Kam tas ir izdevīgi? Rīgas pašvaldība boikotē 33,5 miljonu eiro ziedojumu Pēterbaznīcas atjaunošanai un draud atņemt tiesības uz baznīcu

»

Kāpēc Zviedru un Dāņu investīcijām klānāmies, bet vācu ne?

Atbildēt

»

kā īleni no maisa te vīd kāre tikt pie īpašuma Rīgas sirdī. baznīcu no drupām padomju laikā uzcēla pa visu rīdzinieku naudu, nekāda īpašuma nebija pēc kara jo ticīguma pilnie vācieši baznīcu bija nobombardējuši.

Atbildēt

A kā yad joskes dabūja caur....

Atbildēt

»

Piekrītu, ja vārdus atdzīvina ar tiem pretējiem darbiem, sanāk vien meļliekulīga telpa entropijas kustības virzienā...

Atbildēt

Меня учили: «Люди — братья,
И ты им верь всегда, везде».
Я вскинул руки для объятья
И оказался на кресте.

Но с этих пор об этом «чуде»
Стараюсь всё-таки забыть.
Ведь как ни злы, ни лживы люди,
Мне больше некого любить.

Николай Александрович Зиновьев

Atbildēt

Kas patiesībā ir šis blēžu advokāts RB? Ir lasījis un labi apguvis kādreizējās LSDSP jeb zociķu propagandas literatūru, aizstāv vanadzisko šeptmaņu intereses, tāpat arī latviešu luterāņu sadalīšanos. Kam kalpo RB?

Atbildēt

»

Komunistu pārlabotai Satversmei ar visām preambulām ir identiska leģimitāte kā LPSR konstitūcijai. Autori tad ir vieni un tie paši.

Atbildēt

ИНЫЕ

Иным и солнце всходит с Запада,
Иные – с низкою душой,
Иным легко и локоть цапать-то
Зубами – локоть-то чужой.

Иным совсем не надо веры,
У них и совести-то нет,
Им подавай всего без меры,
Им, как кротам, не нужен свет.

Они зовут себя «элита»,
У них везде не брат, а блат,
Для них любая дверь открыта,
Но шире всех – ворота в ад.

Николай Александрович Зиновьев

Atbildēt

»

P.s. Pieņemt!

Atbildēt

»

Diemžēl pagaidām Latvijas Republikas Satversmes preambula visa cita starpā pauž Latvijas identitāti kristīgajās vērtībās un Latvijas tautas nosodījumu, nevis piedošanu, un lūgsnu Dievam svētīt šo nosodījumu, nevis piedošanu...

Bez apzinātības, dialektikas un atšķirtspējas ir grūti piedot, jo īstenībai un dzīvībai tak nekādi nevar piedot, var tik piedalīties - būt klātbūtnībā - iedziļināties un pārdzīvot vai ciest...

Piekrītu izmaiņām Satversmes preambulas trešās daļas otrajā teikumā:

"Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, piedod Kārļa Ulamaņa autoritārajam režīmam, komunistiskajam un nacistiskajam totalitārajam režīmam un to noziegumus."

Atbildēt

»

Rainis bija sociāldemokrāts, bet nav dzirdēts, ka viņu Ulmanis būtu iebāzis cietumā. Tas pats ir attiecībā pret citiem sociāldemokrātiem. Bet, paskatīsimies, kas notiek šodien - sociāldemokrāti pie varas nav bijuši, bet korupcija un valsts nozagšana ir tik briesmīga, kā nekad pirms tam. Bet - atkal jau kādi, visticamā, tie paši pie varas esošo un bijušo pārstāvji, ķērc nelabā balsī - ķēriet zagli.
Lielā mērā problēmas valsts pārvaldē un piekoptajā sociāli netaisnīgajā politikā, kuras redzamas vai ik uz soļa, ir saistītas ar to, ka - Saeimā lielākā daļa sabiedrības - darba ņēmēji, nemaz nav pārstāvēti Saeimā. Tur ir tikai labējās partijas - darba devēju interešu pārstāvji un SC - prokrieviskie spēki. Labējie sit sev pa krūtīm un mēģina sevi reklamēt, kā latviešu pārstāvjus, bet tā aizsegā paklusām realizē tikai bāgāto interesēm atbilstosu politiku. SC velk uz atpakaļ Krieviju. Rezultātā - valstī plosās sociālā netaisnība un viena no lielākajām Eiropā ienākumu nevienlīdzība. Bet, šī covid krīze sāk ieviest zināmas korekcijas - izskatās, ka pie varas reāli nāks citi spēki - tie paši SC vai tie, kuri ir opozīcjā un ārpus Saeimas. Un var sanakt tā, ka 30 gadus ilgās sociālās netaisnības politikas rezultātā, būsim pazaudējuši tik grūti izcīnīto valsti. Tāds nu ir bēdīgais secinājums, kur valsti ved, tā saucamās, elites alkatība.

Atbildēt

»

Ja dīkdieņus un slaistus, kādi bija sociāldemokrāti, kuri pirmajos divdesmit neatkarības gados (līdz 1934) bija apzagušies tāpat kā komunisti šajos trīsdesmit gados, tikai ar to atšķirību, ka toreiz tos apsūdzēja un tiesāja, dēļ kā valdība palika rīcībnespējīga. K. Ulmanis varu pārņēma likumā noteiktajā kārtībā un zociķu zaglēnus un nodevējus sabāza cietumos, bet to redzi nevar piedot šodienas komunisti, kas ir zociķu pēcnācēji vai arī padomju okupanti, kas principā ienīst visu latvisko, jo atzīst tikai paši sevi. K.Ulmanis ir pēdējais likumīgais Latvijas brīvvalsts prezidents, atšķirībā no čekas ielikteņiem pēc 1990.gada.

Atbildēt

»

Kārls Augusta Vilhelms Ulmans,ar biogrāfiju arī viss nav skaidrs.Stāsts par "Pikšām" ir no pirksta izzīsts.

Atbildēt

»

Nu nē, Kulmanis pārfrāzēja "ein Volk, ein Reich, ein Führer". Nu jā, par totalitārā režīma upuri viņu grūti saukt. Latvijā viņam būtu jātop pakārtam. Režīms ar šamo auklējās.

Atbildēt

»

Rīgā ir piemineklis “Latvijas Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim (1877-1942)” , kas atrodas Krišjāņa Valdemāra ielas un Raiņa bulvāra krustojumā.

Blakus minētajam piemineklim ir uzstādīta informatīvā plāksne ar tekstu latviešu un angļu valodā:

“KĀRLIS ULMANIS. 1877.4.IX – 1942.20.IX. Latvijas Valsts pirmais Ministru prezidents. Latvijas Valsts prezidents 1936.-1940. Padomju totalitārā režīma upuris. Kapa vieta nav zināma. VISPIRMS BRĪVĪBA, TAUTA, VALSTS, UN TIKAI TAD ES PATS.

KĀRLIS ULMANIS. Sept.4,1877 – Sept. 20, 1942. The first Prime minister of Latvia. President of Latvia (1936-1940). Victim of Soviet totalitarian regime, place of burrial unknown. FREEDOM, NATION, COUNTRY – AHEAD OF ME”,
turpmāk – Teksts.

Fakta noklusēšana jeb tā izņemšana no notikuma sakara (no cēloņu un seku apkaimes) ir MELOŠANA - apzināta un aktīva realitātes sagrozīšana, sabiedrības maldināšana, sabiedrības vilināšana maldos, ļaunticīga rīcība pret sabiedrību un manipulēšana ar tās apziņu.

Tekstā ir noklusēts būtisks fakts - 1934.gada 15.maijā Kārlis Ulmanis ar militāru valsts apvērsumu (ar Tautas valsts varas sagrābšanu un brīvības un valsts atņemšanu Tautai) izveidoja autoritāru režīmu, izbeidzot parlamentāro demokrātiju Latvijas Republikā, turpmāk - Fakts.

Ar Fakta noklusēšanu Tekstā sabiedrībai tiek melots, ka:
1) “Latvijas Valsts prezidents 1936.-1940.”, jo patiesībā nelikumīgais (pašpasludinātais) Latvijas Valsts prezidents (“Vadonis”) 1936.-1940.;
2) “Padomju totalitārā režīma upuris”, jo patiesībā cita diktatora gāztais diktators nav atzīstams par upuri;
3) “VISPIRMS BRĪVĪBA, TAUTA, VALSTS, UN TIKAI TAD ES PATS”, jo patiesībā – VISPIRMS ES PATS, UN TIKAI TAD BRĪVĪBA, TAUTA, VALSTS.

Atbildēt

Raksts izceļ baznīcas šķirtību no valsts, tai pat laikā atbalsta LELB vācu sv. Pētera draudzes ziedojuma lūgumu Vācijas parlamentam, kas tiek iedalīt Vācijas budžetā uz zināmiem nosacījumiem, kas skar un maina sv. Pētera baznīcas īpašumtiesības. Jautājums - vai līdzekļi ir meklēti uz vietas un, ja ir atteikti, tad gan var runāt par prioritātēm un esoša valsts nozīmes objekta aizlaišanu, jo nauda, kā liecina milzīgās summas RJT vai Dziesmu svētku estrādes 100 milj. vērīnīgai pārbūvei pietiek.

Atbildēt

...ja baznīca nekad nav bijusi Rīgas pilsētas īpašums, tad tā vienkārši ir domes vēlme kaut ko "prihvatizēt" postpadomju tradīciju garā...ir īpašnieks...un viss...:)

Atbildēt

Mēs jau redzējām kā 2015. gadā LELB sāka izpārdot savus īpašumus… Un tagad šim “rūpīgajam” un “gādīgajam saimniekam” mēs vienkārši atdosim baznīcu, tikai tāpēc ka vairāku vācu pilsoņu tagad dibinātā biedrība Latvijā saka ka ir luterāņi un tāpēc pēcteči 1888. gada biedrībai?! Kā jums ar galvu?!? Varbūt vispirms kā vācieši un pēcteči lai izmaksā man un citiem kompensāciju kuru senči gāja bojā no fašistiem?

Atbildēt

»

Nevaru beigt priecāties, ka tagad mums prezidenti ir demokrātiski čekas ielikteņi un PSRS okupanti ir demokrātiski Latvijai pavisam jauni pilsoņi.
No rakstā paustās domas var secināt, ka paldies dievam, no briesmīgā K.Ulmaņa diktatorijas mūs atbrīvoja padomju sociālistisko republiku savienības (cik aizkustinoši) okupācija. Bet ja nebūtu okupācijas, tad dzīvotu kā čmošņiki Dānijā vai Norvēģijā, bez padomju sociālistisko republiku savienības brālīgā pleca.

Atbildēt

Pārāk liels cipars, lai JV Ķirša personā un A/P pieļautu kādam to apgūt bez saviem starpniecības pakalpojumiem.

Atbildēt

I. Latvijas baznīca.

1918.gada 18.novembrī tika nodibināta Latvija kā patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski-republiska valsts.
1922.gada 24.februārī vairākas Latvijas luterāņu draudzes, valstī nodibinātās vienlīdzības un brīvības iedvesmotas, sinodē nodibināja (ievēlēja) Latvijas Evanģelisko Luterisko Baznīcu (turpmāk – Latvijas baznīca) kā demokrātisku, sinodāli episkopālu organizāciju, kā savienību (draudžu apvienību), kas tikai reprezentētu (pārstāvētu) draudzes, nevis pārvaldītu tās.
Draudžu locekļi (cilvēki) neatdeva ne savu varu, ne savus īpašumus Latvijas baznīcai.
Savukārt bīskapiem bija tikai garīdznieku tiesības.
1928.gada 26.janvārī Latvijas baznīcai tika pieņemta satversme, turpmāk – 1928.gada satversme.

II. Autoritārā baznīca.

1934.gada 15.maijā Kārlis Ulmanis ar valsts apvērsumu (ar Tautas valsts varas sagrābšanu un brīvības un valsts atņemšanu Tautai) izveidoja autoritāru režīmu, izbeidzot parlamentāro demokrātiju Latvijas Republikā.
Savukārt 1934.gada 20.septembrī K.Ulmanis pieņēma likumu par evaņģēlisko luterisko Baznīcu, ar kuru leģitimizēja Latvijas baznīcas apvērsumu, jo ar šo likumu, pirmkārt, tika ignorēta 1928.gada satversme, otrkārt, draudzēm tika atņemta vara, treškārt, draudzēm atņemtā vara tika piešķirta Latvijas baznīcas arhibīskapam, kas to savtīgi pieņēma.
Tādējādi Latvijas baznīca, ņemot līdzdalību K.Ulmaņa autoritārā režīma nodarījumos, pretēji tās izveidotāju (draudžu) gribai kļuva par antidemokrātisku episkopālu baznīcu (turpmāk – Autoritārā baznīca) ar viduslaiku Rietumeiropas feodālisma iezīmēm – demokrātiskā Latvijas baznīca kļuva par Autoritāru baznīcu - feodāli (pavēlnieku), bet draudzes par vasaļiem (pakļautajiem).
Taču arī autoritārajā K.Ulmaņa režīmā draudzēm palika īpašuma tiesības uz saviem īpašumiem.
20.gadsimta 30.gadu beigās autoritārā Latvijas valsts un Autoritārā baznīca kopīgi virzījās jau uz valsts baznīcas modeli, kurā valsts vairs nebūtu atdalīta no baznīcas, taču 1940.gadā šo saplūšanu pārtrauca Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS), okupējot Latviju un izbeidzot K.Ulmaņa autoritāro režīmu.
1941.gadā, Otrā pasaules kara laikā, Latviju okupēja Vācija.
1944.gada oktobrī Vācu okupācijas iestādes uz Vāciju evakuēja Autoritārās baznīcas arhibīskapu Teodoru Grīnbergu, kurš Autoritārās baznīcas vadību atstāja Latvijā palikušā sava vietnieka mācītāja Kārļa Irbes rokās.
1944.gada beigās PSRS atkal bija okupējusi Latviju, par Reliģijas kultu lietu padomes (RKLP) pilnvaroto ieceļot Voldemāru Šeškenu.
1945.gadā PSRS okupētajā Latvijā RKLP kontrolē bija palikuši un Autoritārās baznīcas Virsvaldē darbojās tikai 5 cilvēki - mācītājs Kārlis Irbe, prāvests Alberts Virbulis, prāvests Pauls Rozenbergs, mācītājs Artūrs Siļķe un Latvijas baznīcas kasieris Krišjānis Šlosbergs.
1946.gada 21.februārī čeka arestēja K.F.Irbi par pretpadomju darbību.
1946.gada 25.februārī čeka arestēja A.Siļķi par pretpadomju darbību.
1946.gada 27.februārī čeka arestēja P.Rozenbergu par pretpadomju darbību.
Tādējādi no Autoritārās baznīcas Virsvaldē darbojošiem 5 cilvēkiem palika tikai 2.
Taču Autoritārās baznīcas Virsvaldes leģitīmai sēdes norisei un jebkādu lēmumu pieņemšanai bija imperatīvi noteikts kvorums – ne mazāk kā 3 Autoritārās baznīcas Virsvaldes locekļi - saskaņā ar 1928.gada satversmes 67.punktu.
Turklāt saskaņā ar 1928.gada satversmes 1.punktu Autoritārā baznīca aptvēra tikai “evanģeliskās luteriskās ticības iedzīvotājus Latvijā”, nevis jebkādus šīs ticības iedzīvotājus ārpus Latvijas.
Tādējādi 1946.gada 27.februārī komunistiskais totalitārais režīms pārtrauca Autoritārās baznīcas darbību, tajā skaitā pārtrauca 1928.gada satversmes darbību, kuras nepārtrauktība nav konstatēta un, visticamāk, tiesiski arī nav konstatējama.
Ne Latvijas baznīca, ne Autoritārā baznīca savus tiesiskos statusus, 1928.gada satversmi un darbību nav atjaunojušas līdz pat šim brīdim ne Latvijā, ne citur pasaulē.

III. LPSR baznīca.

Taču tā kā sovjetizācijas mērķis bija „pieslēgt” Baltijas reģionu padomju režīma sistēmai, integrēt to šajā sistēmā, Padomju vara bija ieinteresēta radīt šķietamību, ka Autoritārās baznīcas darbība nav pārtraukta un ka tā ļauj Autoritārajai baznīcai turpināt darboties, lai neradītu lieku spriedzi tās okupētajā teritorijā un attiecībās ar Otrā pasaules kara sabiedrotajiem, it īpaši ASV, kuri ticības brīvībai atvēlēja īpašu vietu savās vērtību sistēmās.
1946.gada 8.martā plkst.14.00 Alberts Virbulis un Krišjānis Šlosbergs pēc RKLP pilnvarotā V.Šeškena plāna izveidoja un uzsāka Latvijas PSR Evaņģeliski Luteriskās Baznīcas (turpmāk – LPSR baznīca) darbību, šo jaunizveidoto reliģisko organizāciju maskējot ar Autoritārās baznīcas „izkārtni”.
1948.gada 14.martā LPSR baznīcai tika pieņemta „Latvijas PSR Evaņģēliskās – Luteriskās Baznīcas satversme”.
1990.gada 4.maijā Latvijas tauta, kas neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, atjaunoja valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata, tā godinot savus brīvības cīnītājus, pieminot svešo varu upurus, diemžēl nosodot, nevis piedodot komunistiskajam un nacistiskajam totalitārajam režīmam un to noziegumiem saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes (pieņemta 15.02.1922.) preambulas trešo daļu.
Taču Latvijas tauta tā arī nepauda savu attieksmi, proti, “pievēra acis”, pret Kārļa Ulmaņa autoritāro režīmu un tā nodarījumiem, sagrābjot Tautas valsts varu, atņemot brīvību Tautai, 1934.gada 20.septembrī pieņemot despotisko likumu par Autoritāro baznīcu.
1991.gada 25.februārī LPSR baznīca, visticamāk, antikonstitucionāli iereģistrējās neatkarīgajā Latvijas Republikā jau kā reliģiskā organizācija „LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA”, ar savu pārvaldes institūciju Konsistoriju, iegūstot arī juridiskās personas statusu.
Tādējādi, visticamāk, PSRS reliģiskā organizācija šķietami tiesiski leģitimizēja savu antikonstitucionālo darbību neatkarīgajā Latvijas Republikā, kārtējo reizi mēģinot padarīt par patiesību pašas darināto ilūziju (elku), ka LPSR baznīca ir Autoritārā baznīca, kas turpina savu darbību atjaunotajā demokrātiski – republiskajā Latvijas valstī.

IV. LELBP.

Kas patiesībā ir Latvijas Evaņģēliski Luteriskā Baznīca pasaulē (turpmāk – LELBP) ar agrāko nosaukumu - Latvijas Evaņģēliski Luteriskā Baznīca ārpus Latvijas, nav zināms, taču skaidrs, ka LELBP nevar būt turpinātāja ne Latvijas baznīcai, kas Latvijas Republikā tika demokrātiski nodibināta 1922.gadā, ne Autoritārajai baznīcai, kas tika despotiski izveidota 1934.gadā, jo attiecīgi Latvijas baznīcas darbība tika pārtraukta 1934.gada 20.septembrī no K.Ulmaņa autoritārā režīma puses, bet Autoritārās baznīcas darbība tika pārtraukta 1946.gada 27.februārī no komunistiskā totalitārā režīma puses, un šīs baznīcas savus tiesiskos statusus, 1928.gada satversmi un darbību nav atjaunojušas līdz pat šim brīdim ne Latvijā, ne citur pasaulē.
Atbildot uz jautājumu, kas ir LELBP, savā tīmekļa vietnē (https://www.lelbpasaule.lv/par-mums/), LELBP norāda pretrunīgas ziņas, pirmkārt, ka LELBP “izveidoja latviešu bēgļi pēc Otrā pasaules kara”, bet, otrkārt, ka pēc LELB sašķelšanās divās daļās “viena daļa darbojās Latvijā ar visādiem Padomju iekārtas ierobežojumiem un stingrā čekas uzraudzībā; otra daļa brīvi darbojās ārzemēs”.
Proti, skaidrs, ka LELBP nav Latvijas baznīcas darbības turpinātāja, savukārt ja LELBP ir Autoritārās baznīcas darbības turpinātāja, tad tā nav ārvalstīs dibināta organizācija, un otrādi.
Turklāt LELBP mēģinājums savu Autoritārās baznīcas pēcteces statusu apstiprināt, izmantojot Latvijas Republikas Satversmes tiesu lietā Nr.2017-18-01, pamatoti izrādījās nesekmīgs, jo „reliģiskās organizācijas statusa nepārtrauktība, ievērojot Satversmē ietvertos principus, tostarp valsts nepārtrauktības principu, var tikt konstatēta, izskatot jautājumu par juridiska fakta konstatēšanu. Šāda jautājuma izskatīšana atbilstoši Civilprocesa likuma 288.pantam ir vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetencē” (skat. Sprieduma 14.punktu, 20.lpp.).
Iespējams, ka LELBP ir 2011.gadā divu vai vairāku personu ar sabiedrības līgumu Ņujorkā izveidota un inkorporēta kopa ar sākotnējo nosaukumu „Latvijas Evaņģēliski Luteriskā Baznīca ārpus Latvijas”, taču šobrīd nav zināmas ne šīs personas, ne šo personu patiesā griba, ne līgumiski noteiktās tiesības un pienākumi.
Minētās šaubas par LELBP patieso identitāti pastiprina fakts, ka pēc toreizējā LELBĀL (tagad -LELBP) arhibīskapa Elmāra Ernsta Rozīša lūguma tieši Konsistorija 1997.gada 11.novembrī pieņēma lēmumu reģistrēt Latvijā autonomu draudzi ar nosaukumu „LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS ĀRPUS LATVIJAS PĀRSTĀVNIECĪBA LATVIJĀ”.
1998.gada 12.maijā minētā draudze ar šādu nosaukumu un ar Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Sabiedrisko un reliģisko lietu departamenta direktora Ringolda Baloža svētību (1998.gada 11.maija atzinuma Nr.15-2.1/80 veidā) arī tika reģistrēta ar Nr.90000507021.

Atbildēt

»

Lietas vajag saukt īstajos vārdos, nevis latvieši izpārdeva, bet komunisti ar okupantiem.

Atbildēt

1931.gadā analoga problēma bija ar Doma baznīcu. Ja pareizi atceros, tad arī toreiz LELB iestājās par baznīcas atstāšanu vācu draudzei. Jāmeklē grāmata - M.Skujenieks "Māras baznīcas vēsture", 1931.

Atbildēt

Ja, kapec so arhitekturas pieminekli neatdot vaciesiem? Mums tacu nekas vairs nav svets. Lasot komentarus klust pilnigi skaidrs. Nu latviesi ir vieni demagogi. Rupnicas izpardeva metala luznos, izpardo mezus, zemi, un blaustas, ka pie visa vainigs Putins. Visas jomas esam Eiropa pedejas vietas. Sakam izpardot arhitekturas piemineklus. Nu bravo!!! Kas tur Rigas dome sez galigi idioti???

Atbildēt

Sadarbība ar Vāciju vai Franciju ir tas pats, kas sadarboties ar kremli.

Atbildēt

Smieklīgi. Krāpnieku banda, kuriem būtu jāsēž, vēl te vaimanā. Jēzuliņam ticēja kad to baznīcu būvēja. Viņš ir pagalam jau 2K gadus. Ja LELB nevar uzrādīt Jēzu, tad viņi ir blēži. Bet viņus nesēdina. Katoļiem, vismaz, ir svētā krusta gabaliņi, naglas, visādas galvas un kauli, ko uzrādīt. Šitiem tak nav nekā. Pliki kā baznīcas žurkas.

Atbildēt

»

Varēji taču uzrakstīt vēl dižāku stulbību!

Atbildēt

ir Nàcijas tévs,kurs saistits ar STASY un KGB.

Atbildēt

Reiderisma shēma.

Viņi vēl brutālāk izrīkojās ar Rīgas Grebenščikova draudzi 2000.- gadu sākumā, kuras iespaidīgo nekustamie īpašumu likteni izlēma Aigars Sparāns, Jānis Kažociņš, korumpētais Ringolds Balodis (Ringold, kurš rakstīja Tavu doktora disertāciju, kauns nav?) un augstākā tiesa, lemjot prettiesisku spriedumu, ko arī konstatēja vēlāk ECT savā spriedumā.

Iesaku LELB draudzei būt ļoti modrai. Toreiz arī bija arguments, ka Rīgas Grebenščikova draudzes aktivitātes ir "daļa no Kremļa ietekmes un apdraud Latvijas valsti." Kā liturģijas atjaunošana pēc Senpareizticīgo paražām var apdraudēt Latvijas valsts suveneritāti - to ar prātu grūti izskaidrot.

Latvijas "specdienestiem", Augstākajai tiesai, politiķu marionetēm, naudas dēļ nekas nav problēma, arī baznīcu apzagšana.

Atbildēt

Vācija tā vai šitā uztur visas luterāņu baznīcas Latvijā. Kāpēc nevar pārdot? Adot vajag! Ka tik ir kas uztur! RD pederasti ir pret visām baznīcām, un Pētera nav izņēmums!

Atbildēt

Ļoti pareiza domes rīcība jo atdot īpašumu jaunizveidotai grupai būtu aplam

Atbildēt

"Pēdējā laikā Rīgas Svētā Pētera baznīcas kontekstā tiek apzināti izplatītas viltus ziņas.
(LELB) tiek apmelota par it kā Svētās Pētera baznīcas "pārdošanu" Vācijai."
Dots pret dotu! Nepatīk meli, nemelo pats.
"Mēs aicinām vakcinēties mūsu draudzes (LELB) cilvēkus un tos, kas to jau ir izdarījuši, aicinām
mudināt citus cilvēkus savā apkārtnē to izdarīt."

Atbildēt