Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kam tiks 1/19 daļa no varas Eirozonā?

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
19.01.2018.
Komentāri (14)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis gads rādās esam dažādos darbos veiksmīgi iekustināts – īstais laiks sākt domāt par nākamo! Kas Latvijai būtisks notiks 2019.gadā? Ak jā, prezidenta vēlēšanas... Taču mums būtu svarīgi neaizmirst, ka tās sagaidāmas Pils laukuma abās pusēs, jo Latvijas Bankas (LB) vadītāja Ilmāra Rimšēviča pilnvaru termiņš beigsies pašpašā gada nogalē. Nu ko, tas šķiet pietiekami ilgs laiks, lai Latvijas sabiedrība un Saeima beidzot varētu nomest «zvīņas no acīm» un nopietni gatavoties valsts galvenā monetārista izvēlei.

Garlaicībai jāpieliek punkts!

Rīgas pils iemītnieka raudzības, protams, atkal uzkuls dižas kaislības politiķos un publikā – kaut visiem sen vajadzēja pierast pie tā, ka mūsu grandiozās ekspektācijas balsojuma brīdī izčākstēs. Nācijai nāksies, zobus sakožot, kārtējo reizi samierināties ar Jēkabielas aizkulisēs uzkonstruēto realitāti.

Savukārt Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas parasti mēdza izvērsties garlaicības kalngalā. Šķiet, ka tā bija apzināti uzturēta un pat prasmīgi režisēta garlaicība. Pateicoties tai, Rimšēvičs varēja veiksmīgi ieņemt šo amatu 2001.gada 20.decembrī un spēj tajā darboties jau trešo termiņu – katru reizi bez jebkāda vērā ņemama sāncenša vēlēšanās, pat bez jebkāda reāla neveiksmes riska.

Par atkalievēlēšanas miegainās rutīnas sastāvdaļu katru reizi kļuva pat visietiepīgāko «badadzegužu» izmisīgie atgādinājumi par centrālbankas un tās vadības pieļautām traģiskajām kļūmēm (un par tām nesaņemto sodu, negūtām mācībām). Par Bankas Baltija afēru, par Krājbankas izzagšanu, par Parex sanāciju, kurā Ivara Godmaņa valdība varonīgi iesaistījās 2008.gada nogalē, Rimšēviča un viņa monetāro zintnieku komandas mudināta.

Visa LB īstenotās politikas kritika, lai cik pamatota ar faktiem, tika ignorēta – Latvijas monetārajā politikā līdz šim pastāv nacionāls konsenss, kura būtiska sastāvdaļa ir dogma par centrālbankas vadības nemaldību.

Protams, šī konsensa ietvaros Saeimas un valdības ego nereti nācās smagi ciest, kad ik pa laikam Rimšēvičs, gluži kā Olimpa dievs, teatrāli mētājās ar dusmu zibeņiem, norādot uz valsts politikas kļūmēm vai nevīžībām. LB nesatricināmā autoritāte bija nepārvērtējama trauslās valsts varas stute tai kritiskos brīžos.

Rādās, ka Latvijas sabiedrība tiešām būs noticējusi, ka līdz ar Eināra Repšes aiziešanu no LB, viņam vēloties politiskā kapitālā konvertēt lata tēva un tā stabilitātes garanta lomu, šī institūcija ir pārvērtusies neinteresantā un nesvarīgā «kantorī», bet pēc eiro ieviešanas – vispār dekorācijā.

Tāpēc centrālbankas vadītājs daudziem šķiet kaut kas līdzīgs Innai Šteinbukai, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājai – tikai, protams, ar krietni iespaidīgāku rocību. Viņš taču, ziniet, tomēr skaitās baņķieris...

Vai mums nav beidzot pienācis politiska brieduma laiks, kas liktu lauzt šo pagalam dīvaino tradīciju?

Kur stimulācijas apsolījums Latvijai?

LB prezidents nebūt nav kaut kādas Eiropas Centrālās bankas vietējās filiāles vai pat «norēķinu kases» padevīgs pārvaldnieks. Kopš 2004. gada 1. maija Ilmārs Rimšēvičs ir ECB Ģenerālpadomes loceklis, kopš 2014. gada 1. janvāra – arī tās Padomes (Governing Council) loceklis. Viņš ir viens no eirozonas/Eirosistēmas īstenotās monetārās politikas tiešajiem veidotājiem.

Tam uzskatāms apliecinājums sagaidāms šovasar, jūnijā – ikgadēji tradicionālā ECB padomes izbraukuma sēde tiks rīkota Latvijas Bankā. (Protams, LB un tās vadītāja ietekme 19 ES dalībvalstu veidotajā eirozonā diez vai ir precīzi tāda, kādu esmu pieteicis virsrakstā. Gribējās uzskatāmāk pateikt, par ko nākamgad būs, ja būs, smaga politiskā klope. Taču daudzi lēmumi tiešām tiek pieņemti pēc formulas «viena valsts/banka = viena balss».)

ECB ir pilnīgi neatkarīga no citām ES institūcijām, tā atbild par naudas un kredītu politika, par eiro drukāšanu, par cenu stabilitāti savienības dalībvalstīs. Ņemot vērā to, ka ES ir autonoma un diezgan noslēgta ekonomiskā sistēma, tās centrālbanka aktīvi nodarbojas ar tautsaimniecības «monetāro stimulēšanu».

Pērnajā augustā Vācijas Konstitucionālā tiesa izteica aizdomas, ka ECB ar miljardiem eiro vērto obligāciju – jeb ES dalībvalstu izlaisto parādzīmju – iegādes programmu varēja pārkāpt savas pilnvaras. Taču par to esot jālemj Eiropas Kopienu tiesai. (Tika saņemtas sūdzības, ka šos pirkumus nelikumīgi finansē no Vācijas valsts budžeta.)

Šo «naudas drukāšanas» programmu ECB sāka īstenot 2015.gada pavasarī, bet pērnvasaras beigās tās apjoms veidoja 60 miljardus eiro mēnesī. ECB prezidents Mario Dragi jūlijā solīja, ka viņa vadītā iestāde plāno pakāpeniski samazināt obligāciju iepirkumu, rēķinoties ar eirozonas ekonomikas augšupeju.

Par šādu stimulēšanu, kas ļāva atkopties Francijai, Itālijai, pat Grieķijai un citām nesenajām eirozonas problēmvalstīm, to valdības jūtas dziļi pateicīgas Dragi. Taču ECB prezidents šādu stratēģiju varēja īstenot, saņemot bankas padomes locekļu, to skaitā Rimšēviča, atbalstu. Prasti izsakoties, mūsu monetārais pūrists Frankfurtē pie Mainas čakli nodarbojās ar to, ko Rīgā agrāk sludināja kā apgrēcību.

Kāpēc gan, visu to ņemot vērā, Latvija beidzot nevarētu cerēt no savas centrālbankas un tās (jaunā) vadītāja daudz aktīvāku un tiešāku līdzdalību nacionālās ekonomikas attīstībā? Jā, arī tādu «monetāro stimulāciju», kas tagad tiek ES dienvidiem! Tieši tādam vajadzētu būt nākamā LB prezidenta kandidātu vēlēšanu kampaņas pašam galvenajam jautājumam.

Mantojums – izvērtēšanai, pārvērtēšanai

Intrigu padziļina Rimšēviča novembrī Delfu TV paziņotais, ka viņš neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu. Eiro esot ieviests, viss jau esot pateikts – par veselību, izglītību. Iet politikā vai doties strādāt ECB aparātā netaisoties. Taču diez vai 1965.gadā dzimušam cilvēkam, kam ierasts dzīvot augstā statusā un atalgojumā, tiešām pietiks noslodzes tikai ar lekciju lasīšanu augstskolās.

Atļaušos būt riebīgs un izteikšu aizdomas, ka tagadējais LB prezidents nākamgad labprāt gaidīs prasmīgi režisētas politiķu, ekspertējošo ekonomistu vai pat uzņēmēju delegācijas, kas publiski teju vai kritīs ceļos un lūgs viņu «palikt savā vietā».

Tagadējā olimpiskā dievība daudz netielētos, ja starp pieteiktiem kandidātiem atklātos izteikti spēcīgs pretendents ar neslēptu vēlmi revidēt Rimšēviča radīto mantojumu un mainīt kaut daļu no LB un Latvijā ierastās kārtības. Savukārt noraudzītais «troņmantnieks» izradītos par vāju, lai spētu nemiera cēlāju uzveikt.

Piemēram, kaut arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir formāli neatkarīga iestāde, tā mentāli ir LB pagarinājums. Regulators veidojās kā «kauls no kaula, miesa no miesas», un to, protams, vada Rimševiča kreatūra – agrākais centrālbankas jurists Pēters Putniņš. (Cik nu zinu, līdzīgas attiecības ir ECB un «eiro-fuktukam», kas turklāt Frankfurtē pat atrodas zem viena jumta.)

Nopietnas pretenzijas pret Rimšēviča mantojumu atradīsies ne tikai Aināram Šleseram, pie viņa Rīdzenē glābiņu meklējušiem «brāļiem pareksiem» un visiem devalvācijas sludinātājiem, kuri cerēja ar lata mazvērtību saglābt savus toksiskos biznesus. Partijām, politiķiem un pašiem amata pretendentiem vajag tikai radīt autoritatīvu publisko diskusiju, kurā līdz šim monetārajam konsensam ārēji lojāli uzņēmēji vai baņķieri drīkstētu izteikties droši, nebaidoties tapt ierakstīti «tumsas spēkos».

Tāpēc Latvijas sabiedrībai būtu svarīgi 2019.gada otrajā pusē piedzīvot, mazākais, vēriena ziņā kaut ko līdzīgu vismaz 2014.gada Valsts prezidenta vēlēšanu kampaņai. Ar kandidātu diskusijām TV, plašām intervijām, pretendentu stingri iezīmētām pozīcijām un, kur bez tā liksies, kārdinošiem un nedaudz populistiskiem solījumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

21

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

FotoParādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no cilvēkiem, kas pabeiguši privātpersonas maksātnespējas procesu, piedzīt atlīdzību par piedziņas darbu. Neskaidru iemeslu dēļ daži tiesneši jaunatrasto paņēmienu atbalsta, atzīstot, ka tiesu izpildītāju darbs ir tikpat neaizskarams kā uzturlīdzekļi un sodi, radot bezprecedenta tendenci, kas pārkāpj iedzīvotāju tiesības.
Lasīt visu...

15

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

FotoPirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā sistēma sevi ir izsmēlusi, tā ir bankrotējusi. Taču, lai piedalītos politiskajā procesā šobrīd, man būs nepieciešama partija. Tādēļ paziņoju, ka plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju.
Lasīt visu...

6

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

FotoDivu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...