Kamēr ES vienam Putina draugam Kovaļčukam nosaka sankcijas, otrs Kovaļčuks mierīgi turpina dzīvi un biznesu Latvijā
PIETIEK31.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Eiropas Savienība sarakstu ar personām un organizācijām, pret kurām vērstas sankcijas par viņu lomu Krievijas agresijā pret Ukrainu, papildinājusi ar Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvināto multimiljonāru Juriju Kovaļčuku (attēlā), viņa brāļadēls Kirils Kovaļčuks mierīgi turpina izmantot Latvijas uzturēšanās atļauju, mitinās savā Jūrmalas rezidencē un nodarbojas ar biznesu.
Trešdien Eiropas Savienība arī Juriju Kovaļčuku iekļāva to personu skaitā, kurām noteikts ieceļošanas aizliegums un aktīvu iesaldēšana. Viņš ir pazīstams ne tikai kā Putina uzticamības persona un Krievijas prezidenta sens draugs, - tieši Jurijs Kovaļčuks daļēji slēptā veidā ir galvenais Krievijas nozīmīgāko TV kanālu (izņemot vienīgi valsts TV kanālus) saimnieks un no viņa ir atkarīgs, ko un kādā gaismā tie atspoguļo.
Kovaļčuks caur virkni uzņēmumu faktiski kontrolē TV kanālus Первый канал, Рен-ТВ, СТС, НТВ-плюс, НТВ, ТНТ un Петербург-пятый канал, kā arī radiostacijas Эхо-Москвы, Сити-ФМ, Relax-FM, Детское-радио, Comedy-радио un virkni ne tik nozīmīgu mediju (Известия, Лайф-ньюз, varbūt arī Комсомольская правда).
Laikā, kad šim cilvēkam ir noteiktas Eiropas Savienības sankcijas, viņa faktiski tuvākais asinsradinieks - brāļadēls Kirils Kovaļčuks mierīgi mīt Latvijā un nodarbojas šeit ar biznesu, kas, kā tiek uzskatīts, tiek finansēts no Kovaļčuka-vecākā biznesa līdzekļiem.
"Redzamākais" Kovaļčuka bizness Latvijā ir ekskluzīvais Jūrmalas restorāns Giardino, kura saimnieks ir SIA Dzintara projekti. Šajā 2011. gadā reģistrētajā uzņēmumā saskaņā ar Lursoft datiem 75% kapitāldaļu pieder Krievijas pilsonim Kirilam Kovaļčukam.
Savukārt uzņēmumā Dzintaru 28 Kirilam Kovaļčukam pieder 34% kapitāldaļu, 7% - citam Krievijas pilsonim Aleksandram Ordžonikidzem, bet vēl 34% - Britu Virdžīnu salu ārzonas uzņēmumam Wexford Finance Ltd.
Kaut gan virkne Krievijas mediju publikācijās pēdējo divu gadu laikā ir fiksējuši, ka Kirils Kovaļčuks, kurš mitinās Jūrmalā, ir tieši Jurija Kovaļčuka brāļadēls, no Satversmes aizsardzības biroja (SAB) un Drošības policijas reakcijas, trešdien sniedzot atbildes uz Pietiek jautājumiem, radās iespaids, ka viņiem ir pirmā dzirdēšana par Kovaļčuku ģimenes radu rakstiem.
"Drošības policija nekomentēs Jūsu jautājumu par Krievijas Federācijas pilsoņa uzņēmējdarbību. Vienlaikus vēršam Jūsu uzmanību, ka Drošības policijas vērtējums par aktuālākajiem riskiem ekonomiskās drošības jomā ir pieejams Drošības policijas darbības pārskatā par 2013.gadu," - tas bija viss, ko varēja paskaidrot Jāņa Reinika vadītā Drošības policija.
Nekas sakāms uz jautājumu par Kovaļčuku ģimenes biznesu nebija sakāms arī Jāņa Maizīša vadītajam Satversmes aizsardzības birojam: "SAB pamatuzdevumi ir izlūkošana, pretizlūkošana un klasificētās informācijas aizsardzība. Veicot darbu šajos virzienos, SAB regulāri sniedz iegūto informāciju valsts amatpersonām. Tai skaitā tiek sniegta situācijas analīzei un izvērtēšanai būtiska informācija par citu valstu politiskajām vai ekonomiskajām interesēm Latvijā."
Ne Maizītis, ne viņa vadītā iestāde nespēja atbildēt uz jautājumu - vai fakts, ka ietekmīgs Krievijas propagandas telekanālu īpašnieks netieši nodarbojas ar uzņēmējdarbību Latvijā, nerada apdraudējumu valsts drošībai.
Diezgan īpatnēja bija arī Edgara Rinkēviča vadītās Ārlietu ministrijas Pietiek sniegtā atbilde: "ES iekšējo procedūru dēļ pašreiz nevaram sniegt atbildi par minēto personu."
Foto no vedomosti.ru
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
