Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kļūst aizvien skaidrāks, ka vai nu Latvijas valsts nevarīgajām iestādēm no Šveices jurista Rūdolfa Meroni vispār neizdosies pārņemt atpakaļ viņa „glabāto” un „apsaimniekoto” arestēto mantu, vai arī pārņemta tiks nožēlojama daļa no pirms vairāk nekā desmit gadiem Šveices mahinatoram nodotajām akcijām un patiesā labuma guvēja tiesībām. Vēl skaidrāks ir tikai tas, ka par šiem Latvijas valstij nozagtajiem varbūt pat 100 vai vairāk miljoniem neviens pie atbildības saukts netiks. Taču pamats būtu...

Neapšaubāmi uz apsūdzēto sola vajadzētu sēsties bijušajam prokuroram Andim Mežsargam. Šim ar vājību uz alkoholiskiem dzērieniem sirgušajam „Lemberga lietas arhitektam” mēs būtībā varam pateikties par to, ka arestētā manta „glabāšanā” R. Meroni tika nodota bez jebkādas inventarizācijas, bez novērtējuma, bez jebkādiem nosacījumiem par atskaišu sniegšanu. Tas, ka tagad valsts iestādēm nav skaidrs, ko un kā īsti pārņemt, ir tieši A. Mežsarga „nopelns”.

Blakus A. Mežsargam neapšaubāmi vajadzētu sēdēt prokuroram Jurim Jurisam. Ja ne viņa aktīvā „palīdzība”, Šveices mahinatoram nebūtu izdevusies shēma ar „Ventspils naftas” akciju paketes pārdošanu. Medijos šī shēma ir aprakstīta detalizēti, un jebkurā tiesiskā valstī J. Jurisam jau sen būtu uzrādītas apsūdzības.

Lai kā nu jau bijušais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers vienmēr un jebkurā situācijā ir mēģinājis izvairīties no jebkādas personiskas atbildības, nav ne mazāko šaubu – ja ne viņa noziedzīgā bezdarbība, ne tikai nevarīgi noraugoties J. Jurisa darbībās, bet arī tās pat savā veidā piesedzot, Šveices mahinatoram būtu bijis daudz grūtāk pārņemt savā faktiskajā kontrolē nozīmīgākos Ventspils tranzītuzņēmumus.

Vēl viena izbijusi amatpersona, kurai vajadzētu sēsties uz apsūdzēto sola par noziedzīgu nolaidību, kurai bijušas smagas sekas, ir nu jau bijušais ilggadējais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Tieši viņa atbildība ir tā, ka Valsts policija – tostarp Ekonomikas policijas „pasūtījumu galds” – ilgus gadus ignorēja pārliecinošo informāciju un faktus par R. Meroni un viņu piesedzošo prokuroru izdarībām.

Protams, saraksts nebūs pilnīgs bez vēl viena izbijuša ģenerālprokurora, tagadējā Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka Jāņa Maizīša (attēlā). Viņš pēdējā gada laikā izliekas faktiski nemanāms, un tam ir virkne iemeslu, kuru vidū viens no nozīmīgākajiem neapšaubāmi ir tieši R. Meroni afēras.

Tas, ka Satversmes aizsardzības birojs izlikās nemanām notiekošo, liecina par vienu no diviem – vai nu runa ir „tikai” par noziedzīgu nolaidību, vai arī J. Maizītis un/vai viņa padotie bija „daļā”, un tad jau runa ir par korupciju, kam bijušas valstiski ļoti smagas sekas.

Šeit gan var iebilst, ka varbūt jau Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks nemaz nav vainīgs un īstie atbildīgie ir bijušais biroja darbinieks, daudzu afēru piesedzējs Aigars Sparāns un viņam līdzīgie. Bet tā ir tikai atruna, - tieši biroja priekšnieks ir atbildīgs par biroja darbu vai bezdarbību.

Var, protams, mēģināt teikt, ka nekādus zaudējumus jau Latvijas valsts nemaz nav cietusi, - izšķērdētā un izzagtā manta jau nemaz nav bijusi tās īpašums. Taču tā ir tikai atrunāšanās, jo iznākums Aivara Lemberga krimināllietā var būt tikai viens no diviem.

Viens variants – apsūdzēto notiesā, piespriež mantas konfiskāciju, un izrādās, ka neko valsts vairs nemaz nevar konfiscēt, jo visu vērtīgāko izzadzis Šveices mahinators un valts zaudējusi varbūt 100, varbūt arī vairāk miljonus eiro.

Savukārt otrs variants – apsūdzēt attaisno, viņš prasa atpakaļ savu mantu, un tad izrādās, ka atdodamā manta ir par varbūt 100, varbūt arī vairāk miljoniem eiro mazāk vērta nekā savulaik arestētā. Kā jūs domājat, kam nāksies kompensēt pazaudēto? Protams, Latvijas nodokļu maksātājiem...

Ar vārdu sakot, atcerēsimies šos uzvārdus brīdī, kad Latvijas valsts būs spiesta atzīt zaudētās summas grandiozos apmērus, bet nebūs gatava izvirzīt šiem cilvēkiem apsūdzības.

Novērtē šo rakstu:

271
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Roma sabruks šoreiz?

FotoParalēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Lasīt visu...

15

Vārda brīvības fonds 1. aprīlī CC Atklāta vēstule kultūras ministram Naurim Puntulim

FotoŠopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Lasīt visu...

21

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

FotoValsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Lasīt visu...

21

Korupcijas prakse perifērijā – Balvos

FotoKonkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Lasīt visu...

12

Kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā

FotoVēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Lasīt visu...

21

Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!

FotoPirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

Lursoft