Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Kam tiks 1/19 daļa no varas Eirozonā?

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
19.01.2018.
Komentāri (14)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis gads rādās esam dažādos darbos veiksmīgi iekustināts – īstais laiks sākt domāt par nākamo! Kas Latvijai būtisks notiks 2019.gadā? Ak jā, prezidenta vēlēšanas... Taču mums būtu svarīgi neaizmirst, ka tās sagaidāmas Pils laukuma abās pusēs, jo Latvijas Bankas (LB) vadītāja Ilmāra Rimšēviča pilnvaru termiņš beigsies pašpašā gada nogalē. Nu ko, tas šķiet pietiekami ilgs laiks, lai Latvijas sabiedrība un Saeima beidzot varētu nomest «zvīņas no acīm» un nopietni gatavoties valsts galvenā monetārista izvēlei.

Garlaicībai jāpieliek punkts!

Rīgas pils iemītnieka raudzības, protams, atkal uzkuls dižas kaislības politiķos un publikā – kaut visiem sen vajadzēja pierast pie tā, ka mūsu grandiozās ekspektācijas balsojuma brīdī izčākstēs. Nācijai nāksies, zobus sakožot, kārtējo reizi samierināties ar Jēkabielas aizkulisēs uzkonstruēto realitāti.

Savukārt Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas parasti mēdza izvērsties garlaicības kalngalā. Šķiet, ka tā bija apzināti uzturēta un pat prasmīgi režisēta garlaicība. Pateicoties tai, Rimšēvičs varēja veiksmīgi ieņemt šo amatu 2001.gada 20.decembrī un spēj tajā darboties jau trešo termiņu – katru reizi bez jebkāda vērā ņemama sāncenša vēlēšanās, pat bez jebkāda reāla neveiksmes riska.

Par atkalievēlēšanas miegainās rutīnas sastāvdaļu katru reizi kļuva pat visietiepīgāko «badadzegužu» izmisīgie atgādinājumi par centrālbankas un tās vadības pieļautām traģiskajām kļūmēm (un par tām nesaņemto sodu, negūtām mācībām). Par Bankas Baltija afēru, par Krājbankas izzagšanu, par Parex sanāciju, kurā Ivara Godmaņa valdība varonīgi iesaistījās 2008.gada nogalē, Rimšēviča un viņa monetāro zintnieku komandas mudināta.

Visa LB īstenotās politikas kritika, lai cik pamatota ar faktiem, tika ignorēta – Latvijas monetārajā politikā līdz šim pastāv nacionāls konsenss, kura būtiska sastāvdaļa ir dogma par centrālbankas vadības nemaldību.

Protams, šī konsensa ietvaros Saeimas un valdības ego nereti nācās smagi ciest, kad ik pa laikam Rimšēvičs, gluži kā Olimpa dievs, teatrāli mētājās ar dusmu zibeņiem, norādot uz valsts politikas kļūmēm vai nevīžībām. LB nesatricināmā autoritāte bija nepārvērtējama trauslās valsts varas stute tai kritiskos brīžos.

Rādās, ka Latvijas sabiedrība tiešām būs noticējusi, ka līdz ar Eināra Repšes aiziešanu no LB, viņam vēloties politiskā kapitālā konvertēt lata tēva un tā stabilitātes garanta lomu, šī institūcija ir pārvērtusies neinteresantā un nesvarīgā «kantorī», bet pēc eiro ieviešanas – vispār dekorācijā.

Tāpēc centrālbankas vadītājs daudziem šķiet kaut kas līdzīgs Innai Šteinbukai, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājai – tikai, protams, ar krietni iespaidīgāku rocību. Viņš taču, ziniet, tomēr skaitās baņķieris...

Vai mums nav beidzot pienācis politiska brieduma laiks, kas liktu lauzt šo pagalam dīvaino tradīciju?

Kur stimulācijas apsolījums Latvijai?

LB prezidents nebūt nav kaut kādas Eiropas Centrālās bankas vietējās filiāles vai pat «norēķinu kases» padevīgs pārvaldnieks. Kopš 2004. gada 1. maija Ilmārs Rimšēvičs ir ECB Ģenerālpadomes loceklis, kopš 2014. gada 1. janvāra – arī tās Padomes (Governing Council) loceklis. Viņš ir viens no eirozonas/Eirosistēmas īstenotās monetārās politikas tiešajiem veidotājiem.

Tam uzskatāms apliecinājums sagaidāms šovasar, jūnijā – ikgadēji tradicionālā ECB padomes izbraukuma sēde tiks rīkota Latvijas Bankā. (Protams, LB un tās vadītāja ietekme 19 ES dalībvalstu veidotajā eirozonā diez vai ir precīzi tāda, kādu esmu pieteicis virsrakstā. Gribējās uzskatāmāk pateikt, par ko nākamgad būs, ja būs, smaga politiskā klope. Taču daudzi lēmumi tiešām tiek pieņemti pēc formulas «viena valsts/banka = viena balss».)

ECB ir pilnīgi neatkarīga no citām ES institūcijām, tā atbild par naudas un kredītu politika, par eiro drukāšanu, par cenu stabilitāti savienības dalībvalstīs. Ņemot vērā to, ka ES ir autonoma un diezgan noslēgta ekonomiskā sistēma, tās centrālbanka aktīvi nodarbojas ar tautsaimniecības «monetāro stimulēšanu».

Pērnajā augustā Vācijas Konstitucionālā tiesa izteica aizdomas, ka ECB ar miljardiem eiro vērto obligāciju – jeb ES dalībvalstu izlaisto parādzīmju – iegādes programmu varēja pārkāpt savas pilnvaras. Taču par to esot jālemj Eiropas Kopienu tiesai. (Tika saņemtas sūdzības, ka šos pirkumus nelikumīgi finansē no Vācijas valsts budžeta.)

Šo «naudas drukāšanas» programmu ECB sāka īstenot 2015.gada pavasarī, bet pērnvasaras beigās tās apjoms veidoja 60 miljardus eiro mēnesī. ECB prezidents Mario Dragi jūlijā solīja, ka viņa vadītā iestāde plāno pakāpeniski samazināt obligāciju iepirkumu, rēķinoties ar eirozonas ekonomikas augšupeju.

Par šādu stimulēšanu, kas ļāva atkopties Francijai, Itālijai, pat Grieķijai un citām nesenajām eirozonas problēmvalstīm, to valdības jūtas dziļi pateicīgas Dragi. Taču ECB prezidents šādu stratēģiju varēja īstenot, saņemot bankas padomes locekļu, to skaitā Rimšēviča, atbalstu. Prasti izsakoties, mūsu monetārais pūrists Frankfurtē pie Mainas čakli nodarbojās ar to, ko Rīgā agrāk sludināja kā apgrēcību.

Kāpēc gan, visu to ņemot vērā, Latvija beidzot nevarētu cerēt no savas centrālbankas un tās (jaunā) vadītāja daudz aktīvāku un tiešāku līdzdalību nacionālās ekonomikas attīstībā? Jā, arī tādu «monetāro stimulāciju», kas tagad tiek ES dienvidiem! Tieši tādam vajadzētu būt nākamā LB prezidenta kandidātu vēlēšanu kampaņas pašam galvenajam jautājumam.

Mantojums – izvērtēšanai, pārvērtēšanai

Intrigu padziļina Rimšēviča novembrī Delfu TV paziņotais, ka viņš neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu. Eiro esot ieviests, viss jau esot pateikts – par veselību, izglītību. Iet politikā vai doties strādāt ECB aparātā netaisoties. Taču diez vai 1965.gadā dzimušam cilvēkam, kam ierasts dzīvot augstā statusā un atalgojumā, tiešām pietiks noslodzes tikai ar lekciju lasīšanu augstskolās.

Atļaušos būt riebīgs un izteikšu aizdomas, ka tagadējais LB prezidents nākamgad labprāt gaidīs prasmīgi režisētas politiķu, ekspertējošo ekonomistu vai pat uzņēmēju delegācijas, kas publiski teju vai kritīs ceļos un lūgs viņu «palikt savā vietā».

Tagadējā olimpiskā dievība daudz netielētos, ja starp pieteiktiem kandidātiem atklātos izteikti spēcīgs pretendents ar neslēptu vēlmi revidēt Rimšēviča radīto mantojumu un mainīt kaut daļu no LB un Latvijā ierastās kārtības. Savukārt noraudzītais «troņmantnieks» izradītos par vāju, lai spētu nemiera cēlāju uzveikt.

Piemēram, kaut arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir formāli neatkarīga iestāde, tā mentāli ir LB pagarinājums. Regulators veidojās kā «kauls no kaula, miesa no miesas», un to, protams, vada Rimševiča kreatūra – agrākais centrālbankas jurists Pēters Putniņš. (Cik nu zinu, līdzīgas attiecības ir ECB un «eiro-fuktukam», kas turklāt Frankfurtē pat atrodas zem viena jumta.)

Nopietnas pretenzijas pret Rimšēviča mantojumu atradīsies ne tikai Aināram Šleseram, pie viņa Rīdzenē glābiņu meklējušiem «brāļiem pareksiem» un visiem devalvācijas sludinātājiem, kuri cerēja ar lata mazvērtību saglābt savus toksiskos biznesus. Partijām, politiķiem un pašiem amata pretendentiem vajag tikai radīt autoritatīvu publisko diskusiju, kurā līdz šim monetārajam konsensam ārēji lojāli uzņēmēji vai baņķieri drīkstētu izteikties droši, nebaidoties tapt ierakstīti «tumsas spēkos».

Tāpēc Latvijas sabiedrībai būtu svarīgi 2019.gada otrajā pusē piedzīvot, mazākais, vēriena ziņā kaut ko līdzīgu vismaz 2014.gada Valsts prezidenta vēlēšanu kampaņai. Ar kandidātu diskusijām TV, plašām intervijām, pretendentu stingri iezīmētām pozīcijām un, kur bez tā liksies, kārdinošiem un nedaudz populistiskiem solījumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...