Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pazīstamais filozofs Artis Svece publicējis rakstu, kurš veltīts Latvijas krievu un 9. maija problēmas tematikai. Raksts ieturēts “Putina (krievu) sapratēja” stilistikā, kas, ņemot vērā kara apstākļus un autora agrākos izteikumus, apgrūtina šo rakstu uztvert bez sajūtas, ka lasi kārtējā Kremļa “noderīgā idiota” sacerējumu.

No otras puses, jāatzīst, ka kopumā raksts ir samērā izsvērts un tajā jaušama izteikta vēlme “būt objektīvam”. Var saprast autora vēlmi “uzklausīt abas puses” un “stāvēt pāri” sadzīviskām, starpetniskām nesaskaņām, taču kara apstākļos šī “objektivitāte” jau sāk liecināt par kaut ko citu. Par stūrgalvīgu nevēlēšanos redzēt realitāti, kura nesakrīt ar paša “iedomāto patiesību”.

Internetā klīst video, kurā krievvalodīgs ukraiņu bēglis no Harkivas stāsta par savu “Putina sapratēja” pieredzi. Viņš, jau būdams Ļvivā, nekautrējas atzīties, ka bijis Krievijas un Putina politikas atbalstītājs, kritiski izturējies pret Ukrainas centrālo valdību un pie varas esošajiem “nacionālistiem”. Taču tagad radikāli mainījis redzējumu, lamā Putinu pēdējiem vārdiem un stāsta, cik labi pret viņu Rietumukrainā izturas vietējie.

Taču šajā video pati būtiskākā epizode ir beigās, kad viņam jautā: “Un kurā brīdī jūs sapratāt, ka jūsu iepriekšējā pārliecība ir bijusi maldīga?” Uz to pusmūža vīrietis atbild: “Līdz pat pēdējam brīdim es ticēju tai Putina “krievu pasaulei”. Tikai tad, kad uz Harkivu sāka krist bumbas un sagrāva mūsu māju, man zvīņas no acīm nokrita.”

Šis ir laiks, kad cilvēkiem krīt zvīņas no acīm un viņi piepeši ierauga to, ko līdz tam gadiem nebija redzējuši vai, pareizāk sakot, nebija gribējuši ieraudzīt. Svecem un portālam “Satori” acīmredzami zvīņas no acīm vēl nav nokritušas, tāpat kā lielam skaitam citu “noderīgo idiotu”.

Šajā ziņā interesanta ir kādreizējās kreiso liberāļu aktīvistes Lindas Mazures “pārkalšanās” no dedzīgas sorosietes uz tikpat dedzīgu nacionālisti. Agrāk Mazure bija vienā nometnē ar to sorosisko varzu, kura visus citādi domājošos nicīgi apsaukāja par kartupeļiem, konserviem un naciķiem, bet tagad viņas ierakstus regulāri retvīto viena no centrālajām šo “konservu” figūrām - Liāna Langa Bokša.

Taču atgriezīsimies pie Sveces raksta. No tā tonalitātes izriet, ka Svece 9. maija jautājumu uztver nopietni. Kā Latvijas valsts un latviešu nācijas apdraudējumu. Līdz ar to šī problēma jārisina. Cik lielā mērā piedāvātais risinājums ir reāls un vai tam var piekrist, tas jau ir cits jautājums.

Kā Svece redz situāciju? Lūk, citāts: “Es teiktu, ka 9. maijs ir kļuvis par Latvijas krievu vai krieviski runājošās kopienas identitātes svētkiem. (..) Daļa no dalībniekiem greznojas ar Putina Krievijas simboliem, bet daudzi vienkārši atnākuši pabūt kopā ar “tādiem pašiem kā viņi”.

Ja man ir taisnība, tad aizliegumu svinēt 9. maiju krievu kopiena var uztvert tikai kā mēģinājumu aizliegt viņiem būt tiem, kas viņi ir. Turklāt, apsaukājot šo pasākumu par “nāves dienu”, pastāv risks aizvainot arī tos, kuri nebūt netaisās slavēt Latvijas vai Ukrainas okupāciju. Un te arī galvenā problēma - cilvēks var piekrist nosodījumam pret agresiju Ukrainā, bet nevar piekrist atteikties no savas identitātes apliecināšanas. Latviešiem ir vairāki šādi svētki, pirmām kārtām Līgo svētki, un tie izdzīvoja arī tad, kad padomju režīms tos mēģināja aizliegt.”

Autors atzīst un, manuprāt, precīzi apraksta problēmu. Latvijā ir kopiena, kurai ir būtiski atšķirīga identitāte ar latviešiem. Latviešiem Līgo (?) svētki (vai tomēr Jāņi), krieviski runājošajai kopienai - 9. maijs kā Jāņu dienas analogs. Tātad tiek atzīts, ka valstī pastāv divas lielas kopienas ar atšķirīgu identitāti. Turklāt tiek norādīts, ka šo identitāti nav iespējams iznīdēt ar aizliegumiem, jo Līgo svētki “izdzīvoja arī tad, kad padomju režīms tos mēģināja aizliegt”.

Mēdz teikt, ka problēmas apzināšana un tās atzīšana jau ir puse risinājuma. No šī aspekta Sveces raksts ir zināms solis pareizā virzienā kaut vai no tā aspekta, ka problēma tiek atzīta. Lielākā Latvijas politiskā spektra daļa turpina sev komfortablo “strausa” politiku, kuras ietvaros notiek izlikšanās, ka nekādas etnisko kopienu problēmas vai, vēl trakāk, atšķirīgas identitātes nav.

Lūk, svaigākais piemērs. Vakardienas intervijā laikrakstam “Diena” Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, kurš pazīstams kā perfekts vienmēr “pareizās” pozīcijas paudējs, uz žurnālistes Agneses Margēvičas izteikto aicinājumu - neliekuļosim, saliedēšanās ap latviešu valodu un kultūru nav izdevusies - šo aicinājumu noraida, liekuļotā izbrīnā jautājot, kura tad Eiropas nācija ir tā saliedētā. “Es tad arī gribētu dzirdēt kritēriju, kas tad ir “saliedēta nācija”?”

Teikmanis līdzīgi kā arī citi “pareizie” politiķi šādos gadījumos problēmu “norok”, sakot, ka tā esot sadomāta problēma, kuru uzturot atsevišķi politiskie spēki, kas no tās kurināšanas barojas. Latvijas apstākļos šīs “sadomātās” problēmas uzturētāji skaitās NA no vienas puses un “Saskaņa”, pēdējā laikā arī Latvijas Krievu savienība (LKS) no otras. Politiskā spektra kreisi centriskais spārns - “Attīstībai/Par!” un “Vienotība” - ir šīs “sadomātības” teorijas aktīvākie uzturētāji.

Jāpiebilst, ka oficiālā līmenī arī “Saskaņa” cenšas norobežoties no jebkādiem sensitīviem identitātes jautājumiem, uzsvērti noliedzot etnisko minoritāšu atšķirīgu valstisko identitāti. Piebilde - valstiskā identitāte - šeit ir ļoti svarīga, jo par sadzīvisku (piemēram, valodas vai kultūrvides) identitāšu atšķirībām viņi runā labprāt.

Tas, ka ar savu kreisi liberālo nostāju pazīstamais filozofs Svece norobežojas no šīs ideoloģiskās vienādības formulas, jau jāvērtē atzinīgi. Taču, lai kā es censtos saskatīt pozitīvo Sveces rakstā, nevar nepamanīt tā fundamentālo kļūdu, kas faktiski anihilē visu pozitīvo.

Fundamentālā kļūda ir tieši šī krievu 9. maija identitātes vienādošana ar latviešu Līgo svētku identitāti. It kā šīs abas identitātes ir ētiski vienādas. Taču tā ne tuvu nav. Jāņus jeb, kā tieši krievi tos sauc, Līgo svētkus svin visi. Tajā skaitā krievi. Šiem svētkiem apakšā nav nekādu citus aizvainojošu vai atstumjošu iezīmju. Tieši Jāņu svinēšanu varētu piesaukt kā vienu no vienotas nacionālās identitātes veidojošiem piemēriem līdzās 18. novembrim un starptautiskām sporta sacensībām ar Latvijas sportistu piedalīšanos.

9. maijs ir gluži kas cits. Turklāt agrāk tas tiešām vairāk saistījās ar Otrā pasaules kara beigām, bet pēdējos desmit gados, kopš Krievijā sazēlis “Pobedobesijas” kults, šī diena pārvērtusies izteiktā krievu šovinisma, impēriska tvana apstulbotā orģijā. Taču arī tas vēl nav viss. Šīs orģijas notiek parkā, kurš kādreiz par godu uzvarai pār Bermontu nosaukts par Uzvaras parku. Tagad šā parka vēsturiskā jēga ir izvarota, un Uzvaras [pār Bermontu, nevis pār Hitleru] bulvāra galā uzsliets piemineklis, kura saturiskā jēga ir nepārprotama - leģitimizēt 1945. gada okupāciju mūžīgi mūžos.

Svece savu rakstu iesāk ar līdzību no kādas brāļu Grimmu pasakas, kurā meitene Elza atsakās no precinieka Anša piedāvājuma, jo, aizejot uz pagrabu pēc alus, sāk fantazēt par dažādām nākotnes iespējamām nelaimēm, kuras varētu notikt, ja viņa šo Anša piedāvājumu pieņemtu. Šī līdzība konkrētajā gadījumā ir nekorekta pašos pamatos, jo mūsu gadījumā nav runa par nākotnes riskiem, bet jau notikušu vardarbību. Uzvaras parks jau ir izvarots, un tā centrā izveidots, sauksim lietas īstajos vārdos, okupācijas svētku altāris, uz kuru okupācijas atbalstītāji 9. maijā nes savu ziedojumu. Burtiskā nozīmē.

Ja vēl līdz 24. februārim “mīļā miera” labad varējām izlikties, ka “lai jau tie padomju laiku apjūsmotāji tur iet, varam pieciest”, tad tagad šie okupācijas atbalstītāji jau kļūst par valstisku apdraudējumu. Diemžēl faktu, ka mūsu valstī dzīvo milzīgs skaits Putina fanu, nevar noliegt. Turklāt tie nav Teikmaņa nosauktie 7-8%. Kāda būs viņu uzvedība X stundā, ja tāda pienāks, negribas pat prognozēt.

Autors savu rakstu beidz ar tādu kā ieteikumu: “Es teiktu, ka 9. maija problēma nav problēma, ko var atrisināt latvieši. Manuprāt, aizliegums ir slikta doma, jo nekas netiek piedāvāts vietā, bet skaidrs arī, ka ne jau cilvēki no malas var pateikt, ko un kā krieviski runājošajiem Latvijas pilsoņiem svinēt. Manuprāt, šis ir mirklis, kad krievu kopienai jāsaņemas un jāizdomā, kā viņi iedomājas savu vietu mūsdienu Latvijā, un jānāk klajā ar priekšlikumiem, kāds ir risinājums problēmai, ko radījis 9. maijs.”

Šis ieteikums precīzi iegulst tajā kreisi liberālās ideoloģijas gultnē, kurā problēmas tiek risinātas atbilstoši teorētiskiem, ideoloģiski izturētiem uzstādījumiem - “aizliegums ir slikta doma”, “nekas netiek piedāvāts vietā”, “ne jau cilvēki no malas var pateikt”, “jāsaņemas un jāizdomā”, “jānāk klajā ar priekšlikumiem”. To visu var pateikt skaidrāk. Turpinām izlikties, ka nekādu problēmu ar 9. maiju nav, un cerēsim, ka viss beigsies labi. Tā nav problēma, ko var atrisināt latvieši. Un vispār, vai ir kāda problēma, kuru var atrisināt latvieši? Ja Eiropas Komisija vai Baidens atļaus, tad arī 9. maija un okupācijas pieminekļa problēmu risināsim. Ja sāks krist uz galvām bumbas, tad arī domāsim. Bet pagaidām sēdēsim klusu. Kā vienmēr. Ar zvīņām uz acīm un aizvērtu muti.

Bet varbūt beidzot ņemsim savas valsts likteni savās rokās?

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

47
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...