Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Strauji pieaug visu veidu enerģijas cena, kas ietekmē visu tautsaimniecību un katras ģimenes labklājību. Tādēļ steidzīgi jāmeklē iespējas, kā Latvijas apstākļos to varētu mazināt. Būtībā ceļš ir tikai viens. Pašiem saražot pietiekamā daudzumā elektroenerģiju, izmantojot vietējos resursus – koksni, augu produktus un bezmaksas dabas veltes, sauli, vēju un ūdeni.

Vai tas ir iespējams? Protams. Tam jāpakārto attiecīga valsts politika, lai šo stratēģiski svarīgo mērķi sasniegtu. Mērķim jābūt skaidri definētam – apgādāt Latvijas tautsaimniecību un mājsaimniecības ar iespējami lētāku elektroenerģiju.

Vislabāko rezultātu varētu sasniegt ar decentralizētu elektroenerģijas ražošanu, kas nodrošinātu vietēju (nelielās teritorijās, kur ir kritiskā tautsaimniecības infrastruktūra) patēriņu, vienlaikus izmantojot sauli, vēju un ūdeni. Ļoti efektīvi būtu visas katlumājas pārveidot, lai vienlaikus varētu ražot gan siltumu, gan elektroenerģiju. Šāda pieeja ir ļoti svarīga arī no elektroenerģijas piegādes drošības viedokļa.

Lēta elektroenerģija ir kā pamats uzņēmumu konkurētspējai, preču un pakalpojumu cenām, katras mājsaimniecības labklājībai un valsts straujākai attīstībai.

Kāpēc ražot pašiem, nevis saņemt no ārpuses? Tāpēc, ka cerības, ka biržā varēs nopirkt lētāk, ir izgāzušās. Daži skaitļi.

2020.g. Latvija Nord Pool biržā par vienu MWh maksāja 33,45 EUR ar vidējo Nord Pool cenas 12,57 EUR , Igaunija – 32,88 EUR/MWh.

2021.g. Latvija Nord Pool biržā maksāja 98,65 EUR/MWh ar vidējo cenas 75,35 EUR/MWh, Igaunija – 95,01 EUR/MWh

2022.g.  Latvija Nord Pool biržā maksāja 227,19 EUR/MWh ar vidējo cenas 135,97 EUR/MWh, Igaunija – 157,94 EUR/MWh.

Tas nozīmē, ka Latvijas līdzšinējā enerģētiskā politika un tās rezultāti nav konkurētspējīgi, kaut vai ar Igauniju. Tas jālabo iespējami ātrāk.

Vai viss ir caurspīdīgi un godīgi pašā Nord Pool biržā? Laikam jau ne, jo Eiropas Komisijas enerģētikas komisāre nākusi klajā ar paziņojumu, ka jāveic reformas biržā un jāmaina biržas cenas noteikšanas metodika. Augstā amatpersona biržu uzklausīs pavisam drīz – martā. Manuprāt, tas bija jādara jau ātrāk, jo tik augstas biržas cenas, kas ļoti ietekmē arī lielāko Eiropas Savienības valstu Vācijas un Francijas ekonomikas, nav objektīvi pamatotas.

Tas ietekmē visas Eiropas Savienības konkurēttspēju globālajā tirgū. Ļoti daudzi elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi gūst “pasakainu” peļņu. Ne velti EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena jau septembrī izteica priekšlikumu elektrības ražotājus, kuri gūst superpeļņu aplikt ar papildu nodokli. Vairākas valstis jau sekojušas ierosinājumam un pieņēmušas lēmumus, ka šī nesamērīgā peļņa jāapliek ar papildu 90% nodokli.

Šīs augstās cenas spiež arī Latvijā pārskatīt elektroenerģijas piegādes tarifus.

Tas nav objektīvi, jo piegādes izmaksām nav tieša sakara ar to, vai pa vadiem plūst lēta vai dārga elektrība. Tas ir vienīgi metodoloģijas jautājums. Manuprāt, Sadales tīklu tarifu projektā nav pamatotas šādas pozīcijas.

Pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas

no 71,2 milj. EUR uz 144,15 milj. EUR

Par zudumiem pārvadē

no 16,0 milj. EUR uz 68,5 milj. EUR

Iepriekšējo ieņēmumu korekcija

No 0,0 milj.  EUR uz 36,3 milj. EUR

Kopā palielinājums ir 161,75 milj. EUR.

Vajadzētu pilnīgi detalizēti atspoguļot šo summu pieaugumu, jo tās apmaksai nepieciešams vidēji no katra elektroenerģijas lietotāja iekasēt papildus vairāk nekā 200 eiro gadā, un tas nav maz. Vidēji nozīmē, ka kādam būs jāmaksā mazāk, kādam būs jāmaksā vairāk. Atkarībā no pieslēguma kritērijiem.

Un atbildēt uz jautājumu – kam šos 161,75 milj. eiro Sadales tīkls maksās? It īpaši 36,3 milj. EUR. Varbūt tie jau kādam ir samaksāti, jo formulējums ir īpatnējs? Par līdzīgas summas neskaidriem ceļiem nesenā pagātnē rakstīja viens no medijiem.

Cerams, ka valdība un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ar to tiks skaidrībā. Vajadzētu iesaistīties arī Saeimas deputātiem kā tautas priekšstāvjiem, lai šo Latvijas valsts attīstībai svarīgo jautājumu neatstātu bez pienācīgas kontroles.

* Enerģētiķis, viens no kustības Par pašpietiekamu elektroenerģiju Latvijā un par taisnīgiem tarifiem iniciatoriem

Novērtē šo rakstu:

135
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...