Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.

Kā zināms, karš ir plašs konflikta stāvoklis starp valstīm, organizācijām vai relatīvi lielām cilvēku grupām, ko raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un dažreiz arī pret civiliedzīvotājiem.[1]

Agrāk ar vārdu „karš” saprata divas identificējamas, pamanāmas, cilvēku grupas vai valstis, kur vieni pret otriem piemēroja ieročus. Savukārt līdz ar globālā tīmekļa parādīšanos un globalizāciju palika arvien grūtāk tieši identificēt saucamo „agresoru”, kurš parasto ieroču vietā sāk izmantot informatīvo telpu, lai ar tās palīdzību mainītu cilvēku uztveri un attieksmi pret dažādākiem notikumiem pagātnē un tagadnē tādejādi jau laikus veidojot noteiktu viedokli attiecībā pret notikumiem nākotnē.

Jēdziena „informatīvais karš” atsegums ir meklējam tā pirmajā vārdā. Proti, līdz šim ierastais rezultāts, kurš tika panākts piemērojot ieročus, tiek panākts ar informācijas palīdzību. Turklāt, vārds „informācija” ir tulkojuma visplašākā nozīmē, sākot no atsevišķu notikumu atspoguļošanas, vai otrādāk – neatspoguļošanas, tā arī veicot rūpīgu izvēli, kāda veida informāciju publiskot. Mūsdienās lielu lomu spēlē arī tas saucamais „sabiedrības viedoklis”, kurš parādās komentāru formātā pie attiecīgajiem rakstiem, vai kā atsevišķi ieraksti sociālajos tīklos.

Pēdējā laikā informatīvā kara nozīmīgumu jau sāk arvien labāk saprast, kaut arī, manuprāt, saprast ir viens, bet iedot attiecīgus instrumentus tiesībsargājošām institūcijām un veidot normatīvo regulējumu – pavisam cita lieta. Ko īpaši grūti izdarīt, kad informatīva kara gadījumā nereti informācijas radīšanas un ievietošanas vieta var būt ārpus attiecīgās valsts teritorijas. Tātad – arī jurisdikcijas.

Par informatīvo karu un tā dažādākajām izpausmēm varētu rakstīt gari un plaši, bet, tas nav šī raksta mērķis. Proti, raksta mērķis vairāk ir mēģināt saprast, vai informatīvajā karā rezultāts ir neizšķirts, vai arī, tomēr nedaudz zaudējam. Kā iepriekš jau tika minēts, informatīvā kara mērķis ir mainīt sabiedrības viedokli par pagātnē notikušiem notikumiem un veidot noteiktu viedokli par nākotnē iespējamiem notikumiem.

Tad nu šajā ziņā manā redzeslokā nonāca labi analizējams materiāls, proti, pētījums, kura laikā tika secināts, ka Baltijas valstīs samazinājies iedzīvotāju skaits, kas Krievijas-Ukrainas konfliktā Krieviju uzskata par galveno vaininieci[2]. Iesākumā pret pētījuma secinājumiem izturējos ļoti rezervēti, pieļaujot, ka tas ir tieši tādēļ tapis, lai kultivētu sabiedrībā viedokli, ka blakus mums patiesībā dzīvo visnotaļ labs un draudzīgs kaimiņš, kuru sākotnēji nespējam novērtēt. Respektīvi, izteikts informatīvā kara ierocis – veidot sabiedrībā viedokli, ka Ukraina jau nu nav tāda balta un pūkaina, savukārt Krievija nav nemaz tik ļauna un agresīva.

Tomēr, papētot pētījumu autorus, sāku aizdomāties vēl vairāk, jo pētījums veikts 2019.gada janvārī, izmantojot tiešās intervijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tā mērķis bija noskaidrot Baltijas sabiedrību polarizācijas potenciālu. Aptauja tika veikta Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieka Mārtiņa Kaprāna vadībā, sadarbojoties vadošajām Baltijas valstu socioloģisko pētījumu kompānijām.[3]

Ja paņemam par atskaites punktu Krimas jautājumu Ukrainas un Krievijas konfliktā, ņemot vērā, ka kopš konflikta norises brīža ir parādījies daudz vairāk faktu. Piemēram, Krievijā Aizsardzības ministrija apstiprināja jaunu apbalvojumu – medaļa „Par Krimas atgriešanu”, ar kuru jau 2014.gada 24.martā aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apbalvoja Krievijas jūras kājniekus un citus[4] kara dalībniekus. Šādas medaļas esamības fakts un kas to pasniedz un kam, faktiski noņem jebkādas saprātīgas šaubas par to, vai Krimas jautājums bija iedzīvotāju brīvas gribas izpausme, vai – militāristu inscenēts pasākums, bez šaubām, par kuru ļoti labi zināja Krievijas prezidents – Putins. Cits fakts – Krimu pašlaik Krievija uzskata par savu, pretēji citu valstu viedoklim.

Tagad nonākam pie satraucošākā, proti, fakti nav mainījušies, bet iedzīvotāju attieksme pret šiem faktiem gan? Citēju fragmentu no pētījuma: Latvijā šādu iedzīvotāju skaits ir samazinājies vismazāk. Šobrīd 36,7% aptaujāto uzskata, ka par konfliktu lielākoties atbildīga Krievija, bet 2016.gadā tā uzskatīja vairāk - 41,5% aptaujāto. Tikmēr Igaunijā un Lietuvā par to, ka konfliktā lielākoties atbildīgā ir Krievija, pārliecināts lielāks skaits iedzīvotāju. Igaunijā šogad tā uzskata 42,5% iedzīvotāju, bet 2016.gadā tā domāja 56,8%, savukārt Lietuvā šobrīd tā uzskata 41,1%, bet pirms trīs gadiem - 63% aptaujāto.

Iepriekš minētais, manuprāt, ir ļoti satraucošs paziņojums, jo viedokļu maiņa nenotiek pati no sevis. Izskatās, ka ir notikušas mērķtiecīgas un daudzpusīgas darbības, lai veiktu sabiedrības viedokļa ietekmēšanu.

Ja tik būtiski tiek mainīts sabiedrības viedoklis, kurš tad ir bijis agresors, tad parādās retorisks jautājums – kā var mainīt sabiedrības viedokli, ja sākotnējā faktiskā situācija nav tik viegli identificējama?

Manā skatījumā pētījuma rezultāts jau ir kā izteikts trauksmes zvans par to, ka pašlaik informatīvajā karā mēs vēl neesam tajā pusē, kura sevi var saukt par uzvarētāju.

Viena lieta fakta konstatēšana, otra – skatījums ko un kā labāk darīt, lai situācija uzlabotos. Būtiskākais – sabiedrība jāinformē par informatīvo karu, un, jo vairāk būs tā elementu parādīšana, jo labāk. Kā tiek fiksēta kāda viltus vai pārlieku slavinoša ziņa – nekavējoties jāliek blakus faktu izklāsts. Tā arī šoreiz jāmet pie malas visa kautrība un politiķiem normatīvajā līmenī ir jāparedz pietiekoši daudzi un efektīvi instrumenti, lai nepieļautu maldīgu viedokļu rašanos un kultivēšanu. Protams, ka uzreiz kāds pamanīsies iebilst par cenzūru. Jā, tā būs sava veida cenzūra, bet, attaisnojamais leģitīmais mērķis ir valsts eksistence un drošība. Ja pa pilienam vien sabiedrība tiek indēta, tad diezgan muļķīgi neko nedarīt, lai šo indēšanu pārtrauktu.

P.S. Te smags darba lauks jaunajiem politiķiem. Jācer, ka viņi to apzinās. Jā, un kaut kā sen neko neesmu dzirdējis no Jāņa Sārta vadītā STRATCOM centra Krievijas propagandas sakarā, varbūt par NATO algu šis kungs varēja jau izrādīt lielāku iniciatīvu un pašatdevi (STRATCOM koridoros runā, ka kungs braukā ar ASV vēstniecības auto un uz rokas mēnesi saņemot ap 7 500 EUR)!


[1] https://lv.wikipedia.org/wiki/Kar%C5%A1

[2] https://www.tvnet.lv/6546130/baltijas-valstis-samazinajies-iedzivotaju-skaits-kas-krievijas-ukrainas-konflikta-krieviju-uzskata-par-galveno-vaininieci

[3] https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/48895/

[4] https://life.ru/t/%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B8/151348

Novērtē šo rakstu:

33
60

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...