Kam vēl ir jānotiek, lai politiķi beidzot pārslēgtos dzimstības veicināšanas virzienā?
Aivars Strakšas23.07.2023.
Komentāri (52)
Iesaki rakstu: 
Tieši demogrāfijas jautājumu risinājumiem šobrīd ir jābūt sabiedrības un politikas uzmanības centrā. Latvijas valsts problēma nav Stambulas konvencija un viss ar to saistītais. Pat valodas jautājums nav prioritāte. Latviešu valodas nākotne ir atkarīga tikai un vienīgi no dzimstības latviešu ģimenēs. Nekādi likumi un noteikumi te nelīdzēs.
Latvijas ekonomikas problēmas jau ir atdūrušās pret strādājošo skaita nepietiekamību, un pašreizējās tendences, ja tās neizdosies lauzt, ved pretī katastrofai.
Mīnus 15% dzimstība šogad pret iepriekšējo antirekorda gadu! Kam vēl ir jānotiek, lai politiķi beidzot pārslēgtos dzimstības veicināšanas virzienā?
Tagad paskatāmies, kādu jautājumu risinājumi ir politiskās elites dienaskārtībā un cik daudz laika tā velta katram no šiem jautājumiem. Tādā veidā mēs sapratīsim viņu prioritātes. Demogrāfija nav pat desmitniekā. Tas pats ar masu medijiem.
Arī mani jau sāk kaitināt tas, ka igauņus visur bāžam par piemēru. Bet fakti ir un paliek fakti. Igauņi ir racionāli un darbojas savas valsts interesēs.
P.S. Kad ChatGPT uzdevu jautājumu par to kāda ir Latvijas ekonomikas pamatproblēma, saņēmu atbildi vienā teikumā - demogrāfija. Pat bez paskaidrojumiem un citu problēmu pieminēšanas.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
