Kamēr jaunā ASV valdība vēlas izbeigt karu Ukrainā, tikmēr Latvijas vecā valdība nelokāmi īsteno ģeopolitiskā analfabētisma kursu un turpina kara propagandu

Džefrijs Sakss ir guvis ievērojamu politisko un ekonomisko pieredzi, strādājot par padomnieku Krievijas Federācijas valdībai prezidenta Borisa Jeļcina laikā, Ukrainas Republikas valdībai prezidenta Leonīda Kučmas laikā un 2014. gadā pēc valdības maiņas Ukrainā, ir piedalījies 2022. gada marta Krievijas un Ukrainas miera sarunās, bijis īpašais padomnieks vairākiem Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāriem, Eiropas Komisijas viceprezidenta Žuzepa Borela Fonteljesa padomnieks, kā arī ieņēmis daudzus citus amatus.

Apmēram pusotras stundas prezentācijā Džefrijs Sakss stāstīja par ASV īstenoto ārpolitiku pēdējo 33 gadu laikā, tai skaitā Krievijas un Ukrainas militārā konflikta (precīzāk, ASV – Krievijas kara) cēloņiem. Viņš runāja par tēmām, kas pēdējos trīs gadus ir aizliegtas Latvijas publiskajā mediju telpā. Interesenti var noskatīties šo uzstāšanos internetā.

Papildu ieskatam Džefrija Saksa redzējums par Krievijas un Ukrainas militārā konflikta hronoloģiju, ko Džefrijs Sakss ir publicējis jau agrāk (skatīt interneta vietnē https://thekennedybeacon.substack.com/p/the-real-history-of-the-war-in-ukraine?sd=p). Konflikta vēsture ir aprakstīta, sākot no 1990. gada, bet zemāk tekstā ir dots kopsavilkums par laika periodu no 2013. gada beigām, kad Ukrainā sākās Eiromaidans jeb Pašcieņas kustība, līdz 2022. gada sākumam.

2014. gada 28. janvārī ASV valsts sekretāra vietniece Viktorija Nulanda un ASV vēstnieks Ukrainā Džefrijs Pjats telefona sarunā apspriež valdības maiņu Ukrainā. Šī telefona saruna tika pārtverta un publicēta sociālā tīmekļa vietnē Youtube 2014. gada 7. februārī. Sarunas laikā Viktorija Nulanda informēja vēstnieku, ka ASV viceprezidents Džo Baidens ir gatavs sniegt atbalstu, lai “noslēgtu darījumu”.

2014. gada 21. februārī Ukrainas (pārstāv prezidents Viktors Janukovičs un parlamenta opozīcijas partijas), Polijas, Francijas un Vācijas valdības paraksta Vienošanos par politiskās krīzes atrisinājumu Ukrainā, tai skaitā jaunām prezidenta vēlēšanām 2015. gadā.  Tā vietā, lai ievērotu parakstīto vienošanos, politiskās kustības “Labējais sektors” un citi bruņoti formējumi pieprasa prezidenta atkāpšanos un ieņem valdības ēkas. Viktors Janukovičs atstāj valsti, un Ukrainas parlaments atstādina prezidentu no amata pienākumu pildīšanas bez impīčmenta procedūras.

2014. gada 22. februārī notiek ASV atbalstītais valsts apvērsums Ukrainā, un tiek izveidota Ukrainas pilsoņu demokrātiskās vēlēšanās neievēlēta valdība.

2014. gada 16. martā Krievijas Federācija sarīko referendumu Krimā (97% balsotāju atbalsta pievienošanos Krievijai), un 2014. gada 21. martā Krievijas Federācijas dome nobalso par Krimas pievienošanu Krievijas Federācijai. Šis referendums tika organizēts atbilstoši 2008. gada Kosovas atdalīšanās no Serbijas Republikas referenduma paraugam. ASV atzina Kosovas referenduma rezultātus, savukārt Krimas referenduma rezultātus uzskatīja par prettiesiskiem.

2015. gada 12. februārī Ukrainas Republika, Krievijas Federācija un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija paraksta Minskas otro vienošanos, ko 2015. gada 17. februārī vienbalsīgi apstiprina ANO Drošības padome (ANO Drošības padomes rezolūcija Nr. 2202). Bijusī Vācijas Federatīvās Republikas kanclere Angela Merkele 2022. gadā intervijā masu medijiem atzīstas, ka Minskas otrā vienošanās tika parakstīta, lai iegūtu laiku Ukrainai attīstīt savu armiju. Arī Ukrainas Republikas prezidents Volodimirs Zelenskis 2023. gadā masu medijiem apliecināja, ka viņš neplāno ievērot šo vienošanos.

2019. gada 1. februārī ASV vienpusēji izstājas no Līguma par vidējas darbības kodolieročiem. Par šo lēmumu ASV saņem kritiku no Krievijas Federācijas, tai raksturojot to kā destruktīvu rīcību, kas palielina drošības riskus pasaulē.

2021. gada 14. jūnija NATO sanāksmē (samitā) Briselē, atsaucoties uz 2008. gada Bukarestes sanāksmi (samitu), NATO atkārtoti apliecina vēlmi paplašināt NATO, iekļaujot tajā Ukrainu.

2021. gada 1. septembrī ASV un Ukrainas stratēģiskās partnerības kopīgajā paziņojumā ASV atkārtoti apliecina atbalstu Ukrainas vēlmei iestāties NATO.

2021. gada 17. decembrī Krievijas Federācijas prezidents piedāvā ASV līguma projektu par drošības garantijām. Līguma projekts paredz NATO nepaplašināšanu, kā arī vidējas un tuvas darbības rādiusa raķešu izmantošanas ierobežošanu.

2022. gada 26. janvārī ASV oficiāli atbild Krievijas Federācijai, ka ASV un NATO neplāno apspriest ar Krieviju jautājumu par NATO paplašināšanu. Jebkurš lēmums par dalībvalstu skaita palielināšanu tiek pieņemts vienbalsīgi, un nevienai trešai valstij nav teikšanas par šāda lēmuma pieņemšanu.

2022. gada 21. februārī Krievijas Federācijas Drošības padomē Krievijas ārlietu ministrs paziņo, ka ASV atsakās vest drošības sarunas, tai skaitā par NATO nepaplašināšanu austrumu virzienā. Izvirzot argumentu par “atvērto durvju” politiku attiecībā uz līdzdalību NATO, ASV ignorē galveno drošības principu: neīstenot NATO dalībvalstu drošību uz citu valstu drošības rēķina. 

Šī raksta autora iestarpinājums. 2022. gada 19. februārī Minhenes drošības konferencē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina savulaik atteicās no kodolieročiem, saņemot pretī drošības garantijas. Šobrīd Ukrainai neesot ne kodolieroču, ne drošības garantiju, bet ir zaudētas teritorijas. Līdz ar to Ukrainai esot tiesības prasīt drošības un miera garantijas, tai skaitā nepieciešamības gadījumā atkāpties no 1994. gada Budapeštas memoranda (Memorands par drošības garantijām saistībā ar Ukrainas pievienošanos Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu) saistību ievērošanas. Situācijā, kad pie valsts robežas stāv Krievijas karaspēks, Ukrainas prezidents nevis centās atrisināt ieilgušo konfliktu mierīgā ceļā, bet deva papildu mājienu Krievijai iebrukt Ukrainas teritorijā.

2022. gada 24. februārī Krievijas Federācija sāk speciālo militāro operāciju Ukrainā.

2022. gada 28. martā, pirms ASV un Lielbritānija pārtrauca Krievijas – Ukrainas miera sarunas, laikraksts “The Financial Times” publicē Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teikto: “Drošības garantijas un neitralitāte, mūsu valsts bez kodolieročiem – mēs esam tam gatavi. Tas ir visbūtiskākais [..], ka šī iemesla dēļ viņi [Krievija]  sāka karu.”

Šo sarakstu var turpināt, bet minēšu tikai ASV valsts sekretāra Marko Rubio teikto  2025. gada 5. marta intervijā masu medijam “Fox News”: “Godīgi sakot, tas ir pastarpināts karš (angļu val. proxy war) starp divām kodolvalstīm – ASV, kas palīdz Ukrainai, un Krieviju. Tam ir jādara gals.” (skatīt intervijas konspektu ASV Valsts departamenta mājas lapā https://www.state.gov/secretary-of-state-marco-rubio-with-sean-hannity-of-fox-news/). Pamatojoties uz iepriekš minēto, Saeimas paziņojumos rakstītais, ka Krievijas pilna mēroga militārais iebrukums Ukrainā ir neprovocēts, neatbilst patiesībai.

Kamēr jaunā ASV valdība vēlas izbeigt karu Ukrainā, tikmēr Latvijas vecā valdība nelokāmi īsteno ģeopolitiskā analfabētisma kursu un turpina kara propagandu. Atbilstoši finanšu ministra publiski sniegtajai informācijai izdevumiem aizsardzībai vajadzētu atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta laika periodā līdz 2028. gadam. Finansēšanas avoti tradicionālie: nodokļu celšana, valsts parāda palielināšana un valsts pārvaldes izdevumu samazināšana. Premjerministre uzskata, ka jākāpina temps un jācenšas sasniegt 4% īpatsvars jau 2025. gadā.

Ko tas praktiski nozīmē Latvijas iedzīvotājiem? Tas nozīmē, ka katru dienu kāds nomirs, kuram nebija jānomirst, un katru dienu kāds nepiedzims, kuram bija jāpiedzimst.

Gustavs Gilberts, ASV armijas virsnieks, kurš Nirnbergas Starptautiskajā kara tribunālā strādāja par psihologu,  savā grāmatā “Nirnbergas dienasgrāmata” apraksta sarunas ar Trešā reiha amatpersonām. Vienā no šādām sarunām reihsmaršals Hermanis Gērings  esot teicis: “Protams, ka cilvēki nevēlas karu. Bet tie ir valsts vadītāji, kuri nosaka tās politiku, un pārliecināt cilvēkus ir vienkārši neatkarīgi no tā, vai tā ir demokrātija, fašistiskā diktatūra, parlaments vai komunistiskā diktatūra. Neatkarīgi no balsošanas iespējām ir iespējams panākt, ka cilvēki pakļaujas saviem līderiem. Tas ir vienkārši. Vienīgais, kas jums ir jādara, - jāsaka, ka viņiem uzbrūk, un jāvaino pacifisti patriotisma trūkumā, kas tādējādi apdraud valsti.”

Miers baro, nemiers posta. Jācer, ka Latvijas iedzīvotājiem ir pietiekami daudz veselā saprāta, lai saprastu un īstenotu dzīvē šo latviešu tautas sakāmvārdu.

Novērtē šo rakstu: