumu "Šodien OTV" 2014.gada 2.ceturksnī. Raidījums iecerēts kā 30 minūšu gara vakara informatīva programma. NEPLP iesniegtajā un Latvijas mediju regulatora apstiprinātajā koncepcijā OTV sola, ka raidījums "piedāvā atšķirīgu pieeju ziņu veidošanā", raidījumam avoti tiks meklēti interneta vidē, piedāvājot sociālajos portālos visvairāk apspriestās tēmas. Ziņu programmas mērķis ir uzrunāt jauniešus, piedāvājot komunikāciju arī OTV mājas lapā un sociālajos portālos, kā arī mudināt skatītājus iesaistīties satura veidošanā.

Formāts un žurnālistikas kvalitāte

"Šodien OTV" formātu veido divu raidījuma vadītāju sarunas studijā, nolasītās ziņas, ziņu sižeti un intervijas ar raidījuma viesiem studijā. Formāta pamats atbilst tipiskai ziņu programmas struktūrai. Var uzteikt veidotājus par uzņēmību un neatlaidību, tomēr tā nevar atsvērt profesionālo pamatzināšanu un izpratnes trūkumu.

Programmu "šodien OTV" piepilda vieglās ziņas, kuru temati un avoti nāk no dažādu iestāžu un organizāciju preses relīzēm. Reizēm rodas iespaids, ka sižetu veidotāji ir ieinteresēti noteiktu tematu atspoguļojumā, jo satura vienpusība atgādina tipiskākos slēptās reklāmas paņēmienus. Sižetu veidotāji un radījuma vadītāji nespēj piedāvāt skaidru, secīgu un ieinteresētu vēstījumu, necenšas distancēties no notikumos iesaistītajiem, nespēj piedāvāt viedokļu daudzveidību. (Piemēram, sižets par pulmonālās hipertensijas pasākumu.).

Pat gadījumos, kad izvēlētie temati atbilstu ziņu vērtībām, piemēram, jauniešu organizācijas sanāksme IZM vai studentu kongress, sižetu veidotāji nespēj atlasīt nozīmīgo informāciju, necenšas nodrošināt viedokļu daudzveidību un, piemēram, studentu apvienības prezidenta pārvēlēšanas sižetā tik ļoti aizraujas ar organizācijas iekšējās virtuves apskatu, ka nespēj pat izlobīt šajā notikumā skatītājiem nozīmīgu informāciju. Daļa 110 ziņām ii parasta organizētāju informācija, kas vienā gadījumā noder potenciālo apmeklētāju piesaistīšanai (kā afiša) vai nodrošina publicitāti pēc pasākuma.

Šī ziņu raidījuma vislielākā problēma ir saturs, precīzāk zināšanu un izpratnes trūkums par žurnālistiku, tās funkcijām un mērķiem. Skatoties šo programmu rodas šaubas, vai tās veidotāji jebkad ir paskatījušies dažādus ziņu raidījumus, jo nemākulība tomēr nav "alternatīva pieeja".

Arī intervijās studijas viesi tiek aicināti ar mērķi piedāvāt platformu ieinteresēta un vienpusīga vēstījuma nodošanai. Nereti temati ir saistīti ar kultūras notikumiem, interesantām iniciatīvām, tāpēc to izvēle vērtējama pozitīvi.

Studijas interviju kvalitāte ir atkarīga no viesu sagatavotības pakāpes. Reizēm viņi ir labi sagatavojušies, tāpēc saruna, ko ne pārāk bieži pārtrauc žurnālistu jautājumi, izdodas saturīga (piemēram, saruna ar CSDD pārstāvi un Daiju Līdaku 110 Rīgas Zoo).

Savukārt lasītās ziņas, kas atgādina radio īsziņas, acīmredzot savāktas citos medijos vai atrastas sociālajos portālās. tās tiek piedāvātas bez informācijas avota (izņemot - "tas lasāms Twitter.com"), nav iespējams pārliecināties par to uzticamību, svarīgumu oriģinalitāti. Reizēm tās ir atraktīvas un padara dažādāku raidījuma saturu. Diemžēl lasītās īsziņas netiek papildinātas ar foto vai video materiālu. Pēc savas vērtības tās lielākoties ir apšaubāmas, jo atstāsta jau zināmo (problēmas ar ziņu aktualitāti, oriģinalitāti), ir mazsvarīgas (atgādina, ka ir brīvdienas, kam vārda dienas utt.). Nav saprotams, kāds ir ziņu atlases princips, jo vienā ziņu raidījumā tiek aicināts doties uz konkrētu klubu ("Pulkvedim neviens neraksta"), nepieminot citus klubus vai citus interesantus pasākumus. Tas nozīmē, ka šo ziņu gatavošanā izmantoti minimāli resursi un/vai veidotājiem nav izpratnes par nepieciešamību vizualizēt informāciju.

Domāju, ka raidījuma producēšanas komanda jau sen ir pārliecinājusies, ka sociālo portālu informācija ir tikai daļēji izmantojama ziņu tematu atrašanai. Savu ziņu dienas kārtību nevar izveidot arī sekojot organizāciju sūtītajai informācijai par to aktivitātēm, jo tās lielākoties nav aktuālas vai adresētas šī raidījuma mērķa auditorijai. Draudzīgā attieksme pret skatītājiem, vēlme tos uzrunāt, patīkamais sarunas tonis studijā ir tikai viens no ziņu programmu vadīšanas paņēmieniem. Tas nevar aizvietot satura trūkumu.

Jāpiemin arī formas problēmas: lielākā daļa no ziņu raidījuma sižetiem ir pārmērīgi gari (6 līdz 9 minūtes), tiem ir vienmuļš temps, vienveidīga struktūra. Acīmredzama ir to veidotāju neizpratne par to. kas ir ziņu vērtības, nav noslēpjama nezināšana par informācijas atlases pamatiem, ziņu struktūrām un citiem ziņu žurnālistikā būtiskiem jautājumiem.

Aizrautība un pārliecība, ar kādu ilgstoši tiek veidots šis raidījums, liek domāt, ka ta autori patiešām uzskata, ka tās ir ziņas un žurnālistika. Es ieteiktu visiem programmas veidošanā iesaistītajiem apmeklēt žurnālistikas pamatkursus vai patstāvīgi apgūt žurnālistikas pamatus, īpaši TV žurnālistiku. Diemžēl alternatīvu formātu nav iespējams radīt, neko nesaprotot un nezinot par profesionālajiem pamatiem vai nemācoties no labākajiem piemēriem.

Raidījuma vadītāji

"Šodien OTV" vada vairāki cilvēki, taču tikai Sanita Balode un Dace Tribocka vadītājas lomā spēj piešķirt raidījumam individualitāti. Viņas abas ir aizrautīgas un ieinteresētas, vēlas uzrunāt auditoriju. Tas ir labs pamats, lai izveidotos par labu raidījuma vadītāju, bet Sanitai Balodei ārkārtīgi pietrūkst pamatprasmes Žurnālistikā - jebkurš viņas veidotais sižets vai intervija cieš 110 neprasmīgas intervēšanas, no nespējas izprast un profesionāli apstrādāt informāciju. Dažos raidījumos vadītājiem izdodas asprātīgi un ieinteresējošo pieteikumi vai labas sarunas savā starpā, bet tās nespēj atsvērt pārējā satura zemo līmeni. Labs noskaņojums studijā diemžēl vēl nenozīmē labu raidījumu, to veido kopējais saturs.

Raidījuma vadītāji lielākajā gadījumu ir slikti gatavojušies sarunām studijā vai sižetiem, to saturs liecina par hronisku nekompetenci. Ne velti visas intervijas veido trīs pamata jautājumi: Ko tu dari/kas notiek?; pastāsti kaut ko sīkāk (kad acīmredzami viss pamatos ir izstāstīts, bet žurnālists ir panikā, jo nav sagatavoti citi jautājumi); kāds ir tavs novēlējums? Jebkura sarunāšanās studijā tomēr nav intervija žurnālistika. Skatoties daudzus sižetus pēc kārtas, rodas iespaids, ka tas ir kāds novēlējumu formāts.

Vizuālais materiāls un vizuālā komunikācija

Šis raidījums nedaudz atgādina "Vizuālo radio", jo ziņu saturā tikpat kā nav nozīmes vizuālajam vēstījumam. Arī filmētie sižeti pēc struktūras un satura ir vienādi, tos veido intervijas un "runājošās galvas". Gadījumos, kad runātāja fonā ir redzams notikums (pasākums, izstāde), tas ļoti bieži netiek parādīts.

Interaktivitāte

Raidījumā netiek radīts iespaids, ka notiktu interkatīva komunikācija ar skatītājiem Lai gan tā solīta koncepcijā, vismaz TV formātā tā netiek izmantota. Šaubos, vai veidotājiem pietiek resursu un prasmju to nodrošināt, jo, piemēram, televīzijas Twiterkontam ir tikai 200 sekotāji, Facebook - 1000 sekotāji.

Esmu pārsteigta, kāpēc šo ziņu raidījumu veidotāji, kuri uzklausa dažādus speciālistu un uzzina, cik daudzas nianses dažādās profesijās ir svarīgas pieļauj, ka žurnālistikā var strādāt bez padziļinātām zināšanām. Raidījums atgādina tipisku iesācēju formātu, kad tehnikas uzstādīšana un raidīšanas noorganizēšana jau tiek uzskatīta par panākumu.

Vizuālās informācijas trūkums mūsdienās nav vērojams, problēma ir tās kvalitāte šī vārda visdažādākajās nozīmēs. Tieši tāpēc jāšaubās, vai šādas kvalitātes informācija varētu ieinteresēt OTV esošos skatītājus vai piesaistīt jaunas auditorijas grupas. Es ļoti augstu vērtēju cilvēku aizrautību un vēlmi darboties medijos, bet tā nav realizējama bez ieguldījuma profesionālismā.

Lielākā daļa no šī raidījuma problēmām ir atrisināma, atrisinot ziņu veidošanas profesionālās problēmas un piesaistot izglītotus un prasmīgus redaktorus, ziņu žurnālistus, operatorus.

Secinājumi

Tā kā "Šodien OTV" nepiedāvā kvalitatīvas ziņas un laba līmeņa žurnālistiku, ne arī unikālu "atšķirīgu" ziņu formātu, uzskatu, ka raidījuma ideja ir piemērota sabiedriskā pasūtījuma atbalstam, bet pēc izpildījuma neatbilst sabiedriskā pasūtījuma prasībām.

Argumenti:

-     Raidījuma saturs neatbilst tā koncepcijai, tas kopumā nespēj bagātināt Latvijas auditorijai pieejamo informāciju;

-     Raidījums nepiedāvā jaunu pieeju un vērtīgu saturu, jo pārstāv nemākulīgu amatieržurnālistiku:

-     Raidījuma satura pamatā ir sabiedrisko attiecību vēstījumu nekritiska pārraidīšana, slinkā žurnālistika jeb tā sauktā "Čurnālistika" (Niks Deiviss) - ārpus redakcijas sagatavotas informācijas apstrāde un pārraidīšana ārējo avotu interesēs:

-     Raidījuma informācijas avoti ir vienveidīgi, tie lielākoties pārstāv organizācijas vai notikumus, kas ieinteresēti sev izdevīgas informācijas sniegšanā:

-     Raidījumā sagatavotās ziņas veidotas, paļaujoties uz tehnisku raidīšanas nodrošināšanu, nespējot atlasīt noformēt 1111 sniegt skatītājiem profesionāli kvalitatīvu raidījumu:

-     Raidījuma saturs liecina, ka tā autoriem pagaidām nav priekšstata par profesionālas ziņu žurnālistikas pamatiem;

-     Raidījuma kvalitāte un tā satura komunikācija liek šaubīties par "Šodien OTV" spēju piesaistīt un ieinteresēt mērķa auditoriju:

Priekšlikums: pārskatīt raidījuma formātu un ideju, vienojoties par tā uzlabojumiem un konceptuālām pārmaiņām ar mērķi uzlabot satura profesionālo līmeni - tā aktualitāti, svarīgumu, dažādību, viedokļu daudzveidību, atbilstību mērķa auditorijai.

Rīgā. 2014.gada 10.jūlijā

Ogres televīzijas raidījuma "NācTV" vērtējums

Šis ir vērtējums pa- OTV raidījumu "NācTV" 2014.gada 2.ceturksnī. Raidījums NEPI.P iesniegtajā koncepcijā iecerēts kā diskusija, bet tas ir klasisks laktu un viedokļu intervijas formāts.

Formāts

"NācTV" pēc satura, struktūras intonācijas un tempa gandrīz vienmēr ir vienāds un labi iederētos kā saruna kādā radio kanālā. Raidījuma formāts ir vienkāršs: intervētāja un viesa saruna studijā, neizmantojot papildelementus, iztiekot bez vizuāliem akcentiem, grafiskiem elementiem. Raidījuma ieguvums ir spēja paplašināt medijos redzamo un dzirdamo personu loku. pievienojot arī jaunus tematus un viedokļus. Vairākas intervijas tieši izvēlēto personību rakstura, aizrautības un unikālo interešu dēļ izdevušās ļoti labi. Tajās iespējams iegūt būtisku informāciju un piedzīvot nozīmīgas atklāsmes.

Var noprast, ka "NācTV" iecerēts kā izglītojoša saruna ar interesantiem cilvēkiem. Tomēr pēc satura nav iespējams identificēt tā mērķa auditoriju un galveno raidījuma uzdevumu. Formāta dizainā nav paredzēta noteikts intervijas mērķis un tās struktūra, tāpēc saruna studijā (tās saturs, kvalitāte, temps) pēc formas un satura ir ļoti atkarīga no raidījuma viesa sagatavotības pakāpes un studijā izveidotā kontakta starp intervēto cilvēku un raidījuma vadītāju.

Lai gan interviju formātus medijos, arī televīzijā, var veidot ārkārtīgi dažādi, pievienojot papildelementus un izvēloties dažādu dramaturģisko pieeju, šis raidījums izvēlējies hronoloģiskās sarunas virzienu, strādājot pēc principa - apsēdāmies un runājamies. Raidījumā ļoti reti tiek izmantots vizuālais materiāls, kas iepriekš sagatavots un piemērots stāstījuma ilustrēšanai.

Kopumā intervija pēc struktūras ir monotona, raidījuma saturā var vērot tā veidotāju pārliecību, ka ikviens skatītājs, kas ieslēdzis TV (vai skatās to YouTube) to skatīsies visā garumā. Pusstundas laikā netiek ne verbāli, ne vizuāli sniegta papildu informācija par viesi, netiek uzturēta interese, netiek veidota stāstījuma dramaturģija, paļaujoties, ka saruna pati par sevi noturēs pie ekrāna skatītājus.

Vadītājs

Raidījuma "NācTV" veiksme ir tā vadītājs Andris Krauja. Viņam ir labas komunikācijas prasmes, viņš brīvi jūtas studijā, spēj sagatavot īsus un piesaistošus pieteikumus katra vakara viesim. Andris Krauja prot labi klausīties un reaģēt uz situāciju, tāpēc aktīvāku un atraktīvāku viesu gadījumos sarunas veidojas spraigas un aizrautīgas. Viņš cenšas sagatavoties intervijām, tāpēc pirmās raidījuma sekundes tiek veltītas atraktīvai viesa un paša vadītāja pieteikšanai. Lielākoties pieteikumi ir atbilstoši individualizēti un piesaista uzmanību. Andris Krauja māk asprātīgi un kodolīgi uzsākt raidījumu. Diemžēl sākumā panāktais efekts ātri izplēn, jo intervijas tālākā gaita parasti tiek atstāta viesa ziņā.

Andrim Kraujam katlā radījumā ir problēma ar spēju interesēt skatītājus, pieteikt viesi un akcentēt tā uzaicināšanas pamatojumu gan sākumā, gan raidījuma tālākajā gaitā. Ar to domāju, ka sākumā veiksmīgi tiek pieteikts viesa vārds un nodarbošanās, bet neliek sniegta cita infromācija. Tādējādi gandrīz nevienā raidījumā interviju netiek atbildēts uz jautājumu - kāpēc šis cilvēks, kāpēc tagad, kāpēc šāda sarunas tēma. Šīs atbildes reizēm atklājas raidījuma gaitā, bet šaubos, vai daudzi skatītāji spēj tas sagaidīt. Ar dažām frāzēm un interesantu sasveicināšanos tomēr nepietiek, lai pamatotu pusstundas ilgu sarunu studijā. Domāju, ka tā ir formāta problēma, jo uzmanības noturēšana un viesa pieteikšana nav paredzēta šī raidījuma struktūrā un saturā, šim mērķim netiek izmantoti arī grafiskie elementi.

Andris Krauja ir atraktīva personība, viņam piemīt telegēnisms un vīrišķīgs šarms, bet tas nespēj pilnībā aizvietot profesionālās prasmes un noslēpt nekompetenci, bieži ļoti viduvējo sagatavotības līmeni pirms sarunas. Ja vadītājs būtu atbilstoši gatavojies, intervijā nevajadzētu uzdot tik daudzus informatīvus jautājumus, sarunu varētu sākt jau tālākā līmenī, padziļināti iztaujājot raidījuma viesi.

Intervēšanas kvalitāte

Intervijas pēc satura un struktūras veidotas kā iepazīšanās saruna, saturs veidots kā hronoloģisks stāsts par cilvēka ceļu. darbu, projektu vai interesēm. Diemžēl šāda veida narrratīvs profesionālajā žurnālistikā tiek izmantots ļoti reti, jo savas vienmuļības dēļ tā ir viena no neveiksmīgākajām intervēšanas struktūrām. Hronoloģisko stāstījuma paņēmienu var izmantot tikai tajos gadījumos, ja vien uzaicinātais viesis tikko nav novērsis pasaules bojāeju. Līdz ar to "NācTV" intervijas gaita lielākoties ir monotona. Sarunas dramaturģija nav pārdomāta, tāpēc gandrīz katrā pārraidē arī tās nobeigums ir nesagatavots un neloģisks. Beidzas raidījuma laiks, tātad - uz redzēšanos!

Spriežot pēc raidījuma satura. Andrim Kraujam, tāpat kā viņa kolēģiem no ziņu programmas "Šodien OTV" nav visvienkāršāko pamatzināšanu žurnālistikā un intervēšanā. Tāpēc ari šis raidījums atspoguļo Latvijā bieži sastopamo amatierismu, kad, virspusīgs citu raidījumu vai to vadītāju vērojums, tiek atdarināts, lielākoties zemākā līmēm. Tas redzams katra raidījumā, kurā vienkārša jautājumu uzdošana vai savu iespaidu izteikšana par atbildēm tiek uzskatīta par intervēšanu žurnālistikā.

Raidījuma vadītāja veiksmīgā darbošanās kāzu vai pasākumu vadītāja ampluā tomēr nav pietiekama, lai intervētu un veiksmīgi darbotos profesionālajā žurnālistikā, kurā nepieciešamas ne tikai specifiskas prasmes, bet zināšanas un izpratne par mediju darba īpatnībām. Domāju, ka pieredze studijā un ilgstoša dažādu cilvēku iztaujāšana vairāku gadu laikā var palīdzēt nonākt pie atziņām par veiksmīgas intervēšanas pamatiem, taču tas ir pārāk lēns un nefektīvs ceļš, kas līdzinās divriteņa izgudrošanai. Šis ceļš arī attālina inovāciju ieviešanu vai izcilības sasniegšanu. Žurnālistikā un TV raidījumu vadīšanā tomēr ir uzkrātas ļoti daudzas zināšanas, ko varētu izmantot un apgūt, uzsākot jebkuru jaunu projektu.

Secinājumi

"NācTV" ideja kopumā atbilst sabiedriskā pasūtījuma pamatprasībām. Raidījuma saturs bagātina Latvijas skatītājiem pieejamās informācijas daudzveidību. Sarunas raidījuma studijā tiek veidotas ieinteresēti, ar cieņu pret viesiem un skatītājiem. Izvēlētie temati ir aktuāli, raidījumam ir izglītojoša vērtība, bet nepieciešami uzlabojumi tā formā - struktūra, vizualizācija, intervēšanas kvalitāte.

Rīgā, 2014.gada 10.jūlijā

Novērtē šo rakstu:

29
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

FotoLatvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību. Pašvaldību un valsts atbildīgās amatpersonas saņem atalgojumu, kas nav atkarīgs no viņu darba rezultātiem – padarītā vai nepadarītā.
Lasīt visu...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...