Kam vēl ir jānotiek, lai politiķi beidzot pārslēgtos dzimstības veicināšanas virzienā?
Aivars Strakšas23.07.2023.
Komentāri (52)
Iesaki rakstu: 
Tieši demogrāfijas jautājumu risinājumiem šobrīd ir jābūt sabiedrības un politikas uzmanības centrā. Latvijas valsts problēma nav Stambulas konvencija un viss ar to saistītais. Pat valodas jautājums nav prioritāte. Latviešu valodas nākotne ir atkarīga tikai un vienīgi no dzimstības latviešu ģimenēs. Nekādi likumi un noteikumi te nelīdzēs.
Latvijas ekonomikas problēmas jau ir atdūrušās pret strādājošo skaita nepietiekamību, un pašreizējās tendences, ja tās neizdosies lauzt, ved pretī katastrofai.
Mīnus 15% dzimstība šogad pret iepriekšējo antirekorda gadu! Kam vēl ir jānotiek, lai politiķi beidzot pārslēgtos dzimstības veicināšanas virzienā?
Tagad paskatāmies, kādu jautājumu risinājumi ir politiskās elites dienaskārtībā un cik daudz laika tā velta katram no šiem jautājumiem. Tādā veidā mēs sapratīsim viņu prioritātes. Demogrāfija nav pat desmitniekā. Tas pats ar masu medijiem.
Arī mani jau sāk kaitināt tas, ka igauņus visur bāžam par piemēru. Bet fakti ir un paliek fakti. Igauņi ir racionāli un darbojas savas valsts interesēs.
P.S. Kad ChatGPT uzdevu jautājumu par to kāda ir Latvijas ekonomikas pamatproblēma, saņēmu atbildi vienā teikumā - demogrāfija. Pat bez paskaidrojumiem un citu problēmu pieminēšanas.
Seko mums 
Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem skaitlī “8647”, un parakstu: “Foršs gliemežvāku veidojums manā pludmales pastaigā.”
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
