Iesaki rakstu: 
Partijai KPV LV ir kārtējie juku laiki. Viena no jaunizceptajām valdes loceklēm pārmet iepriekšējai autoritārismu. Bet tas, kādu iemeslu dēļ partija līdz šādam murgam aizgājusi, ir pārmērīgā demokrātija. Vēlos mazliet izstāstīt, kas patiesībā ir jaunie partijas valdes locekļi.
Rolands Millers - medijos viņu tagad mēdz saukt par uzņēmēju. Bet patiesībā viņš tāds nemaz nav. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka viņam nepieder uzņēmumi un nav arī valdes loceklis kādā uzņēmumā. Izskatās, ka uzņēmumi ir pārrakstīti uz sievas Irinas vārda. Kādēļ tā? Pirms dažiem gadiem VID viņam dažādu pārkāpumu dēļ noteica aizliegumu nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Viņš biedru sanāksmēs bieži ir lepojies, kā uzņēmējdarbību ir pārcēlis uz sev pazīstamajiem, kā arī citām valstīm - Igauniju un Čehiju. Ir lepni stāstījis kā šitai valstij neko nemaksās, kā krāpjas ar PVN maksāšanu un dažādu būvnormatīvu neievērošanu savās ēdināšanas iestādēs.
Elita Lazda - bijusī partijas ētikas komisijas vadītāja, tikai no ētikas nesaprot neko. Ētikas komisijas vadītājai būtu jāsaprot, kas ir partijas reputācija un kā publiski kašķi ietekmē partijas reputāciju. Interesanti būtu uzzināt, kādēļ viņa savas darbības laikā ir apzināti bremzējusi vairāk nekā 30 biedru sūdzību izskatīšanu.
Elita bez ētikas komisijas vadības kādu laiku KPV LV frakcijā strādāja par vecāko konsultanti. Tomēr šim amatam viņa nederēja - nespēja sagatavot kvalitatīvus priekšlikumus, iesniedza brāķa priekšlikumus deputātu vārdā. Frakcija viņai darbu uzteica.
Ko viņa izdarīja, kad uzzināja nepatīkamos jaunumus? To, ko dara jebkurš negodīgs ierēdnis, - “saslima”. Pirms dokumentu parakstīšanas par darba attiecību izbeigšanu izņēma “slimības lapu”. Jebkuram ir skaidrs, ka slima viņa nebija, jo partijas nodaļas sanāksmes viņa apmeklēja. Tātad secināms, ka viņa ir krāpusies ar slimības lapu, tādējādi izkrāpusi valstij līdzekļus.
Toms Andersons - partijā viņu sen iesauca par MiniGobzemu. Politika gluži tāpat kā Gobzemam viņam aprobežojas ar ierakstiem feisbukā. Ar darbiem partijā nekad nebija izcēlies. Neizprot kā strādā valsts - pieprasīja no partijas vadības, lai arestē Viņķeli par nelikumīgajiem masku iepirkumiem. Kad viņam piedāvāja palīdzību, lai uzrakstītu iesniegumu policijā, to lepni atteica.
Agnese Zaļakmentiņa - publiski pārmet likuma pārkāpumus saistībā ar partijas finansējumu izlietojumu, bet pati nezina, kas ir interešu konflikts. Viņa, būdama revīzijas komisijas locekle, saņēma atalgojumu par mājaslapas uzturēšanu (kuru viņa vēlāk nozaga partijai). Šo viņa, visticamāk, ir aizmirsusi saviem cīņubiedriem pieminēt.
Raimonds Nipers - Ingunas Sudrabas izkalts dīvainis. Pašvaldības deputāts Dagdas novadā, ievēlēts no NSL saraksta. Kārtējais runātājs, nevis darītājs. Kad tika stiķēta kopā šī valdība, viņam piedāvāja kļūt par FM parlamentāro sekretāru. Atteicās, nobijās. Bet turpina stāstīt, kā viņš būtu veidojis nodokļu reformu, jo visu zina labāk.
Miks Vizbulis - lasām Miks Vizbulis, bet domājam Artuss Kaimiņš. Noderīgais idiots Miks dzīvo Anglijā un ir uzticams Artusa kurpju laizītājs. Es pilnīgi droši varu apgalvot, ka valdes sēdēs Mika vietā sēdēs uzresnējušais Artuss. Pašam savu domu nekad nav bijis.
Artūrs Vējš - acīmredzot pietrūka cilvēku, ko iebāzt šajā valdē, tādēļ pierunāja slinko Artūru. It kā izmācījies par jurista palīgu, bet no juridiskām lietām nesaprot itin neko, viņam jau vajadzēja saprast, cik procesuālo pārkāpumu ir viņu sasauktajā biedru sapulcē.
Nevaru nepieminēt - Lauris Zīverts. Pieminu, jo viņš ir viens no varas pārņemšanas organizatoriem. No iepriekšējās valdes padzītais, bet jaunajā valdē neiebāztais Lauris ir tipisks naudas cilvēks. Kad noslēdzās 13. Saeimas vēlēšanas, viņš par veselības vai labklājības ministru gribēja iebīdīt savu tēti. Kad tas neizdevās, viņš kļuva ļoti noskaņots pret valdību.
Tad deputāte Iveta Benhena-Bēkena viņam piedāvāja kļūt par deputāta palīgu. Noskaņojums pret valdību viņam izmainījās par 180 grādiem. Bet tad nāca divas nelaimīgas sakritības. Iveta, laikam sapratusi, ka Lauris nav strādātājs, darbu viņam uzteica. Un, kad Laurim neizdevās iebīdīt savu tēvu valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale" vadītāja amatā, viņš atkal kļuva noskaņots pret valdību un partijas vadību.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
